Pedagogi: Mācību līdzekļu pieejamības problēmas kavē izglītības kvalitātes uzlabošanos
25.11.2024
Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā. Vērtējot līdz šim izmantoto mācību līdzekļu piemērotību, pedagogi visbiežāk min darba burtnīcas - 39 % pedagogu tās vērtē kā “pilnīgi nepiemērotas” vai “drīzāk nepiemērotas”. Savukārt mācību grāmatas un metodiskie līdzekļi (piemēram, skolotāja rokasgrāmatas un uzdevumu krājumi) tiek kritizēti mazāk, bet arī šajās kategorijās aptuveni 30 % pedagogu norāda uz trūkumiem piemērotībā.
“Vairums izglītības iestāžu un pedagogu šobrīd ir neapskaužamā situācijā – līdz šim pieejamie mācību līdzekļi neatbilst nedz pilnveidotajam mācību saturam, nedz mūsdienu prasībām kopumā, tomēr jaunu mācību līdzekļu iegādei trūkst finansējuma. Aptaujājot arī skolu vadītājus, esam secinājuši, ka ir izglītības iestādes, kurās tiek izmantoti gan desmit gadus veci mācību līdzekļi, gan grāmatas no 1995. gada, kas 2024. gadā nav pieņemami,” skaidro izdevniecības “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Arī digitālie mācību līdzekļi, kas mūsdienās kļuvuši par būtisku mācību procesa sastāvdaļu, ne vienmēr ir pieejami vai atbilstoši. Pedagogi norāda, ka nereti trūkst piekļuves mūsdienīgiem digitāliem rīkiem, kas būtiski ietekmē skolēnu mācību pieredzi un spēju apgūt prasmes mūsdienīgā vidē.
Liela daļa Latvijas skolu jau izmanto digitālās mācību platformas. Vispopulārākās ir soma.lv un uzdevumi.lv, kuras izmanto attiecīgi 72 % un 71 % respondentu. Tāpat 42 % izmanto maconis.lv, bet 35 % – skolasvards.lv. Tikai 1 % aptaujāto skolotāju norādīja, ka digitālās platformas vispār netiek izmantotas.
Mācību līdzekļu trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām izglītībā, kas ietekmē gan skolēnu sekmes, gan skolotāju iespējas pilnvērtīgi veikt savu darbu. Lai uzlabotu izglītības kvalitāti, ir nepieciešams gan papildu finansējums, gan arī pārskatīt veidus, kā tiek pieņemti lēmumi par mācību līdzekļu iegādi.
Pedagogu aptaujā, kas norisinājās 2024. gada oktobrī, piedalījās vairāk nekā 500 Latvijas pedagogu, kuri māca vienu vai vairākus priekšmetus sākumskolas, pamatskolas un (vai) vidusskolas posmā. Respondenti pārstāv visus mācību priekšmetus, viņu vidū ir arī speciālo izglītības programmu pedagogi un skolu bibliotekāri.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: shutterstock.com
Atgriešanās atpakaļ
“Vairums izglītības iestāžu un pedagogu šobrīd ir neapskaužamā situācijā – līdz šim pieejamie mācību līdzekļi neatbilst nedz pilnveidotajam mācību saturam, nedz mūsdienu prasībām kopumā, tomēr jaunu mācību līdzekļu iegādei trūkst finansējuma. Aptaujājot arī skolu vadītājus, esam secinājuši, ka ir izglītības iestādes, kurās tiek izmantoti gan desmit gadus veci mācību līdzekļi, gan grāmatas no 1995. gada, kas 2024. gadā nav pieņemami,” skaidro izdevniecības “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Arī digitālie mācību līdzekļi, kas mūsdienās kļuvuši par būtisku mācību procesa sastāvdaļu, ne vienmēr ir pieejami vai atbilstoši. Pedagogi norāda, ka nereti trūkst piekļuves mūsdienīgiem digitāliem rīkiem, kas būtiski ietekmē skolēnu mācību pieredzi un spēju apgūt prasmes mūsdienīgā vidē.
Aptaujā tika vaicāts, kādus resursus pedagogi uzskata par vissvarīgākajiem mācību procesa dažādošanai. Rezultāti liecina, ka 49 % skolotāju kā prioritāti min mācību grāmatas, kam seko metodiskie materiāli, darba burtnīcas un digitālie rīki. Šie dati uzsver, ka pedagogu prioritātes sakrīt ar identificētajām problēmām – visvairāk nepieciešams papildu atbalsts pamatresursu nodrošināšanā.
Liela daļa Latvijas skolu jau izmanto digitālās mācību platformas. Vispopulārākās ir soma.lv un uzdevumi.lv, kuras izmanto attiecīgi 72 % un 71 % respondentu. Tāpat 42 % izmanto maconis.lv, bet 35 % – skolasvards.lv. Tikai 1 % aptaujāto skolotāju norādīja, ka digitālās platformas vispār netiek izmantotas.
Mācību līdzekļu trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām izglītībā, kas ietekmē gan skolēnu sekmes, gan skolotāju iespējas pilnvērtīgi veikt savu darbu. Lai uzlabotu izglītības kvalitāti, ir nepieciešams gan papildu finansējums, gan arī pārskatīt veidus, kā tiek pieņemti lēmumi par mācību līdzekļu iegādi.
Pedagogu aptaujā, kas norisinājās 2024. gada oktobrī, piedalījās vairāk nekā 500 Latvijas pedagogu, kuri māca vienu vai vairākus priekšmetus sākumskolas, pamatskolas un (vai) vidusskolas posmā. Respondenti pārstāv visus mācību priekšmetus, viņu vidū ir arī speciālo izglītības programmu pedagogi un skolu bibliotekāri.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: shutterstock.com
