Kalvāns: Izglītības iestāžu rīcībā esošie rīki vardarbības mazināšanai ir par vāju

Izglītības iestāžu rīcībā esošie rīki vardarbības mazināšanai ir par vāju, un ar tiem rezultātu īsti panākt nevar, sacīja Latvijas izglītības iestāžu vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Viņš nepiekrita izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas sacītajam, ka skolu rīcībā ir pietiekami daudz rīku vardarbības mazināšanai. 

Šī brīža situāciju Kalvāns raksturo kā "apiešanos ar jēlu olu", jo izglītības iestāžu vadītāju tiesības ir ierobežotas. "Sabiedrībai ir jāsaprot - līdz ko jaunietis ienāk skolas teritorijā, viņš nonāk vidē, kur ir vairāki simti jauniešu. Viņa ambīcijas un tiesības ir stipri vien jāsamazina par labu kopējai skolas drošībai," sacīja Kalvāns, uzsverot, ka vardarbīgie skolēni būtu jānodala, lai tie neatrastos fiziskā kontaktā ar upuriem, tostarp potenciālajiem.

Steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi

Arodbiedrība uzskata, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tika norādīts arī uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.

Ar šādu priekšlikumu jau iepriekš pavasarī LIVA un LIZDA vērsās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos.

"Mūsu mērķis ir ar maksimāli maziem resursiem panākt maksimāli lielu rezultātu, nevis mēnešiem darboties un radīt iespaidu, ka notiek atbalsta sniegšana skolēniem," skaidrojot ieceri, uzsvēra Kalvāns. Viņa ieskatā, "jautājums, kādā veidā īstenot indivīdu tiesību ierobežošanu par labu vairākuma interesēm", ir trīs ministriju - IZM, Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas - kompetencē.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas vērtējumā esošais rīku klāsts, kas pieejams pašvaldībām vardarbības novēršanai, ir pietiekams - pieejamas vairākas programmas vardarbības izskaušanai, kā arī rīks "EMU skola", ar kura palīdzību tiek agrīni pamanītas situācijās, kurās bērns norāda uz diskomfortu skolas vidē, savukārt skola, sākotnēji klases audzinātāja līmenī, iesaistās konstatēto problēmsituāciju skaidrošanā un risināšanā.
 

Ministre sliecas nepiekrist Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) piedāvātajam noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām.

"Ir jāsaprot, ka bērns var nākt no ģimenes, kur vecāks šo atbildību nekā neuztver. Tad ko mēs darīsim? Liksim bērnu kopā ar vecākiem cietumā? Droši vien, ka nē," retoriski vaicāja Čakša, uzsverot, ka arī šiem bērniem nepieciešama palīdzība.

"Pie tik augsta vardarbības līmeņa kā šobrīd ir jāsaprot, ka [tam par iemeslu] ir ļoti daudz sociālie faktori," sacīja ministre, norādot, ka sabiedrībai "atbildīgi jāreaģē un jāveido tāda kultūrvide skolā, lai vardarbība tur nav iespējama".

Savukārt Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere sacīja, ka tiesību normās noteiktie rīki vardarbības novēršanai izglītības iestādēs vērtējami kā pietiekami, ja ir resursi, vienota izpratne par esošo rīku izmantošanu, kā arī drošība noteikta kā viena no darba prioritātēm.

Ķekavas vidusskolā piekauj audzēkni

Šonedēļ sociālajos tīklos plaši izplatījās video no Ķekavas vidusskolas, kur mācību iestādes telpās kāds 9.klases skolēns piekāva citu skolas audzēkni.

Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, kas kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību viela jāapgūst attālināti. Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā darbojas pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieki.

"Lai mazinātu vardarbību Latvijas izglītības iestādēs, Ķekavas novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti gatavo pieprasījumu normatīvo aktu grozījumiem, cita starpā paredzot arī lielāku vecāku atbildību bērna uzvedības problēmu risināšanā," teikts Ķekavas novada pašvaldības paziņojumā.

Risinājums noteikt mācības attālināti vardarbīgiem skolēniem ir samērīgs, ja izglītības iestāde attālinātās mācības organizē tā, ka izglītojamam ir nodrošināta iespēja attālināti piedalīties mācību stundās, norādīja  Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja L. Grāvere.

Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.

Piedāvā vien sociālā pedagoga studiju programmas atjaunošanu

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.

Ņemot vērā publiski vairākkārt izskanējušo informāciju par emocionālo un fizisko vardarbību, ko pret pedagogiem un izglītojamajiem vērsuši skolēni, LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vērsušās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos.

Tikmēr Saeimas deputāti kā risinājumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs piedāvājuši vien sociālā pedagoga studiju programmas augstskolās atjaunošanu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jūnijā tika uzsvērts, ka sociālais pedagogs ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem skolā, kura pienākums ir savlaicīgi pamanīt vardarbības iedīgļus un sadarbībā ar skolas atbalsta komandu operatīvi risināt vardarbību starp skolēniem. Sēdes dalībnieki uzskata, ka vardarbību skolā nerisinās pašvaldības sociālais darbinieks, jo pašvaldībās jau patlaban trūkst sociālo darbinieku, savukārt tie, kuri strādā, jau ir pārslogoti ar citiem darba pienākumiem.