Lai uzlabotu situāciju ar mācību līdzekļu pieejamību, nav jāgaida nākamais budžeta plānošanas periods
22.11.2024
Saeimas deputāts, pedagogs, bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa
Lai uzlabotu situāciju ar mācību līdzekļu pieejamību, nav jāgaida nākamais budžeta plānošanas periods, jau šobrīd varam pārskatīt tēriņus, dažādas izdevumu pozīcijas un izvērtēt, kas patiešām ir prioritāte, un kas – nē. Un bērniem ir jābūt prioritātei.
Jautājums par mācību līdzekļu pieejamību un nepietiekamo finansējumu, ko šobrīd aktualizējušas vairākas organizācijas un izglītības nozares pārstāvji, ir problēma, kas samilzusi jau teju desmit gadu garumā. Visu šo laiku atbildība par mācību līdzekļu nodrošināšanu tikusi novelta uz pašvaldību pleciem, un arī esošais valsts finansējuma palielinājums – no 27 līdz 35 eiro vienam skolēnam, realitātē nozīmē iespēju nopirkt vien divas vai trīs mācību grāmatas.
Bez pašvaldību atbalsta daudzas izglītības iestādes nonāktu ļoti lielu izaicinājumu priekšā. Turklāt, ir situācijas, kad valsts finansējums ir mazāks, nekā pašvaldības atbalsts. Vēl pirms pāris gadiem Ādažu vidusskolā, kas ir ļoti liela skola, mācību līdzekļiem no valsts tika piešķirti aptuveni 40 000 eiro, bet no pašvaldības – aptuveni 60 000 eiro. Pašvaldības cenšas rast papildus finansējumu savu iespēju robežās, bet rocība atšķiras un tas veido plaisu starp dažādiem novadiem un valstspilsētām.
Manuprāt, situācija nav pieņemama un tā ir valstiska līmeņa problēma, tomēr pietrūkst skaidra redzējuma par to, kur rast risinājumu. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu diferencēta pieeja sākumskolai un vecākajām klasēm. Ja runājam par skolēniem līdz 7. klasei, tad valstij viennozīmīgi ir jāspēj nodrošināt pilnīgi visi mācību līdzekļi, tostarp, grāmatas un darba burtnīcas ikvienam skolēnam. Šajā vecuma posmā bērni vēl nevar darboties tikai ar digitālajiem līdzekļiem, viņiem ir svarīgi, lai grāmatu varētu paņemt rokā, kā arī izmantot to mājās. Vecākajos klašu posmos ir iespējama lielāka digitālo resursu integrācija. Piemēram, vienota digitālā platforma, kurā pieejami visi mācību līdzekļi un ko var izmantot visi pedagogi. Kvalitatīva, vienkārša un ērti lietojama sistēma – lai tādu izstrādātu, iespējams piesaistīt Eiropas Atveseļošanas fondu, kas ietver līdzekļus arī digitalizācijai.
Diskutējot par 2025. gada valsts budžetu vairākkārt uzsvērts, ka tas ir drošības budžets, tomēr svarīgi atcerēties, ka ir gan ārējā, gan iekšējā drošība un iekšējā drošība nav tikai stāsts par policistu algām. Tas ir arī stāsts par izglītoties, kritiski domājošiem jauniešiem, kuri spēj pieņemt racionālus lēmumus. Izglītībai ir tieša korelācija ar drošību un, jo izglītotāki jaunieši, jo mazāki drošības riski nākotnē.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: LETA
Atgriešanās atpakaļ
Lai uzlabotu situāciju ar mācību līdzekļu pieejamību, nav jāgaida nākamais budžeta plānošanas periods, jau šobrīd varam pārskatīt tēriņus, dažādas izdevumu pozīcijas un izvērtēt, kas patiešām ir prioritāte, un kas – nē. Un bērniem ir jābūt prioritātei.
Jautājums par mācību līdzekļu pieejamību un nepietiekamo finansējumu, ko šobrīd aktualizējušas vairākas organizācijas un izglītības nozares pārstāvji, ir problēma, kas samilzusi jau teju desmit gadu garumā. Visu šo laiku atbildība par mācību līdzekļu nodrošināšanu tikusi novelta uz pašvaldību pleciem, un arī esošais valsts finansējuma palielinājums – no 27 līdz 35 eiro vienam skolēnam, realitātē nozīmē iespēju nopirkt vien divas vai trīs mācību grāmatas.
Valsts finansējuma mācību līdzekļu iegādei, kas 2025. gadā plānots 9 miljonu eiro apmērā (aptuveni 35 eiro vienam skolēnam) nav paredzēts tikai mācību grāmatām – par šo naudu izglītības iestādēm jāspēj nodrošināt arī digitālie mācību līdzekļi, viss nepieciešamais mājturībai, sportam, mūzikai, vizuālajai mākslai un citiem mācību priekšmetiem, kā rezultātā mācību grāmatām un darba burtnīcām atliek vēl mazāk.
Bez pašvaldību atbalsta daudzas izglītības iestādes nonāktu ļoti lielu izaicinājumu priekšā. Turklāt, ir situācijas, kad valsts finansējums ir mazāks, nekā pašvaldības atbalsts. Vēl pirms pāris gadiem Ādažu vidusskolā, kas ir ļoti liela skola, mācību līdzekļiem no valsts tika piešķirti aptuveni 40 000 eiro, bet no pašvaldības – aptuveni 60 000 eiro. Pašvaldības cenšas rast papildus finansējumu savu iespēju robežās, bet rocība atšķiras un tas veido plaisu starp dažādiem novadiem un valstspilsētām.
Manuprāt, situācija nav pieņemama un tā ir valstiska līmeņa problēma, tomēr pietrūkst skaidra redzējuma par to, kur rast risinājumu. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu diferencēta pieeja sākumskolai un vecākajām klasēm. Ja runājam par skolēniem līdz 7. klasei, tad valstij viennozīmīgi ir jāspēj nodrošināt pilnīgi visi mācību līdzekļi, tostarp, grāmatas un darba burtnīcas ikvienam skolēnam. Šajā vecuma posmā bērni vēl nevar darboties tikai ar digitālajiem līdzekļiem, viņiem ir svarīgi, lai grāmatu varētu paņemt rokā, kā arī izmantot to mājās. Vecākajos klašu posmos ir iespējama lielāka digitālo resursu integrācija. Piemēram, vienota digitālā platforma, kurā pieejami visi mācību līdzekļi un ko var izmantot visi pedagogi. Kvalitatīva, vienkārša un ērti lietojama sistēma – lai tādu izstrādātu, iespējams piesaistīt Eiropas Atveseļošanas fondu, kas ietver līdzekļus arī digitalizācijai.
Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd nav sadzirdējusi izaicinājumus, par kuriem runā gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Darba devēju konfederācija un citas organizācijas. Situācija ir sarežģīta ne tikai mazās reģionu pašvaldībās, bet arī lielajās pilsētās, un rezultātā cieš bērni. Tajā pašā laikā Finanšu ministrija jau gada sākumā vērsa uzmanību uz risku, ka vairāk nekā 500 miljoni no ES fondu investīcijām var palikt neizmantotas.
Diskutējot par 2025. gada valsts budžetu vairākkārt uzsvērts, ka tas ir drošības budžets, tomēr svarīgi atcerēties, ka ir gan ārējā, gan iekšējā drošība un iekšējā drošība nav tikai stāsts par policistu algām. Tas ir arī stāsts par izglītoties, kritiski domājošiem jauniešiem, kuri spēj pieņemt racionālus lēmumus. Izglītībai ir tieša korelācija ar drošību un, jo izglītotāki jaunieši, jo mazāki drošības riski nākotnē.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: LETA
