Batņa pieprasa izglītības ministrei Andai Čakšai pamatot Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību un izmaksas

Opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" iesniedzis pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai pamatot Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību un izmaksas.

AS atgādina, ka novembra beigās Ministru kabinets lēma par "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstības un nodrošināšanas" īstenošanas noteikumiem, atvēlot šim projektam vairāk nekā 21 miljonu eiro.

Trūkstot finansējumam daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, tai skaitā pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem, tik lielu līdzekļu piešķiršana šādam projektam rada jautājumus par tā lietderību un pamatotību, vērtē AS.

AS deputāti Čakšai prasa atbildēt, kurš no atbildīgiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņiem vai politikas veidotājiem izvērtēja Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides nepieciešamību un lietderību un pieņēma lēmumu par šādas sistēmas izveidi. Tāpat deputāti vēlas zināt, ar kādiem sociālajiem partneriem no nozares šis projekts bija saskaņots un kādā veidā tiek monitorēti dati IZM par izglītības kvalitāti šobrīd.

Saeimas deputāts Česlavs Batņa:

"Vai tiešām laikā, kad valdība nespēj pildīt saistības pret pedagogiem, trūkst mācību līdzekļu, ir nepieciešams šāds milzu IT projekts? Šobrīd tas atgādina kārtējo milzu birokrātijas slogu skolotājiem un necaurredzamu un izšķērdīgu naudas apgūšanu, nevis atbalstu pedagogiem un reālu rīku izglītības kvalitātes stiprināšanai."

AS deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas, aicinot atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Kurš no atbildīgiem IZM ierēdņiem vai politikas veidotājiem izvērtēja Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides nepieciešamību un lietderību un pieņēma lēmumu par šādas sistēmas izveidi? Lūdzam iesniegt konkrētā lēmuma pieņemšanas dokumentu (protokolu, apstiprinājumu vai cita veida dokumentu).

2) Ar kādiem sociālajiem partneriem no nozares šis projekts bija/ir saskaņots? Lūdzam pievienot atzinumu vai viedokli.

3) Kādā veidā tiek monitorēti dati IZM par izglītības kvalitāti šobrīd? Lūdzam sniegt detalizētu raksturojumu par monitoringa sistēmu.

4) Lūdzam sniegt precīzu informāciju, kā tiek plānoti finansējuma izdevumi monitoringa sistēmas izveidei (pa gadiem atsevišķi līdz 2029. gadam), norādot pozīcijas, cilvēkresursus (norādot amatus un atalgojuma apjomu katram amatam) vai noslēgtos līgumus (norādot komersantus un plānotās summas katru gadu līdz 2029. gadam).

5) Lūdzam sniegt detalizētu informāciju, kā tiks tērēts piešķirtais finansējums 2024. gadā.

6) Lūdzam skaidrot 4.2.3.2. pasākuma "Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām" finansējuma samazināšanas iemeslus, norādot samazināto finansējumu pozīcijās, kuras netiks īstenotas.

7) Lūdzam skaidrot 4.2.2.2. pasākuma "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pamata un vidējās izglītības pakāpē" finansējuma samazināšanas iemeslus, norādot samazināto finansējumu pozīcijās, kuras netiks īstenotas.

8) Lūdzam norādīt 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" 1. kārtas un 4.2.4.3. pasākuma "Digitālo prasmju pilnveide" finansējuma samazināšanas iemeslus vai pozīcijas, kuras netiks īstenotas.

9) Lūdzam sniegt argumentāciju, kāpēc ir nepieciešama jauna izglītības kvalitātes monitoringa sistēma un kāpēc IZM nevar monitorēt datus kā līdz šim.
 

Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.

Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
 

Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Saeimas deputāti, kuri piedalījās diskusijā, šo jautājumu apņēmušies skatīt atbildīgās komisijas sēdē.
 

Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.

“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība "Skolas Vārds", Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Jau kopš 2019. gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas - ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.

Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikts lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.
Uzzināt vairāk iespējams ŠEIT.