Vai realitātē mācības var pielāgot gan talantīgiem bērniem, gan skolēniem ar mācīšanās grūtībām?
Lai gan teorētiski visiem skolēniem vajadzētu mācīties kompetenču pieejā balstīto izglītības saturu un arī pārejas posms uz t. s. pilnveidoto saturu jau noslēdzies, realitātē ar mūsdienīgiem mācību līdzekļiem Latvijā strādā vien retais. Arī iekļaujošā izglītība, kas ir viens no projekta „Skola2030” stūrakmeņiem, nozīmē, ka pedagogiem jāvelta vairāk laika uzdevumu pielāgošanai un līmeņošanai. Izglītības sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas, tomēr finansējums un no tā izrietošā mācību līdzekļu pieejamība netiek līdzi reformu tempiem, lai gan tieši mūsdienīgi mācību līdzekļi palīdzētu pedagogiem vienlaikus veiksmīgi strādāt gan ar bērniem, kuriem ir mācīšanas grūtības, gan ar talantīgiem bērniem, kuri uzdoto apgūst ātri un vēlas gūt dziļākas zināšanas.
Līdzīgi kā sabiedrība nav homogēna, arī katrā skolā un klasē mācās dažādi skolēni — katrs ar savām stiprajām pusēm, vajadzībām un vēlmēm. Lai mācību procesu pielāgotu ikviena skolēna iespējām, nepieciešami atbilstīgi mācību līdzekļi, tomēr Latvijā saskaņā ar izdevniecības „Skolas Vārds” aptauju 76 % pedagogu norāda, ka viņu izglītības iestādē trūkst finansējuma mācību līdzekļu iegādei. Tas nozīmē, ka lielai daļai pedagogu nav iespējas strādāt ar jaunām, mūsdienu prasībām atbilstīgām grāmatām un darba burtnīcām.
Mācību līdzekļi, kas veidoti atbilstīgi projekta „Skola2030” īstenotajai mācību pieejas maiņai, ietver arī atšķirīgas grūtības pakāpes uzdevumus, tādējādi iekļaujošo izglītību padarot par realitāti. Piemēram, talantīgākajiem bērniem vai bērniem, kuri var un vēlas apgūt vairāk, ir iespēja veikt papilduzdevumus, padziļināti pētīt tēmas u. tml., savukārt bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, mācību līdzekļos ietvertas dažādas atbalsta iespējas, to vidū iespēja informāciju uztvert caur attēliem.
Skolēniem jāspēj izprast un analizēt informāciju
Līdz šim vairākums Latvijas skolēnu ir mācījušies un vēl joprojām mācās no grāmatām, kuru lappuses ir piesātinātas ar tekstu. Tāda pieeja bija pieņemama laikā, kad viens no galvenajiem pedagoga uzdevumiem bija nodot skolēnam informāciju, taču mūsdienās pieeja ir mainījusies. Mēs dzīvojam laikmetā, kurā valda zināšanu pārbagātība, tāpēc skolēniem ir jāspēj izprast un analizēt informāciju, un to ir svarīgi mācīties jau skolā, sākot ar pirmajām klasēm.
Mūsdienu mācību līdzekļi risina šo problēmu, apjomīgo tekstu sadalot fragmentos un piedāvājot strukturētu pārskatu. Strādājot ar tekstu, skolēni vienlaikus pilda dažādus uzdevumus, analizē papildu materiālus un informācijas avotus, vienlaikus nostiprinot spēju izprast lasīto.
Teksta anotēšanas un attēlu nozīme
Zinātniskajā žurnālā „Journal of Research in Innovative Teaching & Learning”, kas vēsta par inovatīvām mācību metodēm, publicēts pētījums, apstiprinot, ka teksta anotēšana ir viens no atbalsta veidiem, kas skolēnam var palīdzēt ne tikai lasīt, bet arī saprast lasīto. Piemēram, izdevniecības „Skolas Vārds” vēstures mācību rakstāmgrāmatā 7. klasei skolēniem uzreiz pēc tekstu izlasīšanas tiek piedāvāts pildīt dažādus uzdevumus, anotēt un izcelt nozīmīgāko. Tieši šis aspekts rakstāmgrāmatas aprobācijas posmā tiek izcelts kā vērtīgākais, jo, kā jau saka priekšā nosaukums „rakstāmgrāmata”, skolēni vienlaikus iepazīst faktus un informāciju un, rakstot atbildes uz jautājumiem un pildot citus uzdevumus, uzreiz to lieto.
Runājot par mūsdienu mācību līdzekļiem, kritiķi nereti norāda, ka tajos ir pārāk daudz attēlu, taču tas ir apzināti un vajadzīgi. Attēli bieži vien palīdz skolēniem vizualizēt izlasīto un pārliecināties, ka tas ir saprasts pareizi, kā arī iegūt papildinformāciju. Tas ir svarīgi arī izglītības iestādēs, kurās pašlaik notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, un tas ir vērtīgi arī bērniem ar mācīšanās grūtībām.
Instrumenti gan skolēniem, gan pedagogiem
Attīstoties tehnoloģijām un informācijas aprites ātrumam, mainās prasmes, kas skolēniem nepieciešamas, absolvējot skolu. Ir svarīgi, lai jauniešiem piemistu kritiskā domāšana, analītiskās prasmes, lai viņi būtu spriestspējīgi. To var sasniegt ar pašvadītu mācīšanos.
Dažādi uzdevumi, kas ir interesanti, izaicinoši un piemēroti skolēna spējām, veicina motivāciju. Mācību līdzekļi vienlaikus ir svarīgi instrumenti arī pedagogiem: tajos ietverts stundas plāns un saturs, ko skolotājs var ņemt par pamatu, lai sagatavotos mācību stundām. Kompetenču pieejā balstīti mācību līdzekļi taupa skolotāju laiku, un to skolotājs var veltīt, lai katram skolēnam sniegtu atgriezenisko saiti.
Atbilstīgi mācību līdzekļi palīdzētu ne tikai samazināt pedagogu pārslodzi, bet arī sekmētu iekļaujošās izglītības kļūšanu par ikdienas realitāti visās skolās. Diemžēl lielā daļā izglītības iestāžu aizvien trūkst finansējuma un mācīšanās notiek arī no desmit gadus vecām vai pat vecākām grāmatām. Tas rada plaisu starp izglītības iestādēm un pašvaldībām. Ja vēlamies sekmēt skolēnu motivāciju mācīties, samazināt slogu, kas gulstas uz pedagogu pleciem, un veicināt iekļaujošo izglītību, mūsdienīgi, kompetenču pieejā balstīti mācību līdzekļi ir pirmais solis.
Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”.
Eksperti diskutēja par to, vai katram bērnam katrā mācību priekšmetā nepieciešama gan grāmata, gan darba burtnīca, taču vairākums, to vidū Saeimas deputāts Česlavs Batņa, uzsvēra, ka sākumskolā un pamatskolā ikvienam skolēnam nepieciešams pilns mācību līdzekļu komplekts ikvienā priekšmetā. Sarunā piedalījās arī vairāku skolu vadītāji un pašvaldību pārstāvji, kuriem tika jautāts par viena skolēna mācību līdzekļiem nepieciešamo summu. Gan Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, gan Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norādīja, ka provizoriskā summa ir aptuveni 100 eiro, nevis plānotie 35 eiro. Skolu vadītāji norādīja arī, ka pašlaik finansējuma nepietiek pat tad, ja valsts piešķirto papildina ar pašvaldības atbalstu.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība "Skolas Vārds", Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Jau kopš 2019. gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas - ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.
Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikts lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.
Uzzināt vairāk iespējams ŠEIT.
Foto no personīgā arhīva
