Atklāta vēstule: “Skola nevar sākt mācību gadu uz pieņēmumiem”

Par tiesisko noteiktību, pedagogu finansējumu un valsts pārbaudes darbiem

Izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei

Ministru prezidentam Andrim Kulbergam

“Skolas durvis 1. septembrī atveras bērniem. Tiesiskais regulējums, finansējums un darba kārtība nedrīkst ierasties pēc tam.”

Godātā ministre! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors un cilvēks, kurš ik dienu uzņemas atbildību par skolēniem, pedagogiem un skolas darba kvalitāti, aicinu valdību līdz jaunā mācību gada sākumam nodrošināt skolām skaidru, galīgu un praktiski izpildāmu darba karti. 2026. gada 24. augustā līdz 1. septembrim ir palikusi viena nedēļa, taču būtiski lēmumi par vērtēšanu, valsts pārbaudes darbiem un skolu darbības nosacījumiem vēl nav pārvērsti vienotā, skolās izmantojamā kārtībā.

Mēs neiebilstam pret pārmaiņām. Latvijas izglītībai ir vajadzīga drosme, augstas prasības, kvalitatīva dabaszinātņu izglītība un godīga vērtēšana. Taču drosme valsts pārvaldē nozīmē arī atbildību par ieviešanu. Politiska vīzija pati par sevi vēl nav tiesisks pamats, budžets, pedagogu tarifikācija, eksāmenu kalendārs vai skaidrojums skolēniem un vecākiem.

Ko skolas zina 24. augustā?

Pedagogu finansēšanas regulējums nav pilnīgi neesošs. Ministru kabineta noteikumi Nr. 204 ir spēkā, savukārt noteikumi Nr. 205 ir pieņemti, bet stāsies spēkā tikai 1. septembrī. Tomēr precīzs skolas finansējums ir atkarīgs no faktiskajiem 1. septembra datiem, kas jāapstiprina līdz 5. septembrim. Pēc mērķdotācijas sadalījuma apstiprināšanas Ministru kabinetā pašvaldībai vēl ir desmit darbdienas, lai apstiprinātu finansējumu katrai skolai. Tas nozīmē: direktoram darbs jāorganizē, slodzes jāvienojas un cilvēkiem drošība jāsniedz pirms tam, kad ir droši zināms reālais algu fonds.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija 4. augustā paziņoja par būtiskām izmaiņām jau no 1. septembra: jaunu vērtējuma uzlabošanas kārtību, dabaszinību centralizēto eksāmenu 9. klasē, pamatizglītības ieguves nosacījumu maiņu un augstākā līmeņa eksāmenu izvēles statusu vidusskolā. Taču saistīto izglītības standartu grozījumu projekti 18. augustā tika atlikti un bija paredzēti atkārtotai izskatīšanai 25. augustā. Arī noteikumu projekts par 2026./2027. mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laiku 11. augusta valdības sēdē tika atlikts.

Kāpēc tā nav tikai skolu administrācijas problēma?

Nenoteiktības cenu maksā cilvēki. Skolotājs nezina galīgo slodzi un atalgojumu. Skolēns nezina, pēc kādiem noteikumiem viņa sasniegumi tiks vērtēti un kādi pārbaudījumi būs jākārto. Vecāki nevar saņemt vienotu un uzticamu skaidrojumu. Pašvaldība un skola nevar savlaicīgi apstiprināt budžetu, konsultāciju grafikus, telpu izmantojumu, eksāmenu personālu un tehnisko nodrošinājumu. Pēdējā brīža norādes rada nevienlīdzību: skolas ar lielāku administratīvo kapacitāti pielāgosies ātrāk, bet citām būs jāinterpretē nepilnīga informācija.

No skolas direktora pamatoti prasa atbildību par izglītības kvalitāti, normatīvo aktu ievērošanu, finanšu līdzekļu racionālu izmantošanu un pedagogu darba samaksu. Taču atbildība bez savlaicīgi piešķirtiem instrumentiem kļūst formāla. Nevar prasīt precīzu izpildi, ja precīzie nosacījumi kļūst zināmi pēc darba sākuma.

Ko lūdzam valdībai izdarīt?

    1. Līdz 28. augustam publicēt vienotu ieviešanas paketi – pieņemtos noteikumus un to konsolidētās redakcijas, precīzu pārmaiņu skaidrojumu pa klašu posmiem, valsts pārbaudes darbu sarakstu, statusu, datumus, programmas, paraugus, vērtēšanas nosacījumus un atbildīgo kontaktpersonu skolām.

    2. Līdz 28. augustam dot skolām finansējuma drošību – provizorisku katras skolas aprēķinu, tā pieņēmumus un garantēto minimālo finansējumu vai pārejas avansu līdz galīgā sadalījuma apstiprināšanai. Skolai jāzina finansējums skolotājiem, atbalsta personālam, vadībai, aizvietošanai un piemaksām.

    3. Ja pilna gatavība līdz 31. augustam nav nodrošināta, pārmaiņas formāli atlikt – nevis atstāt skolas minējumu režīmā, bet ar skaidru Ministru kabineta lēmumu saglabāt līdzšinējo kārtību un noteikt saprātīgu pārejas periodu. Vēlu pieņemta regulējuma dēļ skolas, pedagogi un skolēni nedrīkst ciest nelabvēlīgas sekas.

Šis nav aicinājums atteikties no izglītības kvalitātes pārmaiņām. Tas ir aicinājums tās vadīt profesionāli. Laba reforma nav tikai pareiza ideja – tā ir arī savlaicīgs lēmums, paredzams finansējums, saprotami noteikumi un cieņpilna komunikācija ar cilvēkiem, kuri reformu īstenos.

Skolēniem 1. septembrī ir tiesības ienākt skolā, kurā pieaugušie zina, ko dara. Pedagogiem ir tiesības sākt darbu ar skaidru slodzi un atbildību. Direktoriem ir tiesības saņemt no valsts ne tikai mērķus, bet arī izpildāmu darba karti. Tādēļ lūdzu: pieņemiet un publicējiet nepieciešamos lēmumus līdz 1. septembrim vai godīgi un formāli atlikiet to piemērošanu.