Kādi ir kafijas dzeršanas paradumi skolās

Kafija jau sen vairs nav tikai enerģijas deva garas darba dienas sākumā. Pēdējo gadu laikā kafijas kultūra ir piedzīvojusi strauju attīstību – gan pasaulē, gan tepat Latvijā, un šīs pārmaiņas arvien vairāk ienāk arī skolās un citās izglītības iestādēs. 

Lai noskaidrotu, kādas ir skolotāju attiecības ar kafiju, aptaujājām 999 Latvijas skolotājus par viņu kafijas dzeršanas paradumiem ikdienā un noskaidrojām, ka gandrīz puse (48%) kafiju dzer vairākas reizes dienā, bet 34% to dara vienu reizi dienā. Un tikai 4% skolotāju kafiju nedzer vispār. Līdz ar to varam secināt, ka kafijai skolotāju ikdienā ir ļoti liela nozīme. Iemīļotākā Latvijas skolotājiem ir melna kafija, tai seko kafija ar pienu vai krējumu, bet visbiežāk kafija tiek pagatavota, to vienkārši aplejot krūzē (50%), savukārt 38% skolotāju skolā ir pieejams kafijas automāts. 

Visdažādākās atbildes saņēmām jautājumā par laiku, kad visbiežāk tiek baudīta kafija – no rīta pirms stundām un pusdienu pārtraukumā skolotāji kafiju dzer visbiežāk, tomēr gandrīz tikpat bieži viņi to dara arī starpbrīžos, pēc stundām vai “kad vien iespējams”. Vairums skolotāju (60%) atzīst, ka kafijai svarīgākais ir tās kvalitāte un garša, bet 30% norāda, ka būtiskāks ir laiks, lai to nesteidzīgi baudītu. Savukārt 62% skolotāju atzīst, ka laika nesteidzīgai kafijas baudīšanai viņiem bieži vien pietrūkst. Kafijas dzeršana skolā noteikti ir arī sociāls rituāls, jo 51% skolotāju ir norādījuši, ka to bauda kopā ar kolēģiem, lai gan arī kafijas baudīšana kā vienatnes brīdis ir visai izplatīta – to dara 43% skolotāju.  

Jautāti par to, kādus uzlabojumus kafijas dzeršanas jomā skolotāji vēlētos piedzīvot savā skolā, 48% skolotāju saka, ka ir ar visu apmierināti, tomēr daļa norāda, ka priecātos par iespēju iegādāties kvalitatīvu kafiju, lai tā nav jātaisa pašiem, daļa novērtētu ērtāku vietu kafijas baudīšanai, bet citi ilgojas pēc garākiem starpbrīžiem, lai kafijas baudīšanai būtu vairāk laika! 
 

Kafijas tendences 

Kafijas pasaule kļūst arvien izsmalcinātāka, un specializētā kafija, kas veido tikai aptuveni 10% no visas pasaules kafijas ražošanas, gūst arvien lielāku popularitāti ne tikai kafejnīcās, bet arī darbavietās, atzīst Jānis Bērzapāns no kafijas risinājumu uzņēmuma “Coffee Address”. Pieaug arī kafijas lietotāju interese par tās izcelsmi, audzēšanas apstākļiem un ētisku ražošanu. Cilvēki vairs nevēlas tikai kofeīna devu – viņi vēlas kvalitāti, stāstu un baudījumu. Skolu vide Latvijā nav izņēmums – vēl salīdzinoši nesen kafija skolās bieži vien nozīmēja burciņu ar šķīstošo pulveri un karstu ūdeni no termosa, bet mūsdienās arvien vairāk skolotāju interesējas par kvalitatīvāku kafiju darba vietā, un skolas sāk apsvērt ērtus un pieejamus risinājumus. Mūsdienās skolotāji arvien vairāk izvēlas alternatīvas, kas ļauj iegūt labāku garšu, nezaudējot vienkāršību. Lai iegūtu kvalitatīvu kafijas dzērienu, Jānis Bērzapāns iesaka pievērst uzmanību ne tikai kafijas izcelsmei, bet arī domāt par kafijas veidam atbilstošu pagatavošanas metodi vai otrādi – pieejamajai metodei piemeklēt visatbilstošāko kafiju. 

Kā pareizi pagatavot kafiju krūzē? 3 vienkārši soļi! 

► Izmantojiet vidēji rupju malumu – tas būs piemērots krūzē vai termosā gatavotai kafijai. Vidēji rupjš malums līdzinās rupjam smilšu graudam. Šāda maluma kafija labi nostāvas krūzes dibenā un neveido rūgtu garšu. Ja malums būs pārāk smalks, kafija var būt rūgta. Iegādājoties jau samaltu kafiju, vislabāk pirkt kafiju ar norādi “French press”.  

► Izvēlieties pareizu ūdens temperatūru – aplejiet kafiju ar 90–95 °C karstu, ne verdošu ūdeni. Ja kafiju aplej ar verdošu ūdeni, tas to sadedzina, padarot rūgtu. 

► Ekstrakcijas laiks – ļaujiet kafijai ievilkties 4–5 minūtes, tad izkāsiet vai uzmanīgi nolejiet. Pārāk ilgs ekstrakcijas laiks arī paaugstina kafijas rūgtumu, savukārt pārāk neilgs ievilkšanās laiks to padara pliekanu.  

Kafija un smadzeņu darbība 

Skolotāja darbs prasa augstu garīgo kapacitāti, koncentrēšanos un spēju būt tonusā visas dienas garumā. Tādēļ kafija, ja tā tiek lietota pārdomāti, var kļūt par lielisku sabiedroto. Tā palīdz uzlabot uzmanību un reakcijas ātrumu, samazina mentālo nogurumu un var sniegt motivējošu impulsu dienas laikā, īpaši brīžos, kad enerģija sāk izsīkt. 

Lai panāktu šo pozitīvo iedarbību, ir svarīgi ievērot mērenību. Optimālā kofeīna deva pieaugušam cilvēkam ir aptuveni 300–400 mg dienā, kas atbilst trīs līdz četrām 250 ml krūzēm melnas kafijas. Ne mazāk būtiska ir arī tās lietošanas stratēģija – labāk izvēlēties kvalitatīvu, garšīgu kafiju un dzert to mērķtiecīgi, piemēram, dienas sākumā vai pēcpusdienas enerģijas krituma laikā, nevis bieži un mehāniski. Savukārt pārmērīga kafijas lietošana var radīt pretēju efektu – nemieru, sirdsklauves vai miega traucējumus, kas negatīvi ietekmē darbaspējas. 

Ir arī svarīgi apzināties, ka dažādi kafijas veidi uz organismu iedarbojas atšķirīgi, piemēram, viena espreso deva (30 ml) satur aptuveni 60–80 mg kofeīna un nodrošina strauju, bet īslaicīgu stimulu. Savukārt klasiska melna kafija (200 ml) sniedz vidēji 90–120 mg kofeīna un iedarbojas pakāpeniskāk, radot vienmērīgāku efektu visas dienas garumā. Bezkofeīna kafija, protams, nodrošina minimālu stimulu – tikai 2–10 mg kofeīna, taču var būt lielisks variants vakariem vai cilvēkiem ar augstu jutību pret kofeīnu. 

Kafija, līdzīgi kā mācību process, sniedz labāko rezultātu tad, kad tai pieiet ar izpratni un apzinātību. Skolotāja ikdienā tā var būt gan praktisks enerģijas avots, gan neliels baudas mirklis starp intensīvām stundām.