Gandrīz trešdaļā skolu finansējums mācību līdzekļiem nav pieaudzis, vēl daļā — samazinājies
20.11.2024
29,2 % skolu finansējums mācību līdzekļiem šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pieaudzis un ir palicis nemainīgs, 4,4 % — tas ir samazinājies, bet 38,7 % — pieaudzis, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” veiktajā izglītības iestāžu vadītāju aptaujā. 11,7 % no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka viņiem nav precīzas informācijas. Atsevišķās skolās budžets mācību līdzekļiem nav mainījies kopš 2007. gada. Aptaujā noskaidrots arī, ka skolas strādā ar vidēji desmit gadus veciem mācību materiāliem.
„Aptaujas rezultāti uzskatāmi apliecina, cik nevienmērīga ir finansējuma dinamika mācību līdzekļiem Latvijas skolās. Lai gan gandrīz 39 % skolu ziņo par pieaugušu finansējumu, gandrīz trešdaļa joprojām saskaras ar nemainīgu finansējuma apjomu, un tas apgrūtina mācību līdzekļu nodrošināšanu atbilstīgi mūsdienu prasībām. Īpaši satraucoši ir tas, ka vairākās skolās joprojām tiek izmantoti materiāli, kas ir vidēji desmit gadus veci, — tas var radīt būtiskus izaicinājumus pilnveidotā satura apgūšanā. Ja pedagogiem nākas pielāgot mācību līdzekļus, kas izdoti pirms desmit gadiem, tas ne tikai apgrūtina viņu darbu, bet arī var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti,” skaidro izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Aicināti izvērtēt mācību līdzekļu pieejamības ietekmi uz pedagogu darbu un izglītības kvalitāti, skolu vadītāji min vairākus aspektus, uzsverot, ka novecojušu mācību materiālu dēļ pedagogiem ievērojami vairāk laika jāvelta sagatavošanās procesam, savukārt daži pedagogi ir spiesti paši izstrādāt papildmateriālus, un tas ietekmē darba slodzi. Skolu vadītāji norāda, ka digitālo materiālu pieejamība palīdz, tomēr to ieviešana ne vienmēr ir konsekventa un pietiekama.
Ierobežota finansējuma apstākļos izglītības iestādēm nākas rūpīgi izvērtēt, kurus mācību līdzekļus iegādāties un kurus — ne. Skaidrojot, kā parasti tiek izdarīta izvēle, vairumā skolu norāda, ka visbiežāk balstās uz skolotāju ieteikumiem un nepieciešamības izvērtējumu.
Aptaujā, kas telefoniski norisinājās 2024. gada novembrī, piedalījās 300 izglītības iestāžu vadītāji no visas Latvijas, arī novadiem un valstspilsētām.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: shutterstock.com
Atgriešanās atpakaļ
„Aptaujas rezultāti uzskatāmi apliecina, cik nevienmērīga ir finansējuma dinamika mācību līdzekļiem Latvijas skolās. Lai gan gandrīz 39 % skolu ziņo par pieaugušu finansējumu, gandrīz trešdaļa joprojām saskaras ar nemainīgu finansējuma apjomu, un tas apgrūtina mācību līdzekļu nodrošināšanu atbilstīgi mūsdienu prasībām. Īpaši satraucoši ir tas, ka vairākās skolās joprojām tiek izmantoti materiāli, kas ir vidēji desmit gadus veci, — tas var radīt būtiskus izaicinājumus pilnveidotā satura apgūšanā. Ja pedagogiem nākas pielāgot mācību līdzekļus, kas izdoti pirms desmit gadiem, tas ne tikai apgrūtina viņu darbu, bet arī var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti,” skaidro izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Situācija izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīga: dažas skolas atsevišķos mācību priekšmetos izmanto pat 1995. gadā izdotus mācību līdzekļus, citas strādā tikai ar jaunajam izglītības standartam atbilstīgiem materiāliem. Daudzi respondenti norāda uz ilgstoši nemainīgu finansējumu, kas liecina par stratēģiskas plānošanas trūkumu ilgtermiņā.
Aicināti izvērtēt mācību līdzekļu pieejamības ietekmi uz pedagogu darbu un izglītības kvalitāti, skolu vadītāji min vairākus aspektus, uzsverot, ka novecojušu mācību materiālu dēļ pedagogiem ievērojami vairāk laika jāvelta sagatavošanās procesam, savukārt daži pedagogi ir spiesti paši izstrādāt papildmateriālus, un tas ietekmē darba slodzi. Skolu vadītāji norāda, ka digitālo materiālu pieejamība palīdz, tomēr to ieviešana ne vienmēr ir konsekventa un pietiekama.
Ierobežota finansējuma apstākļos izglītības iestādēm nākas rūpīgi izvērtēt, kurus mācību līdzekļus iegādāties un kurus — ne. Skaidrojot, kā parasti tiek izdarīta izvēle, vairumā skolu norāda, ka visbiežāk balstās uz skolotāju ieteikumiem un nepieciešamības izvērtējumu.
Aptaujā, kas telefoniski norisinājās 2024. gada novembrī, piedalījās 300 izglītības iestāžu vadītāji no visas Latvijas, arī novadiem un valstspilsētām.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: shutterstock.com
