Finansējuma samazinājums mācību līdzekļiem palielinās nevienlīdzību starp pašvaldībām
03.11.2026
Oksana Lentjušenkova, Privāto augstskolu asociācijas valdes locekle, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore
Latvijas pašvaldību iespējas ieguldīt izglītībā jau šobrīd ir atšķirīgas, un valsts finansējuma samazināšana mācību līdzekļiem šo nevienlīdzību var vēl vairāk palielināt. Centrālās statistikas pārvaldes dati par augstāko izglītību pašvaldību griezumā liecina, ka Mārupes novadā augstākā izglītība ir teju pusei iedzīvotāju (49,7 %), Ādažu novadā – 46,1 %, bet Ropažu novadā – 40,7 %, kamēr Ventspils novadā šis rādītājs bija 18,1 %, Krāslavas novadā – 18,4 %, bet Augšdaugavas un Rēzeknes novados – 19,0 %. Starp Mārupes un Ventspils novadiem atšķirība sasniedz 31,6 procentpunktus jeb gandrīz trīs reizes.
Ne visas pašvaldības spēs kompensēt finansējuma trūkumu
Iedzīvotāju izglītības līmeni ietekmē daudzi apstākļi, un minētā statistika jau šobrīd liecina, ka iedzīvotāju izglītības struktūra dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. Ja tiks samazināts valsts finansējums mācību līdzekļiem skolās, pastāv risks, ka šīs atšķirības vēl vairāk padziļināsies, jo ne visas pašvaldības spēs kompensēt finansējuma trūkumu. Rezultātā skolēnu iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību arvien vairāk būs atkarīgas nevis no vienotiem valsts standartiem, bet gan no konkrētās pašvaldības finansiālajām iespējām. Šajā mācību gadā valsts finansējums mācību līdzekļiem ir 35,20 eiro uz skolēnu, savukārt vidēja termiņa budžeta prognozē 2027. gadam paredzēti 21,80 eiro. Ja šāds samazinājums īstenotos, valsts finansējums uz vienu skolēnu saruktu gandrīz par 38 %. Daļai pašvaldību būs iespēja ieguldīt vairāk, citām – ievērojami mazāk, tādēļ finansējuma samazinājums ātri kļūst par nevienlīdzības jautājumu.
Atšķirīga gatavība studiju procesam
Nevienlīdzības sekas turpinās arī augstākajā izglītībā un vēlāk darba tirgū.
Ja vienā skolā skolēniem ir pieejami kvalitatīvi, daudzveidīgi mācību materiāli, kas ļauj patstāvīgi apgūt vielu, meklēt informāciju un risināt uzdevumus, bet citā mācību process galvenokārt balstās uz skolotāja sagatavotām prezentācijām un stāstījumu, jauniešu sagatavotība turpmākajām mācībām var būtiski atšķirties.
Pašvadītas mācīšanās prasmju nozīme
Mūsdienās viena no svarīgākajām prasmēm ir pašvadīta mācīšanās, kas jaunietim jāapgūst jau skolā. Ja skolēns ir pieradis, ka skolotājs visu izstāsta, parāda prezentācijā un pēc tam nosūta nepieciešamos materiālus, viņam neveidojas ieradums pašam meklēt atbildes, izvērtēt informāciju un sagatavoties nodarbībām. Augstskolā tas kļūst par nopietnu izaicinājumu, jo studiju process lielā mērā balstās uz studenta patstāvīgo darbu.
Aktuāls saturs un arī pasniegšanas veids
Vienlaikus svarīgi saprast, ka mācību līdzekļu kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc pieejamo grāmatu skaita – mūsdienīgiem mācību līdzekļiem jābūt aktuāliem gan satura, gan pasniegšanas veida ziņā. Piemēram, ekonomikas mācību grāmatā var būt ietverti nemainīgi teorētiskie pamati, taču, ja tajā minētas novecojušas nodokļu likmes vai darba meklēšanas platformas, kuras vairs netiek izmantotas, skolēns nesaņem pilnvērtīgu priekšstatu par mūsdienu ekonomiku, turklāt jaunieši šobrīd informāciju uztver citādi nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Kvalitatīvu mācību līdzekļu izstrāde prasa arī ievērojamus resursus – nepietiek tikai ar priekšmeta satura pārzināšanu, nepieciešami arī metodiķi, pedagogi, dizaineri un digitālo tehnoloģiju profesionāļi, kuri kopīgi spēj radīt skolēniem saprotamus un saistošus materiālus. Ja izdevēji un izstrādātāji zina, ka skolām nepietiks finansējuma šo materiālu iegādei, mazinās arī motivācija ieguldīt jaunu risinājumu veidošanā. Tāpēc būtu jādomā ne tikai par finansējuma apmēru, bet arī par tā piešķiršanas modeli.
Jāpievērš uzmanība lasītprasmes problēmām
Mācību līdzekļu pieejamība ir cieši saistīta arī ar skolēnu pamatprasmēm, īpaši lasītprasmi un spēju izprast izlasīto. Starptautisko skolēnu novērtēšanas pētījumu rezultāti jau ilgstoši liek pievērst uzmanību lasītprasmes problēmām, turklāt svarīga ir arī spēja uztvert izlasītā būtību, izvērtēt informāciju un izdarīt secinājumus. Šīs prasmes ir nepieciešamas ikvienā mācību priekšmetā un vēlāk arī augstskolā – ja jaunietis nespēj patstāvīgi izlasīt un saprast uzdevumu, viņam būs grūtības apgūt arī sarežģītākas zināšanas. Tāpēc mācību līdzekļiem jāpalīdz attīstīt ne tikai konkrēta priekšmeta zināšanas, bet arī lasītprasmi, analītisko domāšanu un spēju strādāt ar informāciju.
Papildu budžeta vietas augstskolās pašas par sevi neatrisinās problēmu, ja jauniešiem nebūs pietiekami attīstītas prasmes, kas nepieciešamas sekmīgām studijām. Jo kvalitatīvāku izglītību spēsim nodrošināt skolā, jo labāk sagatavoti jaunieši nonāks augstskolās un jo lielāks būs viņu potenciāls darba tirgū.
Latvijas izglītības sistēma pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi vairākas reformas, un nereti jaunas pārmaiņas sāktas, vēl pilnībā neizvērtējot iepriekšējo rezultātus. Taču neatkarīgi no tā, kādus standartus, mācību pieejas vai vērtēšanas principus ieviešam, tiem jābūt nodrošinātiem ar atbilstošiem resursiem. Ja valsts izvirza arvien augstākas prasības izglītības kvalitātei, bet vienlaikus samazina finansējumu vienam no būtiskākajiem mācību procesa instrumentiem, rodas pretruna starp izvirzītajiem mērķiem un iespējām tos sasniegt. Izglītības kvalitāte un cilvēkkapitāla attīstība Latvijas politikas plānošanas dokumentos tiek definēta kā prioritāte, taču prioritātēm jāatspoguļojas arī praktiskos lēmumos. Finansējums mācību līdzekļiem nav tikai izdevumu pozīcija valsts budžetā – tas ir ieguldījums jauniešu prasmēs, viņu turpmākajās izglītības iespējās un Latvijas attīstībā.
Atgriešanās atpakaļ
Latvijas pašvaldību iespējas ieguldīt izglītībā jau šobrīd ir atšķirīgas, un valsts finansējuma samazināšana mācību līdzekļiem šo nevienlīdzību var vēl vairāk palielināt. Centrālās statistikas pārvaldes dati par augstāko izglītību pašvaldību griezumā liecina, ka Mārupes novadā augstākā izglītība ir teju pusei iedzīvotāju (49,7 %), Ādažu novadā – 46,1 %, bet Ropažu novadā – 40,7 %, kamēr Ventspils novadā šis rādītājs bija 18,1 %, Krāslavas novadā – 18,4 %, bet Augšdaugavas un Rēzeknes novados – 19,0 %. Starp Mārupes un Ventspils novadiem atšķirība sasniedz 31,6 procentpunktus jeb gandrīz trīs reizes.
Ne visas pašvaldības spēs kompensēt finansējuma trūkumu
Iedzīvotāju izglītības līmeni ietekmē daudzi apstākļi, un minētā statistika jau šobrīd liecina, ka iedzīvotāju izglītības struktūra dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. Ja tiks samazināts valsts finansējums mācību līdzekļiem skolās, pastāv risks, ka šīs atšķirības vēl vairāk padziļināsies, jo ne visas pašvaldības spēs kompensēt finansējuma trūkumu. Rezultātā skolēnu iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību arvien vairāk būs atkarīgas nevis no vienotiem valsts standartiem, bet gan no konkrētās pašvaldības finansiālajām iespējām. Šajā mācību gadā valsts finansējums mācību līdzekļiem ir 35,20 eiro uz skolēnu, savukārt vidēja termiņa budžeta prognozē 2027. gadam paredzēti 21,80 eiro. Ja šāds samazinājums īstenotos, valsts finansējums uz vienu skolēnu saruktu gandrīz par 38 %. Daļai pašvaldību būs iespēja ieguldīt vairāk, citām – ievērojami mazāk, tādēļ finansējuma samazinājums ātri kļūst par nevienlīdzības jautājumu.
Atšķirīga gatavība studiju procesam
Nevienlīdzības sekas turpinās arī augstākajā izglītībā un vēlāk darba tirgū.
Augstskolās nonāk jaunieši ar ļoti atšķirīgām zināšanām, prasmēm un mācīšanās paradumiem, un tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā skolā ticis organizēts mācību process.
Pašvadītas mācīšanās prasmju nozīme
Mūsdienās viena no svarīgākajām prasmēm ir pašvadīta mācīšanās, kas jaunietim jāapgūst jau skolā. Ja skolēns ir pieradis, ka skolotājs visu izstāsta, parāda prezentācijā un pēc tam nosūta nepieciešamos materiālus, viņam neveidojas ieradums pašam meklēt atbildes, izvērtēt informāciju un sagatavoties nodarbībām. Augstskolā tas kļūst par nopietnu izaicinājumu, jo studiju process lielā mērā balstās uz studenta patstāvīgo darbu.
Mūsdienās ne skolām, ne augstskolām vairs nav monopola uz zināšanām – informācija ir pieejama gandrīz neierobežotā apjomā, un pedagoga uzdevums arvien vairāk ir nevis vienkārši nodot zināšanas, bet palīdzēt tās izprast, kritiski izvērtēt un izmantot praksē. Taču, lai šāds mācību process būtu iespējams, skolēniem nepieciešami atbilstoši mācību līdzekļi, ar kuriem viņi var strādāt arī patstāvīgi.
Aktuāls saturs un arī pasniegšanas veids
Vienlaikus svarīgi saprast, ka mācību līdzekļu kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc pieejamo grāmatu skaita – mūsdienīgiem mācību līdzekļiem jābūt aktuāliem gan satura, gan pasniegšanas veida ziņā. Piemēram, ekonomikas mācību grāmatā var būt ietverti nemainīgi teorētiskie pamati, taču, ja tajā minētas novecojušas nodokļu likmes vai darba meklēšanas platformas, kuras vairs netiek izmantotas, skolēns nesaņem pilnvērtīgu priekšstatu par mūsdienu ekonomiku, turklāt jaunieši šobrīd informāciju uztver citādi nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Kvalitatīvu mācību līdzekļu izstrāde prasa arī ievērojamus resursus – nepietiek tikai ar priekšmeta satura pārzināšanu, nepieciešami arī metodiķi, pedagogi, dizaineri un digitālo tehnoloģiju profesionāļi, kuri kopīgi spēj radīt skolēniem saprotamus un saistošus materiālus. Ja izdevēji un izstrādātāji zina, ka skolām nepietiks finansējuma šo materiālu iegādei, mazinās arī motivācija ieguldīt jaunu risinājumu veidošanā. Tāpēc būtu jādomā ne tikai par finansējuma apmēru, bet arī par tā piešķiršanas modeli.
Jāpievērš uzmanība lasītprasmes problēmām
Mācību līdzekļu pieejamība ir cieši saistīta arī ar skolēnu pamatprasmēm, īpaši lasītprasmi un spēju izprast izlasīto. Starptautisko skolēnu novērtēšanas pētījumu rezultāti jau ilgstoši liek pievērst uzmanību lasītprasmes problēmām, turklāt svarīga ir arī spēja uztvert izlasītā būtību, izvērtēt informāciju un izdarīt secinājumus. Šīs prasmes ir nepieciešamas ikvienā mācību priekšmetā un vēlāk arī augstskolā – ja jaunietis nespēj patstāvīgi izlasīt un saprast uzdevumu, viņam būs grūtības apgūt arī sarežģītākas zināšanas. Tāpēc mācību līdzekļiem jāpalīdz attīstīt ne tikai konkrēta priekšmeta zināšanas, bet arī lasītprasmi, analītisko domāšanu un spēju strādāt ar informāciju.
Mēs bieži runājam par nepieciešamību palielināt augstākās izglītības pieejamību un veidot jaunas studiju programmas, taču jāatceras, ka augstākās izglītības kvalitāte sākas daudz agrāk – jau skolā.
Latvijas izglītības sistēma pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi vairākas reformas, un nereti jaunas pārmaiņas sāktas, vēl pilnībā neizvērtējot iepriekšējo rezultātus. Taču neatkarīgi no tā, kādus standartus, mācību pieejas vai vērtēšanas principus ieviešam, tiem jābūt nodrošinātiem ar atbilstošiem resursiem. Ja valsts izvirza arvien augstākas prasības izglītības kvalitātei, bet vienlaikus samazina finansējumu vienam no būtiskākajiem mācību procesa instrumentiem, rodas pretruna starp izvirzītajiem mērķiem un iespējām tos sasniegt. Izglītības kvalitāte un cilvēkkapitāla attīstība Latvijas politikas plānošanas dokumentos tiek definēta kā prioritāte, taču prioritātēm jāatspoguļojas arī praktiskos lēmumos. Finansējums mācību līdzekļiem nav tikai izdevumu pozīcija valsts budžetā – tas ir ieguldījums jauniešu prasmēs, viņu turpmākajās izglītības iespējās un Latvijas attīstībā.
