Kādai jābūt labai latviešu valodas mācību grāmatai?
17.07.2026
“Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva sarunājas ar pedagoģijas un filoloģijas doktori Anitu Skalbergu
Kas raksturo kvalitatīvu latviešu valodas mācību līdzekli? Uz šo jautājumu var atbildēt dažādi – no standarta prasību, satura apjoma, metodikas vai dizaina skatpunkta. Anita Skalberga piedāvā ļoti vienkāršu, bet precīzu mērauklu: laba mācību grāmata ir tāda, kuru skolēns mācību gada beigās negrib atdot bibliotēkā.
Taču latviešu valodas mācību līdzeklim ir jābūt vērtīgam ne tikai skolēnam. Tam jāpalīdz arī skolotājam – īpaši jaunajam skolotājam, kurš vēl tikai veido savu metodisko pārliecību un mācās mācīt latviešu valodu. Laba mācību grāmata nedrīkst būt tikai uzdevumu kopums. Tai jābūt tik pilnīgai, lai jaunais skolotājs varētu augt kopā ar šo grāmatu.
Tieši tāpēc sarunā par kvalitatīvu latviešu valodas mācību līdzekli Anita Skalberga vairākkārt uzsver līdzsvaru: grāmatai jābūt informatīvai, atbalstošai skolēnam un atbalstošai skolotājam.
Mācību grāmatai jābūt nozīmīgai
Pirmais jautājums, ko Anita Skalberga rosina uzdot par jebkuru mācību grāmatu, ir šāds: cik tā ir informatīva un nozīmīga?
Latviešu valodas mācību līdzeklis nevar būt nejaušu tekstu, piemēru un uzdevumu apkopojums. Tas ir mācību instruments.
Kvalitatīva mācību līdzekļa veidošanā autoram ir jāseko līdzi gan valodniecības, gan metodikas attīstībai. Ja grāmatā nonāk novecojusi informācija vai pieeja, skolotājam pēc tam nākas pašam šo neatbilstību labot klasē. Labs mācību līdzeklis skolotājam darbu atvieglo, nevis rada papildu skaidrošanas slogu.
Vizualitāte nav tikai noformējums
Mācību grāmatas vizualitāte nav tikai gaumes jautājums. Tā var palīdzēt uztvert informāciju, bet var arī traucēt. Anita Skalberga uzsver, ka īpaši mūsdienās skolēns ilgāk pakavēsies pie lapaspuses, ja tā būs vizuāli kvalitatīva. Taču “vizuāli kvalitatīva” nenozīmē raiba vai pārblīvēta.
Latviešu valodas mācību priekšmetā tas ir īpaši būtiski, jo standartā skolēnam jāapgūst arī prasme lasīt attēlu. Ja mācību grāmatā attēli ievietoti nepārdomāti un bezmērķīgi, tie nepalīdz šai prasmei veidoties. Attēlam ir jāietver informāciju, jāpalīdz uztvert domu vai jāpapildina teksts.
Skaidra valoda – skaidra domāšana
Viens no būtiskākajiem kvalitatīvas mācību grāmatas kritērijiem ir valoda.
Uzdevuma formulējumam jābūt skaidram. Aicinājumam jābūt saprotamam. Tekstam jāved skolēnu uz darbību, nevis jāliek minēt, kas no viņa tiek prasīts. Īpaši svarīgi tas ir latviešu valodas mācību līdzekļos, jo tie vienlaikus māca arī attieksmi pret valodu.
Anita Skalberga tēlaini norāda, ka labas mācību grāmatas autoriem jāmīl darbības vārds. Tieši darbības vārds uzdevumā bieži nosaka, ko skolēnam darīt: salīdzini, pamato, pārveido, skaidro, secini, vērtē. Ja darbība nav skaidra, neskaidrs kļūst arī mācīšanās uzdevums.
Tāpēc valodas kvalitāte mācību grāmatā nav tikai redaktora rūpes. Tā ir mācīšanās kvalitātes daļa.
Vai skolēnam ir interesanti mācīties?
No skolēna skatpunkta, domājot par labu mācību grāmatu, galvenais jautājums ir savā būtībā vienkāršs: vai ar šo grāmatu ir interesanti mācīties?
Tas nenozīmē, ka mācību līdzeklim jābūt izklaidējošam vai virspusējam. Taču tas nozīmē, ka autoram jādomā par skolēna pieredzi. Kas šī brīža skolēnam latviešu valodas stundā varētu šķist nozīmīgs? Kādi teksti viņu aizrauj? Kādas tēmas palīdz ieraudzīt valodu kā dzīvu, praktisku un vajadzīgu?
Anita Skalberga atgādina, ka pieaugušie nereti ir pārliecināti, ka zina, kas bērniem būs interesanti, taču skolēniem tas nemaz nav pajautāts.
Īpaša nozīme ir tekstu izvēlei. Latviešu valodas stundās daudz kas balstās tekstos, tāpēc tekstam jābūt tādam, kuru skolēns spēj un vēlas lasīt. Ja teksti ir vienveidīgi, pārāk tāli no skolēna pieredzes vai adresēti tikai vienai auditorijas daļai, daļa skolēnu no mācīšanās emocionāli atslēdzas.
Laba mācību grāmata domā par visiem skolēniem klasē.
Humoram ir vieta arī mācību grāmatā
Viens no aspektiem, ko Anita Skalberga iesaka iekļaut mācību līdzeklī, ir humors. Ja skolēns un skolotājs ilgstoši vada stundas, šķir lapaspuses, lasa tekstus un nekur nav ne kripatiņas humora, šāda grāmata kļūst smaga. Latviešu valodas mācību grāmatā tam ir īpaša nozīme, jo tieši valoda ļauj skolēnam pamanīt nianses, spēlēties ar nozīmēm un ieraudzīt, kā doma mainās atkarībā no vārdiem.
Loģika un vienota filozofija
Laba mācību grāmata ir loģiska. Tajā nav sajūtas, ka katra nākamā stunda sākas no jauna vai ka autors neatceras, kas rakstīts iepriekš. Mācību grāmatai jāveido skaidrs ceļš – no jau zināmā uz jauno, no vienkāršā uz sarežģītāko, no atsevišķas prasmes uz plašāku lietojumu. Anita Skalberga uzsver, ka mācību grāmatā nedrīkst būt haoss. Loģikas pamatprincipu ievērošana ir viens no tiem kvalitātes kritērijiem, kuru iespējams ļoti mērķtiecīgi pārbaudīt un pilnveidot.
Taču ar loģisku secību vien nepietiek. Laba mācību grāmata balstās arī vienotā filozofijā. Tai jābūt skaidrai iekšējai koncepcijai: kā mēs skatāmies uz skolēnu, uz valodu, uz mācīšanos, uz kļūdām, uz tekstu, uz radošumu, uz skolotāja un skolēna sadarbību. Šī filozofija ne vienmēr tiek tieši uzrakstīta priekšvārdā, bet laba grāmata to ļauj sajust katrā nodaļā.
Praktiskums: vai skolēns kļūst par labāku valodas lietotāju?
Latviešu valodas mācību līdzeklim jābūt praktiskam. Tas nozīmē jautāt: kā šis skolēnam palīdzēs lietot valodu dzīvē?
Ja mācību grāmata palīdz skolēnam kļūt par drošāku, precīzāku un atbildīgāku valodas lietotāju, tā ir praktiska šī vārda labākajā nozīmē.
Sasniedzamajiem rezultātiem jābūt skolēnam saprotamiem
Mūsdienu mācību līdzekļos bieži tiek iekļauti sasniedzamie rezultāti. Taču Anita Skalberga rosina jautāt: vai tie ir uzrakstīti tā, lai skolēns tos patiešām saprastu? Ja sasniedzamais rezultāts formulēts sarežģīti, formāli vai skolēnam svešā valodā, tas nemaina viņa attieksmi pret mācīšanos. Tas kļūst par vēl vienu tekstu, kuru skolēns nelasa.
Tas ir īpaši svarīgi, jo par skolēnu mācīšanās motivācijas zudumu izglītībā tiek runāts jau gadiem. Taču ar runāšanu nepietiek. Mācību līdzeklis var palīdzēt skolēnam ieraudzīt mērķi, savu izaugsmi un nākamo soli.
Radošā un kritiskā domāšana nav tikai skaisti vārdi
Runājot par latviešu valodas mācīšanas tendencēm pamatskolā, Anita Skalberga īpaši izceļ radošo un kritisko domāšanu. Tie ir jēdzieni, kurus izglītībā lietojam bieži, bet ne vienmēr pietiekami precīzi.
Ja mācību grāmatā uzdevums nosaukts par radošu, autoram jābūt skaidram, kādu radošās domāšanas darbību tas rosina.
Arī kritiskā domāšana prasa daudz precīzāku izpratni. Nepietiek tikai pateikt skolēnam: izvērtē. Jāmāca, kā izvērtēt, pēc kādiem kritērijiem, ar kādiem pierādījumiem, kā atšķirt faktu no viedokļa, kā pamanīt teksta nolūku un informācijas ticamību. Latviešu valodas mācību priekšmetā šie jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki, jo valoda ir cieši saistīta ar medijiem, informācijas vidi un skolēna spēju orientēties tekstu un attēlu pasaulē.
Mācību grāmata nav vienīgā karaliene, bet tai ir liela nozīme
Anita Skalberga sarunā atgādina, ka mācību grāmata nav vienīgā “karaliene” izglītības procesā. To, kā grāmata strādā klasē, lielā mērā nosaka skolotājs. Skolotājs pieņem lēmumus, pielāgo, izvēlas, ko akcentēt, ko saīsināt, kur iedziļināties. Tomēr mācību grāmatai ir ļoti liela iespēja atbalstīt. Tā var palīdzēt skolotājam, dot struktūru, piedāvāt kvalitatīvus tekstus, pārdomātus uzdevumus, skaidru valodu, vizuālu atbalstu, radošus un praktiskus risinājumus.
Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad skolotājam jāstrādā ar ļoti dažādām klasēm un jāspēj vienlaikus attīstīt lasīšanu, rakstīšanu, runāšanu, klausīšanos, tekstveidi, rediģēšanu, kritisko domāšanu, radošumu un medijpratību. Labs mācību līdzeklis nevar aizstāt skolotāju, bet tas var būt skolotāja drošais sabiedrotais.
Drosme darīt citādi
Runājot par to, kas apdraud kvalitatīvu mācību līdzekļu veidošanu, Anita Skalberga saka ļoti tieši: problēma nav tajā, ka to nevar izdarīt. Drīzāk trūkst pārliecības un drosmes darīt citādi.
Tas attiecas arī uz atgādnēm un pielikumiem. Mūsdienīga mācību grāmata nedrīkst tikai sakrāt vajadzīgo informāciju grāmatas beigās tādā veidā un formā, kā tas darīts iepriekš. Veidojot šīs atgādnes un pielikumus, autoram jācenšas palīdzēt skolēnam atcerēties un izmantot šo informāciju.
Latviešu valodas mācību līdzeklis, kas palīdz mācīties
Kvalitatīvs latviešu valodas mācību līdzeklis ir daudz vairāk nekā tematiski sakārtota teorija un uzdevumi. Kvalitatīvs mācību līdzeklis ir rūpīgi veidots atbalsts skolēnam un skolotājam. Tam jābūt skaidram valodā, pārdomātam vizuāli, loģiskam struktūrā, mūsdienīgam saturā un praktiskam lietojumā. Tam jāpalīdz skolēnam saprast, domāt, jautāt, rediģēt, radīt, izvērtēt un arvien apzinātāk lietot latviešu valodu.
Un varbūt tieši šeit arī slēpjas laba mācību līdzekļa galvenā pazīme: tas ne tikai palīdz apgūt latviešu valodu, bet arī ļauj skolēnam sajust, ka valoda ir viņa domāšanas, saziņas un izaugsmes instruments.
Foto: Edgars Pogožeļskis
Atgriešanās atpakaļ
Kas raksturo kvalitatīvu latviešu valodas mācību līdzekli? Uz šo jautājumu var atbildēt dažādi – no standarta prasību, satura apjoma, metodikas vai dizaina skatpunkta. Anita Skalberga piedāvā ļoti vienkāršu, bet precīzu mērauklu: laba mācību grāmata ir tāda, kuru skolēns mācību gada beigās negrib atdot bibliotēkā.
Ja grāmata kļuvusi mīļa, ja skolēns gribētu to paturēt savā īpašumā, tā, pēc Anitas Skalbergas domām, jau tuvojas ne tikai kvalitatīvas, bet arī ideālas mācību grāmatas līmenim.
Tieši tāpēc sarunā par kvalitatīvu latviešu valodas mācību līdzekli Anita Skalberga vairākkārt uzsver līdzsvaru: grāmatai jābūt informatīvai, atbalstošai skolēnam un atbalstošai skolotājam.
Mācību grāmatai jābūt nozīmīgai
Pirmais jautājums, ko Anita Skalberga rosina uzdot par jebkuru mācību grāmatu, ir šāds: cik tā ir informatīva un nozīmīga?
Latviešu valodas mācību līdzeklis nevar būt nejaušu tekstu, piemēru un uzdevumu apkopojums. Tas ir mācību instruments.
Tāpēc laba mācību grāmata vienlaikus atbild uz vairākiem jautājumiem. Vai tā palīdz skolēnam saprast valodu? Vai tā palīdz skolotājam organizēt mācīšanos? Vai tā piedāvā mūsdienīgu un vecumposmam atbilstošu saturu? Vai tā nenoveco jau dažus mēnešus pēc izdošanas?
Vizualitāte nav tikai noformējums
Mācību grāmatas vizualitāte nav tikai gaumes jautājums. Tā var palīdzēt uztvert informāciju, bet var arī traucēt. Anita Skalberga uzsver, ka īpaši mūsdienās skolēns ilgāk pakavēsies pie lapaspuses, ja tā būs vizuāli kvalitatīva. Taču “vizuāli kvalitatīva” nenozīmē raiba vai pārblīvēta.
Latviešu valodas mācību priekšmetā tas ir īpaši būtiski, jo standartā skolēnam jāapgūst arī prasme lasīt attēlu. Ja mācību grāmatā attēli ievietoti nepārdomāti un bezmērķīgi, tie nepalīdz šai prasmei veidoties. Attēlam ir jāietver informāciju, jāpalīdz uztvert domu vai jāpapildina teksts.
Skaidra valoda – skaidra domāšana
Viens no būtiskākajiem kvalitatīvas mācību grāmatas kritērijiem ir valoda.
Anita Skalberga īpaši uzsver: ja skolēns atver mācību grāmatu un jūtas tā, it kā valodas ziņā bristu pa biezokni, mācīšanās apstājas.
Anita Skalberga tēlaini norāda, ka labas mācību grāmatas autoriem jāmīl darbības vārds. Tieši darbības vārds uzdevumā bieži nosaka, ko skolēnam darīt: salīdzini, pamato, pārveido, skaidro, secini, vērtē. Ja darbība nav skaidra, neskaidrs kļūst arī mācīšanās uzdevums.
Tāpēc valodas kvalitāte mācību grāmatā nav tikai redaktora rūpes. Tā ir mācīšanās kvalitātes daļa.
Vai skolēnam ir interesanti mācīties?
No skolēna skatpunkta, domājot par labu mācību grāmatu, galvenais jautājums ir savā būtībā vienkāršs: vai ar šo grāmatu ir interesanti mācīties?
Tas nenozīmē, ka mācību līdzeklim jābūt izklaidējošam vai virspusējam. Taču tas nozīmē, ka autoram jādomā par skolēna pieredzi. Kas šī brīža skolēnam latviešu valodas stundā varētu šķist nozīmīgs? Kādi teksti viņu aizrauj? Kādas tēmas palīdz ieraudzīt valodu kā dzīvu, praktisku un vajadzīgu?
Anita Skalberga atgādina, ka pieaugušie nereti ir pārliecināti, ka zina, kas bērniem būs interesanti, taču skolēniem tas nemaz nav pajautāts.
Savukārt laba mācību grāmata ar skolēnu sarunājas. Tā ne tikai dod saturu, bet arī mēģina saprast, kas skolēnam palīdz iedziļināties.
Laba mācību grāmata domā par visiem skolēniem klasē.
Humoram ir vieta arī mācību grāmatā
Viens no aspektiem, ko Anita Skalberga iesaka iekļaut mācību līdzeklī, ir humors. Ja skolēns un skolotājs ilgstoši vada stundas, šķir lapaspuses, lasa tekstus un nekur nav ne kripatiņas humora, šāda grāmata kļūst smaga. Latviešu valodas mācību grāmatā tam ir īpaša nozīme, jo tieši valoda ļauj skolēnam pamanīt nianses, spēlēties ar nozīmēm un ieraudzīt, kā doma mainās atkarībā no vārdiem.
Loģika un vienota filozofija
Laba mācību grāmata ir loģiska. Tajā nav sajūtas, ka katra nākamā stunda sākas no jauna vai ka autors neatceras, kas rakstīts iepriekš. Mācību grāmatai jāveido skaidrs ceļš – no jau zināmā uz jauno, no vienkāršā uz sarežģītāko, no atsevišķas prasmes uz plašāku lietojumu. Anita Skalberga uzsver, ka mācību grāmatā nedrīkst būt haoss. Loģikas pamatprincipu ievērošana ir viens no tiem kvalitātes kritērijiem, kuru iespējams ļoti mērķtiecīgi pārbaudīt un pilnveidot.
Taču ar loģisku secību vien nepietiek. Laba mācību grāmata balstās arī vienotā filozofijā. Tai jābūt skaidrai iekšējai koncepcijai: kā mēs skatāmies uz skolēnu, uz valodu, uz mācīšanos, uz kļūdām, uz tekstu, uz radošumu, uz skolotāja un skolēna sadarbību. Šī filozofija ne vienmēr tiek tieši uzrakstīta priekšvārdā, bet laba grāmata to ļauj sajust katrā nodaļā.
Praktiskums: vai skolēns kļūst par labāku valodas lietotāju?
Latviešu valodas mācību līdzeklim jābūt praktiskam. Tas nozīmē jautāt: kā šis skolēnam palīdzēs lietot valodu dzīvē?
Vai pēc darba ar mācību grāmatu skolēns kļūst par labāku sarunu biedru? Vai viņš labāk pamato savu domu? Vai prot skaidrāk izteikties? Vai spēj rediģēt savu tekstu? Vai prot izvēlēties vārdus atbilstoši situācijai? Vai labāk saprot tekstus, attēlus, medijus?
Sasniedzamajiem rezultātiem jābūt skolēnam saprotamiem
Mūsdienu mācību līdzekļos bieži tiek iekļauti sasniedzamie rezultāti. Taču Anita Skalberga rosina jautāt: vai tie ir uzrakstīti tā, lai skolēns tos patiešām saprastu? Ja sasniedzamais rezultāts formulēts sarežģīti, formāli vai skolēnam svešā valodā, tas nemaina viņa attieksmi pret mācīšanos. Tas kļūst par vēl vienu tekstu, kuru skolēns nelasa.
Taču, ja sasniedzamie rezultāti tiek veidoti skolēnam saprotami un konsekventi jau no sākumskolas, tie var kļūt par sava veida veiksmes dienasgrāmatu – iespēju skolēnam ieraudzīt, ko viņš jau prot, ko vēl mācās un par ko pats var uzņemties atbildību.
Radošā un kritiskā domāšana nav tikai skaisti vārdi
Runājot par latviešu valodas mācīšanas tendencēm pamatskolā, Anita Skalberga īpaši izceļ radošo un kritisko domāšanu. Tie ir jēdzieni, kurus izglītībā lietojam bieži, bet ne vienmēr pietiekami precīzi.
Radošs uzdevums nav jebkurš uzdevums, kur skolēnam kaut kas jāuzraksta. Radošums nozīmē konkrētus domāšanas procesus – ideju ģenerēšanu, izvēli, pārveidi, sasaistīšanu, neparastu skatpunktu meklēšanu.
Arī kritiskā domāšana prasa daudz precīzāku izpratni. Nepietiek tikai pateikt skolēnam: izvērtē. Jāmāca, kā izvērtēt, pēc kādiem kritērijiem, ar kādiem pierādījumiem, kā atšķirt faktu no viedokļa, kā pamanīt teksta nolūku un informācijas ticamību. Latviešu valodas mācību priekšmetā šie jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki, jo valoda ir cieši saistīta ar medijiem, informācijas vidi un skolēna spēju orientēties tekstu un attēlu pasaulē.
Mācību grāmata nav vienīgā karaliene, bet tai ir liela nozīme
Anita Skalberga sarunā atgādina, ka mācību grāmata nav vienīgā “karaliene” izglītības procesā. To, kā grāmata strādā klasē, lielā mērā nosaka skolotājs. Skolotājs pieņem lēmumus, pielāgo, izvēlas, ko akcentēt, ko saīsināt, kur iedziļināties. Tomēr mācību grāmatai ir ļoti liela iespēja atbalstīt. Tā var palīdzēt skolotājam, dot struktūru, piedāvāt kvalitatīvus tekstus, pārdomātus uzdevumus, skaidru valodu, vizuālu atbalstu, radošus un praktiskus risinājumus.
Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad skolotājam jāstrādā ar ļoti dažādām klasēm un jāspēj vienlaikus attīstīt lasīšanu, rakstīšanu, runāšanu, klausīšanos, tekstveidi, rediģēšanu, kritisko domāšanu, radošumu un medijpratību. Labs mācību līdzeklis nevar aizstāt skolotāju, bet tas var būt skolotāja drošais sabiedrotais.
Drosme darīt citādi
Runājot par to, kas apdraud kvalitatīvu mācību līdzekļu veidošanu, Anita Skalberga saka ļoti tieši: problēma nav tajā, ka to nevar izdarīt. Drīzāk trūkst pārliecības un drosmes darīt citādi.
Mācību grāmatai nav jāatkārto tas pats, kas darīts gadu desmitiem. Tai nav jāizmanto tie paši piemēri, tās pašas atgādnes un tie paši uzdevumu modeļi tikai tāpēc, ka “tā vienmēr ir bijis”. Kvalitatīvā mācību līdzeklī ir jābūt oriģinalitātei – ne pašmērķīgai, bet tādai, kas palīdz skolēnam saprast, atcerēties un lietot valodu.
Latviešu valodas mācību līdzeklis, kas palīdz mācīties
Kvalitatīvs latviešu valodas mācību līdzeklis ir daudz vairāk nekā tematiski sakārtota teorija un uzdevumi. Kvalitatīvs mācību līdzeklis ir rūpīgi veidots atbalsts skolēnam un skolotājam. Tam jābūt skaidram valodā, pārdomātam vizuāli, loģiskam struktūrā, mūsdienīgam saturā un praktiskam lietojumā. Tam jāpalīdz skolēnam saprast, domāt, jautāt, rediģēt, radīt, izvērtēt un arvien apzinātāk lietot latviešu valodu.
Un varbūt tieši šeit arī slēpjas laba mācību līdzekļa galvenā pazīme: tas ne tikai palīdz apgūt latviešu valodu, bet arī ļauj skolēnam sajust, ka valoda ir viņa domāšanas, saziņas un izaugsmes instruments.
Foto: Edgars Pogožeļskis
