IZM negrib sadzirdēt, ka skolām trūkst mācību līdzekļu
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
Rada rīkus, kas jau pastāv un ir izmantojami
Esam jau pieprasījuši pamatot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību un izmaksas, taču pašlaik zināmā mērā notiek manipulēšana ar šo jautājumu: Saeimas Pieprasījumu komisija norāda, ka viss jau ir izvērtēts un skaidrs, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skaidrots, ka lēmums vēl nav pieņemts un viss ir apspriešanas procesā. 21 miljons ir ļoti liela summa, tāpēc, ja ir vēlme apgūt šo finansējumu no ES fondiem, jābūt skaidram plānam un visām izmaksām — pamatotām. Taču šajā gadījumā plānotais līdzekļu izlietojums rada vietu jautājumiem, piemēram, papildus izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai plānots izstrādāt arī rīku skolēnu un skolotāju labbūtības veicināšanai, taču šāds risinājums jau pastāv. Programmas „Erasmus+” projektā „Mācīt būt: atbalsts pedagogu profesionālajai izaugsmei un labklājībai sociāli emocionālās mācīšanās jomā” jau ir radīta tiešsaistes programma skolotāju profesionālās labklājības veicināšanai. Nav skaidrs, kāpēc IZM nevēlas izmantot jau pieejamu rīku, bet tērēt līdzekļus, lai radītu vēl vienu.
Sajūta, ka ES naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas
IZM uzsver, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir kritiski svarīga, lai vērtētu skolēnu sniegumu, analizētu pedagogu darba kvalitāti u. tml., taču tās lielā mērā ir pašas ministrijas funkcijas. Rodas jautājums, vai ministrija savas funkcijas necenšas pārnest uz minēto projektu. Ja 21 miljonu būtu plānots tērēt no valsts budžeta, visticamāk, finanšu ministrs tādu projektu nekad neapstiprinātu, taču, kad runa ir par ES līdzekļiem, daudziem politikas veidotājiem šķiet, ka šo naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas.
Ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte
21 miljons izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai ir dažu atsevišķu cilvēku ambīcijas, kas tiek apmierinātas laikā, kad visa nozare pieprasa finansējumu mācību līdzekļiem. Diemžēl ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte. Bija iespēja papildus iegūt 11 miljonus eiro, pārdalot līdzekļus no interešu izglītības vai atbalsta bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču tas netika darīts, bet tagad 21 miljons eiro tiks veltīts tam, lai monitorētu to, kas jau tiek uzraudzīts starptautiskos pētījumos.
Neracionāli argumenti par starptautisko pētījumu neatbilstību
Viens no ministrijas skaidrojumiem, kāpēc nepieciešama izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, ir tāds, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījumi neesot precīzi. Paši sniedzam datus, līdzīgi kā citas OECD valstis, kuras, starp citu, šos pētījumus atzīst par objektīviem, bet tagad norādām, ka tie nav precīzi?
Šābrīža izglītības politika vedina uz sabrukumu, nevis izaugsmi. Līdzekļu apgūšana notiek nevis mērķtiecīgi, turklāt izvērtējot izmaksas un ieguvumus, bet apgūšanas pēc — lai apmierinātu atsevišķu personu ambīcijas. Protams, ir arī pozitīvie aspekti, piemēram, 2,6 % pieaugums pedagogu atalgojumam, tomēr atcerēsimies, cik smagi tas ir nācis un cik aktīvi pedagogu organizācijas ir strādājušas, lai to panāktu. Vai tiešām tas viss būs jāatkārto, lai panāktu finansējumu mācību līdzekļiem?
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”.
Eksperti diskutēja par to, vai katram bērnam katrā mācību priekšmetā nepieciešama gan grāmata, gan darba burtnīca, taču vairākums, to vidū Saeimas deputāts Česlavs Batņa, uzsvēra, ka sākumskolā un pamatskolā ikvienam skolēnam nepieciešams pilns mācību līdzekļu komplekts ikvienā priekšmetā. Sarunā piedalījās arī vairāku skolu vadītāji un pašvaldību pārstāvji, kuriem tika jautāts par viena skolēna mācību līdzekļiem nepieciešamo summu. Gan Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, gan Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norādīja, ka provizoriskā summa ir aptuveni 100 eiro, nevis plānotie 35 eiro. Skolu vadītāji norādīja arī, ka pašlaik finansējuma nepietiek pat tad, ja valsts piešķirto papildina ar pašvaldības atbalstu.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība "Skolas Vārds", Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Jau kopš 2019. gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas - ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.
Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikts lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.
Uzzināt vairāk iespējams ŠEIT.
