Izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam

Marvins Desouza (Marvin Dsouza),
Digitālās transformācijas un inovāciju eksperts





Tehnoloģiju integrēšana izglītības procesā sniedz virkni būtisku priekšrocību – palīdz labāk izprast tēmu, priekšmetu, uzlabot sadarbību un komunikāciju, attīstīt radošumu un kritisko domāšanu. Tehnoloģijas ir arī iespēja vecākiem kļūt par daļu no mācību procesa. Svarīgi saprast, ka izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam, bet gan individuālu pieeju un sagatavošanos 21. gadsimta dzīvei un profesijām. Tieši tehnoloģijas ir atslēga, lai padarītu izglītību pieejamu ikvienam.

Runājot par tehnoloģiju iekļaušanu izglītības procesā, jāapzinās, ka bērni, kuri šobrīd mācās pirmsskolā, sākumskolā vai pamatskolā, ir piedzimuši ar tehnoloģijām. Tā dēvētie digitālie mazuļi, kuri prasmes lietot tehnoloģijas nereti iegūst ātrāk, nekā prasmi staigāt vai runāt. Lai ieinteresētu šos bērnus mācību procesā, būtiska loma ir tieši tehnoloģijām, kas palīdz vizualizēt (veidot projekcijas) un labāk izprast teju ikvienu tēmu. Būtiski, ka digitāla mācīšanās ne vienmēr nozīmē biežāku ierīču lietošanu, tā var būt arī vēstures vai ģeogrāfijas tēmas (attēlu) projicēšana telpas centrā, piemēram, izmantojot visaptverošu paplašināto realitāti un daudz ko citu. Covid-19 pandēmija ir gan apgrūtinājusi mācīšanos, gan paātrinājusi tendences, kas tuvina mūs jaunam posmam – Izglītība 4.0 - un kas atbilst gaidāmajai ceturtajai industriālajai revolūcijai.

Vecāku un vecvecāku iesaiste mācību procesā
Tehnoloģijas ļauj arī vecākiem aktīvāk iesaistīties mācību procesā un kļūt par tā daļu, kas ir ļoti svarīgi. Tās ļauj vecākiem, piemēram, tiešsaistē ielūkoties nodarbībās vai attālināti piedalīties svētku pasākumos u.tml. Tādejādi iespējams arī sekmēt uzticamības veidošanos starp vecākiem un pirmsskolu vai skolu. Patiesībā, šādi mācību procesā var iesaistīties arī vecvecāki, kuri dzīvo citā pilsētā vai valstī, attālināti sekojot līdzi mazbērnu panākumiem. Tehnoloģijas sekmē radošumu, sadarbību, komunikāciju un kritisko domāšanu. Runājot par radošumu, jāņem vērā, ka bērni ar dažādu tehnoloģiju palīdzību var dziedāt, dejot, radīt priekšnesumus un daudz ko citu. Tādejādi iespējams pat apgūt dažādu mūzikas instrumenti spēli.

Tehnoloģijas neaizstās skolotājus, bet mainīs viņu lomu
Lielākā izglītības sistēma problēma patiesībā ir vēlme mācīt vienu un to pašu visiem bērniem vienādā veidā, taču pareizās tehnoloģijas, pielietotas atbilstošā veidā un attiecīgajai mērķauditorijai, sekmē individuālu pieeju un lielā mērā palīdz arī pedagogam. Mūsdienās skolotājiem ir liels izaicinājums – mācīt bērnus, kuri lieliski pārvalda tehnoloģijas un gandrīz ikvienu tēmu var atrast internetā. Pedagoga loma šajā laikmetā mainās, kļūstot par mentoru, kurš vada izglītojamo mācību procesā. Nevis tikai sniegt saturu, kā tas bija pirms divdesmit gadiem, bet gan palīdzēt radīt jaunu saturu. Svarīgi saprast, ka tehnoloģija maina pedagogu lomu, bet tās nekad neaizstās skolotājus.

Atbildīga tehnoloģiju lietošana un digitālā higiēna
Iesaistošas tehnoloģijas attīsta kritisko domāšanu, rosina uz sadarbību, grupu darbiem, tās var mudināt arī uz kustību. Mācīšanās caur rotaļām ne tikai palīdz labāk apgūt attiecīgo vielu, bet arī vairo bērna pārliecību par sevi. Ja ar pedagoga palīdzību izdodas apvienot digitālo instrumentu pielietošanu ar būšanu dabā, sasniegtais balanss viennozīmīgi sekmēs bērna attīstību. Būt daļai no dabas un spēt pielietot tehnoloģijas – 21. gadsimtā ir svarīgi apvienot abas šīs lietas. Šāds mācību process palīdz saprast tehnoloģijas un lietot tās atbildīgi, apgūstot gan digitālo higiēnu, gan kiberdrošības aspektus.
Svarīgākais – apzināties, ka stāsts ir nevis par iekārtām, bet par saturu, tā radīšanu un pielāgošanu. Bērniem ir jābūt gataviem dzīvei 21. gadsimtā un profesijām, par kādām šobrīd vēl nemaz nezinām. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju izmaksas nākotnē samazināsies, to integrēšana mācību procesā galu galā padarīs izglītību pieejamu visiem.