Mācību līdzekļu trūkums samazina arī bērnu motivāciju mācīties
28.11.2024
Biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija
Lai gan dažādās pašvaldībās un pat dažādās skolās vienas vietvaras ietvaros situācijas ar mācību līdzekļu pieejamību ir atšķirības, kopumā izglītības iestādēm trūkst finansējuma mācību līdzekļiem. Tā ir dziļi iesakņojusies problēma, kas daļēji radusies, jo izglītība nav virzīta kā prioritāte. Nenodrošinot skolēniem visu nepieciešamo mācībām, tiek rādīts negatīvs piemērs attieksmei pret skolu, mācībām un izglītību kopumā. Tas būtiski ietekmē arī skolēnu motivāciju mācīties, un, diemžēl, ietekme ir negatīva.
Bez mācību līdzekļiem vecākiem ir grūti palīdzēt ar mācībām
Mācību līdzekļu nodrošināšana realitātē šobrīd pilnībā ir katras izglītības iestādes vai pašvaldības pārziņā. Rezultātā pat vienas pašvaldības ietvaros ir skolas, kurās skolēniem ir viss nepieciešamais, bet ir skolas, kurās izglītības kvalitāte cieš, jo bērniem ikdienā nākas urbies cauri kopētu lapu kalniem. Biedrībā uzskatām, ka sākumskolas posmā ir kritiski svarīgi nodrošināt, lai bērniem būtu pieejamas darba burtnīcas un nebūtu nekādu kopētu darba lapu. Maziem bērniem ir sarežģīti uzturēt šīs lapas kārtībā, nepazaudēt un nesaburzīt tās. Rezultātā daudzi vecāki ir pieredzējuši situāciju, kad vakarā, pirms mājasdarbu pildīšanas, vispirms ir jāatrod lapa ar uzdevumiem. Ja katrā priekšmetā skolēnam būtu darba burtnīca, tad arī vecākiem ļautu sekot līdzi mācībām un palīdzēt bērniem, kad tas nepieciešams.
Šī brīža situācija rada nevienlīdzību starp ģimenēm
Analizējot mācību līdzekļu cenas un tik, kāds ir atvēlētais budžets uz vienu skolēnu (aptuveni 35 eiro), ir skaidrs, ka naudas ir daudz par maz. Skolas esošā budžeta ietvaros nevar iegādāties visu nepieciešamo. Un, neraugoties uz to, ka Izglītības likumā ir noteikts, ka izglītības iestādēm ir jānodrošina visi nepieciešamie mācību līdzekļi, aizvien ir skolas, kurās vecākiem tiek lūgts pirkt darba burtnīcas un citas lietas. Vecāki piekrīt un pērk, jo vēlas sniegt saviem bērniem labāko, tomēr ne visām ģimenēm rocība to atļauj. Šī brīža situācija rada nevienlīdzību starp ģimenēm, skolām un pašvaldībām.
Mācību grāmatas un darba burtnīcas ir skolēna darba instrumenti
Protams, situācija nav radusies vienas dienas laikā, tas ir rezultāts ilgstošai politikas veidotāju attieksmei pret izglītību. Mēs, biedrības pārstāvji, uzskatām, ka, ja bērnam jau no 1. klases nav pieejams viss mācībām nepieciešamais un ikdienā nākas strādāt ar kopētu darba lapu kaudzi, tas veido viņa izpratni un attieksmi pret mācībām. Mācību grāmatas un darba burtnīcas ir skolēna darba instrumenti – valsts nenodrošina šos instrumentus, bet vienlaikus mēs sagaidām, ka bērniem būs labas sekmes un augsta motivācija mācīties. Kur gan bērniem radīsies šī motivācija, ja mēs paši rādām šādu piemēru?
Samazinās motivācija un interese par mācībām
Mācību līdzekļu kvalitāte un pieejamība tiešā veidā korelē ar skolēnu interesi par mācībām un darba kultūru klasē. Protams, ja skolotājs vēlas, var piedāvāt skolēniem papildus informāciju no dažādiem avotiem, t.sk. nokopējot kādas lapas vai tekstu, bet tas nevar būt visa mācību procesa pamats vai vienīgais risinājums. Šobrīd ir jārod papildus finansējums, lai izglītības iestādes var nodrošināt visas nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas vismaz sākumskolas posmā, nelūdzot neko vecākiem.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto no personīgā arhīva
Atgriešanās atpakaļ
Lai gan dažādās pašvaldībās un pat dažādās skolās vienas vietvaras ietvaros situācijas ar mācību līdzekļu pieejamību ir atšķirības, kopumā izglītības iestādēm trūkst finansējuma mācību līdzekļiem. Tā ir dziļi iesakņojusies problēma, kas daļēji radusies, jo izglītība nav virzīta kā prioritāte. Nenodrošinot skolēniem visu nepieciešamo mācībām, tiek rādīts negatīvs piemērs attieksmei pret skolu, mācībām un izglītību kopumā. Tas būtiski ietekmē arī skolēnu motivāciju mācīties, un, diemžēl, ietekme ir negatīva.
Bez mācību līdzekļiem vecākiem ir grūti palīdzēt ar mācībām
Mācību līdzekļu nodrošināšana realitātē šobrīd pilnībā ir katras izglītības iestādes vai pašvaldības pārziņā. Rezultātā pat vienas pašvaldības ietvaros ir skolas, kurās skolēniem ir viss nepieciešamais, bet ir skolas, kurās izglītības kvalitāte cieš, jo bērniem ikdienā nākas urbies cauri kopētu lapu kalniem. Biedrībā uzskatām, ka sākumskolas posmā ir kritiski svarīgi nodrošināt, lai bērniem būtu pieejamas darba burtnīcas un nebūtu nekādu kopētu darba lapu. Maziem bērniem ir sarežģīti uzturēt šīs lapas kārtībā, nepazaudēt un nesaburzīt tās. Rezultātā daudzi vecāki ir pieredzējuši situāciju, kad vakarā, pirms mājasdarbu pildīšanas, vispirms ir jāatrod lapa ar uzdevumiem. Ja katrā priekšmetā skolēnam būtu darba burtnīca, tad arī vecākiem ļautu sekot līdzi mācībām un palīdzēt bērniem, kad tas nepieciešams.
Šī brīža situācija rada nevienlīdzību starp ģimenēm
Analizējot mācību līdzekļu cenas un tik, kāds ir atvēlētais budžets uz vienu skolēnu (aptuveni 35 eiro), ir skaidrs, ka naudas ir daudz par maz. Skolas esošā budžeta ietvaros nevar iegādāties visu nepieciešamo. Un, neraugoties uz to, ka Izglītības likumā ir noteikts, ka izglītības iestādēm ir jānodrošina visi nepieciešamie mācību līdzekļi, aizvien ir skolas, kurās vecākiem tiek lūgts pirkt darba burtnīcas un citas lietas. Vecāki piekrīt un pērk, jo vēlas sniegt saviem bērniem labāko, tomēr ne visām ģimenēm rocība to atļauj. Šī brīža situācija rada nevienlīdzību starp ģimenēm, skolām un pašvaldībām.
Mācību grāmatas un darba burtnīcas ir skolēna darba instrumenti
Protams, situācija nav radusies vienas dienas laikā, tas ir rezultāts ilgstošai politikas veidotāju attieksmei pret izglītību. Mēs, biedrības pārstāvji, uzskatām, ka, ja bērnam jau no 1. klases nav pieejams viss mācībām nepieciešamais un ikdienā nākas strādāt ar kopētu darba lapu kaudzi, tas veido viņa izpratni un attieksmi pret mācībām. Mācību grāmatas un darba burtnīcas ir skolēna darba instrumenti – valsts nenodrošina šos instrumentus, bet vienlaikus mēs sagaidām, ka bērniem būs labas sekmes un augsta motivācija mācīties. Kur gan bērniem radīsies šī motivācija, ja mēs paši rādām šādu piemēru?
Samazinās motivācija un interese par mācībām
Mācību līdzekļu kvalitāte un pieejamība tiešā veidā korelē ar skolēnu interesi par mācībām un darba kultūru klasē. Protams, ja skolotājs vēlas, var piedāvāt skolēniem papildus informāciju no dažādiem avotiem, t.sk. nokopējot kādas lapas vai tekstu, bet tas nevar būt visa mācību procesa pamats vai vienīgais risinājums. Šobrīd ir jārod papildus finansējums, lai izglītības iestādes var nodrošināt visas nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas vismaz sākumskolas posmā, nelūdzot neko vecākiem.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto no personīgā arhīva
