Miljoni monitoringa sistēmām, bet izglītība — bez grāmatām
Viena vai dažas mācību grāmatas visai klasei — tāda ir šodienas realitāte daudzās skolās un vairākos mācību priekšmetos. Alternatīva ir mācīšanās no grāmatām, kas neatbilst jaunajam kompetenču saturam, skolotājam cenšoties pielāgot un pārveidot uzdevumus. Arī skolēniem, kuri ārpus mācību stundām ļoti daudz laika pavada ierīcēs, būtu ļoti svarīgi vismaz nodarbību laikā izmantot drukātas grāmatas un rakstīt darba burtnīcās, nezaudējot prasmi rakstīt ar roku. Diemžēl, līdzīgi kā ar lasītprasmi, arī rokraksta kvalitāte kļūst par būtisku problēmu.
Vajadzīgās prasmes un grāmatu saturs atšķiras
Pedagogiem jāpalīdz skolēniem apgūt mūsdienīgas prasmes, bet novecojušos mācību materiālos ir pavisam citu veidu uzdevumi. Rezultātā skolotāji mācību materiālus, cik iespējams, cenšas veidot paši, taču tam vajadzīgs ļoti daudz laika. Lai gan pedagogiem ir pieejami dažādi rīki, piemēram, soma.lv, uzdevumi.lv, skolo.lv u. c., jāatrod papildu laiks arī tam, lai platformās pieejamo izpētītu, pielāgotu skolēnu prasmju līmeņiem u. tml.
Viena grāmata visai skolai
Pašlaik realitāte ir tāda, ka daudzās skolās jaunajam saturam atbilstošu grāmatu nav vispār vai, piemēram, ir tikai 1. daļa, kas nozīmē trīs vai četras tēmas. Viena mācību grāmatas daļa maksā nepilnus 18 eiro, turklāt grāmatas svara dēļ būtu nepieciešams, ka jaunākiem bērniem viens eksemplārs ir skolā un otrs — mājās. Nav pieņemami, ka uz visu skolu ir tikai viens vai divi grāmatas eksemplāri.
Ministrija plāno tērēt 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai, lai gan par šiem līdzekļiem varētu un vajadzētu iegādāties grāmatas, konstruktorus, uzskates līdzekļus. Realitātē viss slogs paliek uz pedagogu pleciem, kuriem jāizstrādā savi materiāli, jāpielāgo uzdevumi un 10 minūšu starpbrīdī vai pēc stundām jācenšas sakopēt nepieciešamos materiālus, lai pietiktu visiem. Un tam papildus vēl, protams, — ilgais darbs pēc stundām, lai sagatavotos nākamajām nodarbībām.
Iespēja attīstīt prasmi rakstīt ar roku
Tagadējā situācijā, kad bērni jau tā pārlieku daudz lieto dažādas viedierīces — bieži vien nekontrolētā apjomā, kā rezultātā cieš miega kvalitāte, stundās ir grūti koncentrēties u. tml. —, pēc vairākām stundām, kas pavadītas pie ekrāniem, vēl viens ekrāns klasē ir pēdējais, kas nepieciešams. Tā vietā vajadzīga drukāta grāmata un darba burtnīca. Papīra formāts ne tikai ir daudz saudzīgāks prātam un acīm, bet arī sniedz iespēju rakstīt ar roku, attīstot prasmes, kas mūsdienās jau tiek aizmirstas.
Somija un Zviedrija atgriežas pie tradicionāliem mācību līdzekļiem
Mēs vienmēr esam raudzījušies uz Somijas un Zviedrijas izglītības sistēmām kā uz atdarināšanas vērtu piemēru. Tad paraudzīsimies arī tagad! Abu valstu izglītības nozares pārstāvji atzīst, ka pilnīga izglītības sistēmas digitalizācija ir bijusi kļūda un jāatgriežas pie tradicionālajām grāmatām.
Mēs šo kļūdu varam neatkārtot. Lasīšanas tradīcija ģimenēs izzūd, tāpēc reizēm skola ir vienīgā vieta, kur bērns var strādāt ar grāmatu, lasīt, meklēt informāciju un, kas nav mazsvarīgi, stiprināt ilgtermiņa atmiņu. Grāmatas nozīmē arī pozitīvu ietekmi uz lasītprasmi, kas daudziem skolēniem ir kritiski zema. Ja 9. klasē skolēns nav spējīgs ar izpratni izlasīt uzdevumu, tas ir nopietns trauksmes signāls.
Bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties
Izglītības pamatā jābūt kvalitatīviem, pieejamiem un piemērotiem mācību materiāliem, kas skolēniem palīdz attīstīt ne tikai digitālās prasmes, bet arī lasītprasmi, rokrakstu un spēju domāt kritiski. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kad pedagogi ir spiesti ziedot savu laiku un resursus, lai aizpildītu sistēmas robus, savukārt bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties. Lai nodrošinātu izglītību, kas patiesi sagatavo nākotnei, nevis padara bērnus atkarīgus no ekrāniem un virspusējas informācijas uztveres, investīcijām jābūt vērstām uz būtisko — uz reālajām skolēnu un pedagogu vajadzībām.
Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”.
Eksperti diskutēja par to, vai katram bērnam katrā mācību priekšmetā nepieciešama gan grāmata, gan darba burtnīca, taču vairākums, to vidū Saeimas deputāts Česlavs Batņa, uzsvēra, ka sākumskolā un pamatskolā ikvienam skolēnam nepieciešams pilns mācību līdzekļu komplekts ikvienā priekšmetā. Sarunā piedalījās arī vairāku skolu vadītāji un pašvaldību pārstāvji, kuriem tika jautāts par viena skolēna mācību līdzekļiem nepieciešamo summu. Gan Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, gan Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norādīja, ka provizoriskā summa ir aptuveni 100 eiro, nevis plānotie 35 eiro. Skolu vadītāji norādīja arī, ka pašlaik finansējuma nepietiek pat tad, ja valsts piešķirto papildina ar pašvaldības atbalstu.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība "Skolas Vārds", Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Jau kopš 2019. gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas - ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.
Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikts lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.
Uzzināt vairāk iespējams ŠEIT.
