Izstrādāts atbalsta plāns bērnu ar uzvedības grūtībām veiksmīgākai iekļaušanai izglītības iestādēs

Bērnu slimnīcas fonds (BSF) ir izstrādājis detalizētu atbalsta plānu, kas izgaismo būtisku problēmu Latvijas izglītības sistēmā - pastiprinātā atbalsta trūkumu bērniem ar uzvedības grūtībām - un piedāvā konkrētus soļus atbalsta sistēmas pilnveidošanai.

Lai gan pēdējo gadu laikā ir veikti vairāki pasākumi, lai uzlabotu bērnu integrāciju izglītības iestādēs, pašreizējā atbalsta sistēma joprojām ir nepietiekama, lai pilnībā atbalstītu tos bērnus, kuriem ir nepieciešama pastiprināta un individuāli pielāgota pieeja. Uzvedības grūtības bieži vien ir saistītas ar tādām diagnozēm kā autiskā spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai dažādiem mācīšanās traucējumiem. Šiem bērniem ne vienmēr pietiek ar vispārīgiem pasākumiem, un pastiprināts atbalsts kļūst par būtisku risinājumu, kas spēj radīt izšķirošas pārmaiņas viņu dzīvē.

Lai sniegtu informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādātu detalizēto atbalsta plānu, Bērnu slimnīcas fonds īstenojis Sabiedrības integrācijas fonda finansētu projektu "Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu". Detalizētais atbalsta plāns ir šī projekta ietvaros veikto pētījumu, informatīvās izpētes, diskusiju un domnīcu rezultāts.

Atbalsta plāns un citi projekta ietvaros sagatavotie materiāli pieejami: https://www.bsf.lv/lv/projekti-pakalpojumi/atbalsta-sistemas-veidosana-skoleniem-ar-uzvedibas-grutibam
 

"Diemžēl pašreizējā Latvijas izglītības sistēma šādus pastiprināta atbalsta pasākumus nodrošina nepietiekami. Bērni, kuriem ir nopietnas uzvedības grūtības, bieži vien nesaņem nepieciešamo palīdzību un resursus, kas būtu nepieciešami, lai viņi spētu pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā. Tas rada ilgtermiņa sekas - izolāciju, zemākus mācību sasniegumus un sociālās grūtības, kas var ietekmēt viņu dzīvi arī ārpus skolas. Pastiprinātā atbalsta trūkums liecina par nepieciešamību pēc jaunas, mērķtiecīgas pieejas, kurā tiek iesaistīti visi - izglītības iestādes, pedagogi, vecāki un atbalsta speciālisti," skaidro projekta vadītāja Karīna Pētersone.
 

Piemēram, Somija un Norvēģija piedāvā strukturētas daudzlīmeņu pieejas, kas ietver preventīvos, pastiprinātos un fokusētos atbalsta posmus. Šāda pieeja nodrošina, ka katrs bērns saņem atbilstošu palīdzību atkarībā no viņa individuālajām vajadzībām un problēmu smaguma pakāpes. Tāpēc arī Latvijas izglītības iestādēs nepieciešams ieviest līdzīgu sistēmu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērnu attīstību.

Pastiprinātā atbalsta plāna ietvaros ir paredzētas vairākas konkrētas iniciatīvas, kas nodrošinātu efektīvāku palīdzību bērniem ar uzvedības grūtībām. Viens no būtiskajiem elementiem ir pedagogu un atbalsta speciālistu apmācības, kas ļautu viņiem labāk izprast un pielietot efektīvas metodes darbā ar bērniem ar sarežģītām vajadzībām. Šādas apmācības sniegtu ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskas prasmes, kas ļautu pedagogiem un atbalsta speciālistiem veiksmīgāk strādāt ar bērniem. Papildus tam plāns ietver praktiskus instrumentus skolām, kas palīdzētu pielāgot mācību vidi un uzlabot bērnu iekļaušanos. Šādas vadlīnijas un metodoloģiskie rīki būtu pieejami skolotājiem, lai viņi spētu efektīvi risināt uzvedības problēmas un veicinātu pozitīvu uzvedību skolās.

Turklāt īpaša uzmanība tiek pievērsta sadarbībai starp dažādām nozarēm. Pastiprinātā atbalsta sistēmas veiksmīgai īstenošanai nepieciešama cieša un efektīva sadarbība starp izglītības iestādēm, sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ģimenēm. Tikai koordinēta pieeja var nodrošināt, ka bērni saņem visaptverošu un pielāgotu palīdzību, kas veicina viņu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Plāns paredz arī vecāku iesaisti un atbalsta grupas, kurās vecāki var dalīties pieredzē un saņemt nepieciešamo palīdzību, lai efektīvi iesaistītos savu bērnu izglītībā un attīstībā.
 

Pastiprināts atbalsts paredz, ka izglītības vide tiek pielāgota bērnu vajadzībām, piemēram, mainot apgaismojumu, kontrolējot troksni vai nodrošinot paredzamu dienas kārtību, lai radītu labvēlīgu un atbalstošu mācību vidi. Tas palīdz mazināt bērnu stresu un veicina viņu koncentrēšanās spējas, kā arī uzlabo mācību rezultātus.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un ilgtspējīgu pastiprināto atbalstu, ir nepieciešami arī atbilstoši resursi un finansējums. Valsts un pašvaldību atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu, ka visas izglītības iestādes var piedāvāt vienlīdz efektīvu atbalstu bērniem ar uzvedības grūtībām. Plāna īstenošana prasa arī papildu speciālistu - psihologu, speciālo pedagogu un citu atbalsta personālu - pieejamību, kas nodrošina personalizētu un mērķtiecīgu pieeju bērniem.

BSF uzsver, ka pastiprināta atbalsta sistēmas izveide bērniem ar uzvedības grūtībām ir būtisks solis, lai Latvijā tiktu nodrošināta patiesi iekļaujoša izglītības sistēma. Tikai sadarbojoties un pielāgojot resursus bērnu vajadzībām, iespējams veidot skolas, kurās ikviens bērns var justies pieņemts un atbalstīts. Tāpēc pedagogi, vecāki, valsts un pašvaldību iestādes tiek aicināti aktīvi iesaistīties šīs sistēmas izveidē un ieviešanā, lai kopā veidotu vidi, kurā katram bērnam tiek dota iespēja pilnībā attīstīties un kļūt par veiksmīgu sabiedrības locekli.

Projektu "Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu" finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.