Kā mācīšanās no kopētām lapām ietekmē bērnu uztveri?
25.11.2024
Jaroslavs Priedeslaipa, bērnu psihiatrs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā
3 iemesli, kāpēc grāmatas formāts mācīšanās procesā ir būtisks
Strukturēta informācija un krāsas
Mācīšanās no grāmatām veicina skolēnu kognitīvo procesu attīstību, jo tās nodrošina strukturētu un secīgu informāciju, kas palīdz bērniem apgūt mācību vielu skaidrāk un loģiskāk. Vizuālie materiāli, piemēram, krāsaini attēli, shēmas un ilustrācijas uzlabo informācijas uztveri un palīdz bērniem veidot spēcīgas saiknes starp teorētisko materiālu un reālo pasauli. Šī vizuālā dimensija ir īpaši svarīga sākumskolas vecumā, kad bērni vēl aktīvi mācās, kā strukturēt un apstrādāt informāciju.
No neirozinātnes viedokļa mācīšanās no strukturētiem un pārskatāmiem materiāliem, kādi parasti ir grāmatās, nodrošina stabilu pamatu bērna smadzeņu attīstībai. Grāmatas nodrošina informācijas apguvi, kas ir saskaņota ar bērna dabisko kognitīvo procesu attīstību. Informācija, kas tiek pasniegta strukturētā un secīgā veidā, aktivizē smadzeņu tīklus, kas saistīti ar koncentrēšanos, atmiņu un loģisko domāšanu.
Informācijas secīgums
Bērnu vecumā smadzenes aktīvi veido sinaptiskās saites, un šo procesu veicina atkārtojoša un secīga mācīšanās, kas ir raksturīga mācībām no grāmatām. Secīga mācīšanās ir būtiska izpratnes, valodas apstrādes un kognitīvo stratēģiju attīstībai, kas vēlāk kļūst par pamatu kompleksāku prasmju, piemēram, kritiskās domāšanas un problēmu risināšanas, apguvei. Smadzenēs veidojas tā dēvētie “kognitīvie ceļi” jeb stabilas sinaptiskās saites, kas uzlabo informācijas apguves efektivitāti un ļauj apgūt sarežģītāku vielu nākotnē.
Saturs grāmatas formātā veido loģisku mācību ceļu un palīdz bērnam izprast mācību vielu kā vienotu veselumu. Šī strukturētība ļauj bērniem apgūt vielu pakāpeniski, soli pa solim, kas ir īpaši svarīgi, lai veidotu stabilu pamatu nākamajām zināšanām. Tā veicina arī izpratni par hierarhisku un secīgu informācijas struktūru, kas ir svarīga izziņas procesu attīstībai.
Stimulē atmiņu un uzmanību un aktivizē abas smadzeņu puslodes
Grāmatas veicina bērnu spēju uztvert informāciju kā vienotu veselumu. No neirokognitīvā viedokļa tas stimulē darba atmiņu un uzmanības noturību.
Kvalitatīvs mācību materiāls palīdz bērniem noturēt uzmanību, veicina informācijas kārtošanu smadzenēs un vēlāk arī tās izmantošanu no atmiņas. Grāmatas piedāvā loģisku saturu, kas veicina dziļāku informācijas apstrādi, ļaujot bērniem izprast mācību materiāla nozīmi, nevis tikai mehāniski iegaumēt faktus. Turklāt mācīšanās no grāmatām aktivizē abas smadzeņu puslodes. Kreiso puslodi stimulē rakstītie vārdi un to izpratne, tikmēr labā puslode tiek aktivizēta, kad bērns uztver attēlus, diagrammas un citu vizuālo informāciju. Šī integrētā pieeja stimulē visu smadzeņu darbību un veicina harmonisku attīstību.
Kā mācīšanās no kopētām lapām ietekmē bērna mācību procesu?
► Rezumējot visu iepriekšminēto, mācīšanās no kopētām lapām, kas bieži vien ir fragmentētas un vizuāli neinteresantas (melnbaltas), mazina bērna spēju noturēt uzmanību un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt uztveres un koncentrēšanās spējas.
► Ikdienā vizuāli stimulējoša materiāla trūkums var radīt garlaicības sajūtu un motivācijas zudumu, kas ietekmē smadzeņu spēju efektīvi apstrādāt un saglabāt informāciju. Mācīšanās no nepilnīgiem un neinteresantiem materiāliem arī ilgtermiņā var ietekmēt bērnu motivāciju un spēju patstāvīgi mācīties. Grāmatas piedāvā iespēju skolēniem veidot ilgtermiņa saikni ar mācību procesu, attīstot viņu lasītprasmi, uzmanības noturību un zināšanu organizēšanas prasmes.
► Kopētās lapas bieži vien ir tikai fragmenti no plašāka materiāla, un mācību procesā trūkst nepieciešamās pēctecības. Tas liedz bērniem izprast mācību vielas kontekstu un apgūt informāciju secīgi, kas ir būtiski ilgtermiņa atmiņas veidošanai. Šis fragmentētais materiāls
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: shutterstock.com
Atgriešanās atpakaļ
3 iemesli, kāpēc grāmatas formāts mācīšanās procesā ir būtisks
Strukturēta informācija un krāsas
Mācīšanās no grāmatām veicina skolēnu kognitīvo procesu attīstību, jo tās nodrošina strukturētu un secīgu informāciju, kas palīdz bērniem apgūt mācību vielu skaidrāk un loģiskāk. Vizuālie materiāli, piemēram, krāsaini attēli, shēmas un ilustrācijas uzlabo informācijas uztveri un palīdz bērniem veidot spēcīgas saiknes starp teorētisko materiālu un reālo pasauli. Šī vizuālā dimensija ir īpaši svarīga sākumskolas vecumā, kad bērni vēl aktīvi mācās, kā strukturēt un apstrādāt informāciju.
No neirozinātnes viedokļa mācīšanās no strukturētiem un pārskatāmiem materiāliem, kādi parasti ir grāmatās, nodrošina stabilu pamatu bērna smadzeņu attīstībai. Grāmatas nodrošina informācijas apguvi, kas ir saskaņota ar bērna dabisko kognitīvo procesu attīstību. Informācija, kas tiek pasniegta strukturētā un secīgā veidā, aktivizē smadzeņu tīklus, kas saistīti ar koncentrēšanos, atmiņu un loģisko domāšanu.
Informācijas secīgums
Bērnu vecumā smadzenes aktīvi veido sinaptiskās saites, un šo procesu veicina atkārtojoša un secīga mācīšanās, kas ir raksturīga mācībām no grāmatām. Secīga mācīšanās ir būtiska izpratnes, valodas apstrādes un kognitīvo stratēģiju attīstībai, kas vēlāk kļūst par pamatu kompleksāku prasmju, piemēram, kritiskās domāšanas un problēmu risināšanas, apguvei. Smadzenēs veidojas tā dēvētie “kognitīvie ceļi” jeb stabilas sinaptiskās saites, kas uzlabo informācijas apguves efektivitāti un ļauj apgūt sarežģītāku vielu nākotnē.
Saturs grāmatas formātā veido loģisku mācību ceļu un palīdz bērnam izprast mācību vielu kā vienotu veselumu. Šī strukturētība ļauj bērniem apgūt vielu pakāpeniski, soli pa solim, kas ir īpaši svarīgi, lai veidotu stabilu pamatu nākamajām zināšanām. Tā veicina arī izpratni par hierarhisku un secīgu informācijas struktūru, kas ir svarīga izziņas procesu attīstībai.
Stimulē atmiņu un uzmanību un aktivizē abas smadzeņu puslodes
Grāmatas veicina bērnu spēju uztvert informāciju kā vienotu veselumu. No neirokognitīvā viedokļa tas stimulē darba atmiņu un uzmanības noturību.
Kvalitatīvs mācību materiāls palīdz bērniem noturēt uzmanību, veicina informācijas kārtošanu smadzenēs un vēlāk arī tās izmantošanu no atmiņas. Grāmatas piedāvā loģisku saturu, kas veicina dziļāku informācijas apstrādi, ļaujot bērniem izprast mācību materiāla nozīmi, nevis tikai mehāniski iegaumēt faktus. Turklāt mācīšanās no grāmatām aktivizē abas smadzeņu puslodes. Kreiso puslodi stimulē rakstītie vārdi un to izpratne, tikmēr labā puslode tiek aktivizēta, kad bērns uztver attēlus, diagrammas un citu vizuālo informāciju. Šī integrētā pieeja stimulē visu smadzeņu darbību un veicina harmonisku attīstību.
Kā mācīšanās no kopētām lapām ietekmē bērna mācību procesu?
► Rezumējot visu iepriekšminēto, mācīšanās no kopētām lapām, kas bieži vien ir fragmentētas un vizuāli neinteresantas (melnbaltas), mazina bērna spēju noturēt uzmanību un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt uztveres un koncentrēšanās spējas.
► Ikdienā vizuāli stimulējoša materiāla trūkums var radīt garlaicības sajūtu un motivācijas zudumu, kas ietekmē smadzeņu spēju efektīvi apstrādāt un saglabāt informāciju. Mācīšanās no nepilnīgiem un neinteresantiem materiāliem arī ilgtermiņā var ietekmēt bērnu motivāciju un spēju patstāvīgi mācīties. Grāmatas piedāvā iespēju skolēniem veidot ilgtermiņa saikni ar mācību procesu, attīstot viņu lasītprasmi, uzmanības noturību un zināšanu organizēšanas prasmes.
► Kopētās lapas bieži vien ir tikai fragmenti no plašāka materiāla, un mācību procesā trūkst nepieciešamās pēctecības. Tas liedz bērniem izprast mācību vielas kontekstu un apgūt informāciju secīgi, kas ir būtiski ilgtermiņa atmiņas veidošanai. Šis fragmentētais materiāls
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: shutterstock.com
