Kas atrodas pirmklasnieka skolas somā Latvijā, kas – Lietuvā?

Lai noskaidrotu, vai skolēnu nodrošinājums ar mācību līdzekļiem kaimiņvalstīs atšķiras, izpētījām pirmklasnieku skolas somas saturu Latvijā un Lietuvā. Ko bērniem nodrošina no skolas budžeta un kas jāpērk vecākiem? 

Cik katram naudas 

Valsts bāzes finansējums mācību līdzekļu iegādei Latvijā patlaban ir 35,20 eiro uz skolēnu gadā. Termins “mācību līdzekļi” attiecas ne tikai uz grāmatām, bet arī darba burtnīcām un citiem stundās nepieciešamiem materiāliem. Savukārt Lietuvā valsts katram skolēnam atvēl 30 eiro, šo naudu drīkst tērēt tikai mācību grāmatu iegādei. Papildus tam skolēnus abās kaimiņvalstīs atbalsta pašvaldības – cik nu atļauj katras rocība un prioritātes.  

Lai salīdzinātu, kā atšķiras abu valstu skolēnu nodrošinājumā ar mācību līdzekļiem, uzrunājām divu skolēnu mammas – izdevniecības “Klett Latvija” izpilddirektori Eviju Pumpuriņu un “Baltos lankos Klett” izpilddirektora vietnieci Giedri Jankūni. Viņām abām bērni mācās reģiona pilsētas skolā. E. Pumpuriņasmeita tikko pabeidza pirmo klasi, bet G. Jankūnes dēls – otro. 
 

Latvijā grāmata tikai divos priekšmetos 

Vienīgie mācību priekšmeti, kur E. Pumpuriņas meita 1. klasē izmantoja klasisku mācību grāmatu, bija latviešu valoda un mūzika. Drukātie izdevumi pieder skolas bibliotēkai un bērnu rīcībā bija nodoti uz vienu mācību gadu. 

Matemātikā skolēni izmantoja skolas nodrošinātu rakstāmgrāmatu, kas izdota divās daļās. “Rakstāmgrāmatā ir atbilstoši apgūstamajām tēmām izkārtoti dažādas grūtības pakāpes uzdevumi,” skaidro skolnieces mamma. Uzdevumus mācību gada laikā bērni izpilda, un izdevums uz visiem laikiem paliek bērna rīcībā. 

Angļu valodā skola bērniem nodrošināja darba burtnīcu. Savukārt dabaszinībās, sociālajās zinībās un datorikā, ko audzēkņi tik agri sāk apgūt pēc skolas iniciatīvas, nebija ne mācību grāmatas, ne darba burtnīcas. 

Katrs pirmklasnieks iekārtoja kladi, kurā no vienas puses līmēja printētas vai kopētas darba lapas dabaszinībās, no otras – matemātikā. “Tas bija skolotājas organizēts darba process,” piebilst E. Pumpuriņa.  

Dienasgrāmata tikai digitāli 

Papildus tam skolēniem tiek nodrošināti digitālie mācību līdzekļi. Pēc mammas novērojumiem, digitālo platformu pirmklasnieki bieži izmantoja dabaszinību apguvei. Tas gan sagādāja apmulsuma pilnus brīžus: 

Vēl digitālajā vidē skolēniem un arī vecākiem nodrošināta bezmaksas pieeja digitālajai dienasgrāmatai “E-klase”. Dienasgrāmatas drukātā formā šajā skolā vairs neizmanto vispār. Mammai pret to nav iebildumu, vienīgi gribētu, lai skolā to arī iemāca lietot. “Šobrīd tas tiek atstāts vecāku ziņā.”  

Digitālo uzdevumu izpildei un dienasgrāmatas apskatei E. Pumpuriņas meita izmanto planšeti, kas pirkta par vecāku līdzekļiem. Ne datora, ne viedtālruņa bērnam nav, tāda ir ģimenes filozofija. Aptauja par to, vai vecākiem būs pieejama ierīce, kas bērnam nodrošina pieeju digitālajiem resursiem, pirms mācību gada nenotika.  
 

Lietuvā grāmata katrā priekšmetā 

Lietuvā pirmklasnieku somas ir krietni pilnākas ar mācību grāmatām nekā Latvijā. Mācību gada sākumā skolēni bibliotēkā saņem grāmatas lietuviešu valodas, matemātikas, sociālo zinību, dabaszinību, ētikas un mūzikas apguvei. Mācību gadam noslēdzoties, bērni tās atdod atpakaļ. Grāmatu lietošanas cikls skolā ir ilgs – līdz pat 10 gadiem. 

Sākumskolas klašu nodrošināšanu ar mācību grāmatām izglītības iestādes bieži nosaka par prioritāti, tāpēc tur situācija parasti ir laba, norāda G. Jankūne. Bet vecākajās klasēs un arī “mazāk svarīgos priekšmetos”, piemēram, mūzikā vai ģeogrāfijā, vecākiem tās nereti nākas iegādāties pašiem. “Lai gan valsts piešķir naudu mācību grāmatu iegādei, ar to nepietiek.” Talkā mēdz nākt pašvaldības, bet arī – ne visas. 

Izmanto savas ierīces 

Skolotāji stundās izmanto arī daudz drukātu vai kopētu darba lapu no citām grāmatām. Bez maksas pirmklasniekiem tiek nodrošināta pieeja arī digitālajiem mācību materiāliem. Interesanti, ka vecākās klasēs ģimenes šo izdevumu pozīciju līdzfinansē. Dienasgrāmatu digitālā formātā Lietuvas pirmklasnieki neizmanto. 

Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā skolēni pieejai digitālajiem mācību līdzekļiem skolā un mājās izmato personīgās ierīces, visbiežāk – viedtālruņus. “Tikai retā skola visiem skolēniem var nodrošināt planšetes,” piebilst G. Jankūne. Taču ir arī šāda pieredze. 

Simt eiro no ģimenes 

Papildu mācību materiālu iegādei katra pirmklasnieka ģimene pirms jaunā mācību gada ziedoja 100 eiro. Šī nauda paredzēta darba burtnīcu un uzdevumu krājumu iegādei, stāsta G. Jankūne.

Nepieciešamo finansējumu mācību materiālu iegādei savāc un izlieto audzinātāja, lai vecākiem nevajadzētu uztraukties, vai nopirks pareizo izdevumu. Tādējādi viņiem atliek domāt tikai par kancelejas piederumu un apģērba iegādi.  

“Summa, ko mācību gada sākumā man nācās samaksāt, bija diezgan liela. Tomēr saprotu, ka finansējums skolām nav pietiekams un man kā vecākam jāiesaistās, lai bērnam tiktu nodrošināta kvalitatīva izglītība,” uzskata G. Jankūne.