Sešas organizācijas prasa risināt jautājumu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem

Vairākām organizācijām vēršoties pie likumdevējiem, politiķiem, Tiesībsarga un citām institūcijām, arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pauž stingru viedokli par obligāto mācību līdzekļu nodrošinājumu izglītojamiem. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver: "Politiķi ilgstoši ignorē 224 tūkstošus izglītojamo vispārējās izglītības pakāpē, viņu pedagogus, viņu vecākus. Viņu intereses un vajadzības. Tāpēc politiķiem vienreiz jāsaņemas un jāatrod nauda mācību līdzekļu trūkuma novēršanai. Lai katrs no deputātiem pasaka skaidri, vai viņiem rūp bērnu nākotne un vai izglītība ar atbilstošiem mācību līdzekļiem ir prioritāte."

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība "Skolas Vārds", Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Jau kopš 2019. gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas - ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.

Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikts lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.

Jāatgādina, ka 2024. gada valsts budžetā mācību līdzekļu iegādei tika atvēlēti aptuveni 9,4 miljoni eiro, tāda pati summa paredzēta arī 2025. gada budžeta projektā, kas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, bet 2026. gadā paredzēti tikai aptuveni 9,1 miljoni eiro. Trūkstošo finansējumu mācību līdzekļu iegādei izglītības iestādēs, atbilstoši savām budžeta iespējām, nodrošina pašvaldības (dibinātājs), taču ne visām ir tāds pietiekams finansējums, tāpēc pārsvarā gadījumu mācību process notiek bez vajadzīgajiem mācību līdzekļiem, kas valstī palielina nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, jo atkarīgs no vietvaras rocības. Tas arī rada milzīgu slogu pedagogiem, kuri nereti ir spiesti izmantot citas, arī nelikumīgas, metodes, piemēram, kopē mācību grāmatas un darba burtnīcas, tādējādi pārkāpjot autortiesības.

Minimālais mācību līdzekļu izmaksu apjoms uz vienu skolēnu šobrīd ir 100 eiro sākumskolā un 80 eiro nākamajos izglītības posmos. Ņemot vērā Satversmē garantētās vienlīdzīgās iespējas iegūt izglītību, aicinām kopīgi beidzot atrisināt jautājumu, nosakot pienākumu vai nu pārdalīt finansējumu mācību līdzekļu iegādei vai attiecīgi piešķirt šos līdzekļus un šobrīd, nevis atkal pārceļot šo jautājumu uz nākamo budžeta ciklu.

Ja netiek nodrošināts nepieciešamais valsts finansējums mācību līdzekļiem, tas ietekmēs izglītības kvalitāti ilgtermiņā, kā arī nodarbinātības stabilitāti pedagogiem, novēršot pārslodzi. Nav iespējama izglītības kvalitāte sistēmā, kurā nav izglītības ieguvei nepieciešamā minimuma mācību procesam.

Informācijai:

2024. gadā izdevniecība "Skolas Vārds" veica pedagogu aptauju. Tās rezultāti liecina, ka izglītības iestādēs trūkst līdzekļu, lai iegādātos mācību grāmatas, darba burtnīcas, jo īpaši sākumskolas posmā, kā arī metodiskos materiālus (skolotāja rokasgrāmatas, uzdevumu krājumus, pārbaudes darbu paraugus) un dažādus digitālus mācību risinājumus. To norāda 76% aptaujas dalībnieku, 46% respondentu norāda, ka, lai pieņemtu lēmumu par mācību līdzekļu iegādi, viņu pārstāvētajā skolā tiek apzinātas visu skolotāju vajadzības, tomēr finansējuma trūkums izglītības iestādei visbiežāk liedz iegādāties visu nepieciešamo, kā rezultātā pedagogi un skolēni kļūst par situācijas ķīlniekiem. 45,2% aptaujas dalībnieku, vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, par darba burtnīcām norāda atbildi "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami".

Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Saeimas deputāti, kuri piedalījās diskusijā, šo jautājumu apņēmušies skatīt atbildīgās komisijas sēdē.

Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.

“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.