Pārspīlēta digitalizācija var negatīvi ietekmēt izglītības rezultātus
28.11.2024
Lapzemes Lietišķo zinātņu universitātes Somijā vecākā lektore Anželika Krastiņa
Domājot par izglītības kvalitāti Latvijā, Somija nereti tiek piesaukta kā labās prakses piemērs, kam sekot un līdzināties, tomēr OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti liecina, ka, piemēram, matemātikā Latvija ir strauji pietuvojusies Somijai: Somija ierindojas 13. vietā, bet Latvija — 14. vietā. Analizējot, kas ietekmējis Somijas rezultātu pasliktināšanos, jāmin, ka viens no aspektiem ir pārspīlētā digitalizācija un paļaušanās uz digitālajiem rīkiem. Tagad somi aizvien aktīvāk domā, kā atgriezties pie pamatiem jeb sekmēt drukāto mācību līdzekļu — grāmatu un darba burtnīcu — izmantošanu.
Grāmatas ir nepieciešamas gan lieliem, gan maziem skolēniem
Somijas izglītības digitalizācija strauji sākās jau 2010. gadā, un pašvaldības nodrošināja planšetdatorus, vidusskolas posmā arī datorus, taču pašlaik raugāmies, kā atgriezties pie tradicionālajām grāmatām, jo ir skaidrs, ka gan lieliem, gan maziem skolēniem ir svarīga iespēja turēt rokās grāmatu, veikt piezīmes tajā, pildīt uzdevumus u. tml.
100 līdz 300 eiro vienam skolēnam, atsevišķās pašvaldībās — vairāk
Mācību līdzekļu finansējumu pašvaldībām, balstoties uz iedzīvotāju, nevis skolēnu skaitu, piešķir valsts, un tad katra pašvaldība autonomi drīkst lemt, kādus mācību līdzekļus iegādāties. Tā kā Somijā ir ļoti svarīga vienlīdzība, protams, pastāv vienoti principi, bet galalēmumus tomēr pieņem pašvaldības. Katras vietvaras pārziņā ir tas, vai iegādāties drukātos mācību līdzekļus — grāmatas, burtnīcas — vai tomēr izvēlēties digitālos resursus. Analizējot, kāda summa tiek piešķirta uz vienu skolēnu, var redzēt, ka situācija dažādās pašvaldībās atšķiras, piemēram, Oulu pilsētā tie ir 453 eiro, Somijas otrajā lielākajā pilsētā Espo — 299 eiro, bet Turku — 222 eiro. Vidēji valstī summa svārstās no 100 līdz 300 eiro vienam skolēnam.
Obligāta vidējā izglītība
Papildus tam jāpiezīmē, ka kopš 2021. gada Somijā vidējā izglītība ir obligāta. Un, ja valsts ir noteikusi, ka kāds izglītības līmenis ir obligāts, tad ir tikai likumsakarīgi, ka jābūt nodrošinātam arī visam, kas nepieciešams, lai bērni varētu mācīties. Latvijā pagaidām obligāta ir tikai pamatizglītība, taču bērniem pat šajā posmā trūkst mācību līdzekļu, lai gan tieši sākumskolā un pamatskolā ir īpaši svarīgi, lai skolēniem būtu pieejamas visas nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas.
Atgriezties pie grāmatu lasīšanas
Atgriežoties pie OECD PISA rezultātiem, jāpiebilst, ka Somijas izglītības politikas veidotāji pagaidām vēl neceļ trauksmi, bet analizē, ko un kā var uzlabot. Vienas no izmaiņām būs atgriešanās pie grāmatu lasīšanas, un te liela nozīme būs tieši mācību līdzekļiem. Latvijā grāmatu lasīšanas tradīcija vēl nav izzudusi, tāpēc ir visas iespējas mācīties no Somijas pieredzes un atcerēties, ka optimālais risinājums ir tradicionālo mācību līdzekļu un digitālo resursu apvienošana.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto no personīgā arhīva
Atgriešanās atpakaļ
Domājot par izglītības kvalitāti Latvijā, Somija nereti tiek piesaukta kā labās prakses piemērs, kam sekot un līdzināties, tomēr OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti liecina, ka, piemēram, matemātikā Latvija ir strauji pietuvojusies Somijai: Somija ierindojas 13. vietā, bet Latvija — 14. vietā. Analizējot, kas ietekmējis Somijas rezultātu pasliktināšanos, jāmin, ka viens no aspektiem ir pārspīlētā digitalizācija un paļaušanās uz digitālajiem rīkiem. Tagad somi aizvien aktīvāk domā, kā atgriezties pie pamatiem jeb sekmēt drukāto mācību līdzekļu — grāmatu un darba burtnīcu — izmantošanu.
Grāmatas ir nepieciešamas gan lieliem, gan maziem skolēniem
Somijas izglītības digitalizācija strauji sākās jau 2010. gadā, un pašvaldības nodrošināja planšetdatorus, vidusskolas posmā arī datorus, taču pašlaik raugāmies, kā atgriezties pie tradicionālajām grāmatām, jo ir skaidrs, ka gan lieliem, gan maziem skolēniem ir svarīga iespēja turēt rokās grāmatu, veikt piezīmes tajā, pildīt uzdevumus u. tml.
100 līdz 300 eiro vienam skolēnam, atsevišķās pašvaldībās — vairāk
Mācību līdzekļu finansējumu pašvaldībām, balstoties uz iedzīvotāju, nevis skolēnu skaitu, piešķir valsts, un tad katra pašvaldība autonomi drīkst lemt, kādus mācību līdzekļus iegādāties. Tā kā Somijā ir ļoti svarīga vienlīdzība, protams, pastāv vienoti principi, bet galalēmumus tomēr pieņem pašvaldības. Katras vietvaras pārziņā ir tas, vai iegādāties drukātos mācību līdzekļus — grāmatas, burtnīcas — vai tomēr izvēlēties digitālos resursus. Analizējot, kāda summa tiek piešķirta uz vienu skolēnu, var redzēt, ka situācija dažādās pašvaldībās atšķiras, piemēram, Oulu pilsētā tie ir 453 eiro, Somijas otrajā lielākajā pilsētā Espo — 299 eiro, bet Turku — 222 eiro. Vidēji valstī summa svārstās no 100 līdz 300 eiro vienam skolēnam.
Obligāta vidējā izglītība
Papildus tam jāpiezīmē, ka kopš 2021. gada Somijā vidējā izglītība ir obligāta. Un, ja valsts ir noteikusi, ka kāds izglītības līmenis ir obligāts, tad ir tikai likumsakarīgi, ka jābūt nodrošinātam arī visam, kas nepieciešams, lai bērni varētu mācīties. Latvijā pagaidām obligāta ir tikai pamatizglītība, taču bērniem pat šajā posmā trūkst mācību līdzekļu, lai gan tieši sākumskolā un pamatskolā ir īpaši svarīgi, lai skolēniem būtu pieejamas visas nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas.
Atgriezties pie grāmatu lasīšanas
Atgriežoties pie OECD PISA rezultātiem, jāpiebilst, ka Somijas izglītības politikas veidotāji pagaidām vēl neceļ trauksmi, bet analizē, ko un kā var uzlabot. Vienas no izmaiņām būs atgriešanās pie grāmatu lasīšanas, un te liela nozīme būs tieši mācību līdzekļiem. Latvijā grāmatu lasīšanas tradīcija vēl nav izzudusi, tāpēc ir visas iespējas mācīties no Somijas pieredzes un atcerēties, ka optimālais risinājums ir tradicionālo mācību līdzekļu un digitālo resursu apvienošana.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto no personīgā arhīva
