Izglītības eksperti aicina stiprināt skolu vadības komandas un nenostādīt skolotājus upura lomā

Lai veicinātu izglītības kvalitāti, nepieciešams stiprināt skolu vadības komandas, vienlaikus skolotājus nevajadzētu nostādīt upura lomā, pauda eksperti ceturtdien notikušajā diskusijā par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem.
 

Šis jautājums saukļos esot parādījies jau vairākkārt pēdējo desmit gadu laikā, taču reāla darbība nav sekojusi, norādīja Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs.
 

Ja gribi mainīt savu vadību, nākas pierunāt mainīt darbu, un nekāda pozitīvā darba vide īsti nesanāk," sprieda Grigorjevs.

Viņš piedāvāja vispirms noteikt direktora kompetences. Arī Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns uzskata, ka vispirms vajadzētu saprast, kas ir labs skolas direktors. Tāpat pašvaldības līmenī nepieciešams definēt, kas ir laba skola, lai "visas skolas būtu vienlīdz labas".

Savukārt Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone uzskata, ka esošais skolu pārvaldības modelis ir novecojis, un ar to nebūs iespējams ieviest Valsts kontroles ieteikumus.

Valstīs, kur izglītības rādītāji ir augstāki, uz noteiktu skolotāju skaitu esot tiešais darba vadītājs, kas ar viņiem strādā ikdienā, piemēram, vadošais matemātiķis. Turpretim Latvijas skolotājus ierobežo jau esošā pārslodze, norādīja Namsone.
 

Mācīšanas konsultantus sagatavo Jelgavā. Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Rita Vectirāne atzina, ka ar to nav pietiekami, taču lielākam skaitam nepieciešams arī lielāks pedagogu skaits valstī un sabalansētas pedagogu darba slodzes. 

Diskusijā tāpat izskanēja ierosinājums nošķirt pedagoga izglītību no kvalifikācijas, ieviešot līdzīgu modeli kā rezidentūra topošajiem ārstiem. Tiesības strādāt par pilnvērtīgu pedagogu varētu saņemt pēc tam, kad pēc izglītības iegūšanas pāris gadus nostrādātu cita skolotāja virsvadībā.

Vienlaikus diskusijas dalībnieki skeptiskāk vērtēja skolotāju sūdzības par mācību līdzekļu trūkumu. Kaulēns uzskata, ka "ģeniālie mācību materiāli, ko valsts mums noliks priekšā" neatrisinās jautājumu par skolotāju mācīšanas kvalitāti. Skolotājam ir jāsaprot, kā notiek mācīšanās, un nav pietiekami, ja viņš kā vienīgo savu lomu redz tikai uzdevumu iedošanu, pauda skolas direktors.

Arī Namsone norādīja, ka ietekme uz rezultātu esot mācīšanai, un papildus misijas apziņai skolotājiem vajadzīgas noteiktas prasmes, tai skaitā digitālās. Turpretim nekad neiestāšoties brīdis, kad visi mācību materiāli būšot gatavi.
 

"Kāpēc lai jauni cilvēki gribētu izvēlēties šādu profesiju? [..] Politisku intrigu vadīti nodarām milzīgu kaitējumu," uzskata pētniece.

Līdzīgu nostāju pauda arī Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs. Lai gan viņš nenoliedza problēmu, tās apmērs esot iekrāsots "mazliet par tumšu". Savukārt Valsts kontroles īstenotās skolotāju aptaujas rezultātiem nevarot uzticēties pilnībā, jo tās aizpildītas brīvprātīgi un nav reprezentatīvas. 
 

Grigorjevs pauda, ka ar vidusskolēniem par skolotāja profesiju runā ļoti maz vai nerunā vispār. Vienlaikus skolēni īsti nemaz nezina skolotāja lomu.

Vienlaikus eksperti uzskata, ka ir normāli, ja skolotājs pēc pieciem vai septiņiem gadiem skolā grib nomainīt darba vidi un rast citu pieredzi. Tāpēc būtu jādomā, kā veidot vidi, lai šie skolotāji pēc tam varētu atgriezties skolā.

"Ja skolotājs visu laiku dzīvo tikai [skolas] vidē, cik lielai ir jābūt iekšējai motivācijai, lai viņš pēc desmit gadiem ar lielu iedvesmu 1. septembrī teiktu "Atkal.."," skeptiski sprieda Jelgavas domes deputāte.

Diskusijas dalībnieki tāpat norādīja uz vajadzību stiprināt pašvaldību kapacitāti, jo tām uzlikta liela daļa atbildības par izglītības kvalitāti. Pašvaldībām neesot pieejami rīki, lai vērtētu katra bērna mācīšanās un attīstības dinamiku.

"Kādi mēs esam, tad mēs esam. Cenšamies izdarīt labāko, ko varam. Bet mēs būsim viens no ķēdes vājākajiem posmiem tikai savas kapacitātes nespējas dēļ," sprieda Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs.

Savukārt Vectirāne norādīja, ka reformu īstenošana izglītībā jāveic plānveidīgi, tam atvēlot pietiekamu laika posmu un finanšu resursus. Piemēram, skolu tīkla sakārtošana Jelgavai prasīja trīs līdz četrus gadus. Savukārt, lai izveidotu "ideālu skolu tīklu" visās pašvaldībās, jāiegulda ap 80 miljoniem eiro, sprieda deputāte, atsaucoties uz pašvaldību tikšanos ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) gada sākumā.

Jūlijā publiskotās Valsts kontroles revīzijas rezultāti par pedagogu ataudzi un noturību profesijā liecina, ka ik gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu, un 81% absolventu sāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu pirmo piecu gadu laikā.
 

Iemesli tam ir dažādi - nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā, mācību materiālu trūkums, neapmierinātība ar atalgojumu, neziņa par nākotni (saistībā ar plānotajām reformām), kolēģu, audzēkņu vai vecāku mobings, kā arī citi ar pedagoga darba atbalstu un nodrošinājumu saistīti faktori.