Kas mainīsies vērtēšanā?
01.09.2024
Skaidro Annija Bergmane, vēstures un sociālo zinību skolotāja, metodiķe, izdevniecības Skolas Vārds mācību līdzekļu autorePirms gada tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 476, ar kuriem veikti grozījumi noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un programmu paraugiem. Ar tiem vērtēšana tika pielāgota kompetenču pieejai, lai stundās īstenotās idejas un prakses tiktu atspoguļotas arī vērtēšanā.
Grozījumu mērķis – pilnveidot mūsu izpratni par vērtēšanu. Grozījumos tā tiek uztverta kā process, nevis tikai gala vērtējuma – pārbaudes darba atzīmes – izlikšana. Vērtēšana ir atgriezeniskās saites sniegšana skolēnam visa mācību procesa laikā, tādēļ, protams, Ministru kabineta noteikumos tiek nostiprināta formatīvās vērtēšanas loma un nozīme.
Izmaiņu mērķis – fiksēt katra skolēna sniegumu un progresu mācību procesa laikā, lai sniegtu skolēniem informāciju par to, kas viņiem izdodas un kas vēl jāuzlabo.
Šāda regulāra formatīvā vērtēšana arī samazina skolēnu satraukumu par pārbaudes darbu un tā atzīmi, jo darbi mācību stundās ļauj vingrināties, veikt dažāda līmeņa uzdevumus un saņemt atgriezenisko saiti par sniegumu.
Protams, izmaiņas pašā vērtēšanā un mūsu visu – pedagogu, skolu administrācijas, skolēnu, vecāku – izpratnē par vērtēšanu nenotiek vienas dienas, vienas vasaras vai viena gada laikā. Taču tas noteikti ir aspekts, kam īpaši pievērst uzmanību, lai mācību process tiešām būtu kompetencēs balstīts.
Apkopoju sešas būtiskākās izmaiņas vērtēšanā, kam pievērst uzmanību!
1. Vērtējums jeb atzīme parāda vienīgi to, ko skolēns šajā brīdī zina un prot.
► Skolotāja izliktajam vērtējumam jeb atzīmei ir jāparāda skolēna zināšanas, prasmes un izpratne par konkrēto mācību tēmu konkrētajā brīdī.
► Atzīme neiekļauj vērtējumu par skolēna uzcītību, uzvedību, mājasdarbu izpildi u. tml.
► Skolotājs vērtē skolēna sniegumu pēc konkrētiem saturiskiem kritērijiem attiecībā pret sasniedzamo rezultātu (to, kas skolēnam jāiemācās), nesalīdzinot skolēnus savā starpā.
Domājot par ikdienas mācību procesu, tas nozīmē, ka pedagogs pirms temata mācīšanas plāno apgūstamās zināšanas un prasmes un temata noslēgumā pārbauda tikai tās zināšanas un prasmes, ko skolēni ir apguvuši (tostarp paspējuši stundās apgūt, respektīvi, ja kādu SR tematā skolēni neapguva, es kā skolotāja to pārbaudes darbā nelieku un nepārbaudu).
Mājasdarbu apguvi, uzvedību u. c. attieksmes jautājumus skolotājs atspoguļo elektroniskajā žurnālā, bet tie neietekmē skolēna vērtējumu. Līdz ar to vienmēr ir jāatceras, ka atzīme nav sods!
Attiecīgi arī skolēnam, kurš nepilda mājasdarbus vai traucē stundu, parādot savas zināšanas un prasmes, ir iespēja saņemt maksimālo vērtējumu.
2. Skolēniem ir iespēja vingrināties un saņemt atgriezenisko saiti, kamēr viņi mācās.
► Skolēniem jābūt iespējai nostiprināt savas zināšanas un prasmes daudzveidīgās situācijās un saņemt atgriezenisko saiti par to, kas jau ir apgūts un kas vēl jāiemācās un jādara, lai uzlabotu sniegumu.
► Skola vienojas par veidiem, kā ikdienas mācību procesā skolotāji fiksē formatīvos vērtējumus – līmeņos, procentos vai izmantojot STAP.
► Šie vērtējumi (formatīvie vērtējumi) mācību procesa laikā neietekmē skolēna atzīmes. To mērķis ir atbalstīt mācību satura apguvi.
Kā jau minēju, skolēnu iespēja vingrināties un saņemt atgriezenisko saiti mācību procesā samazina satraukumu par pārbaudes darbiem. Skolēni zina, kādas zināšanas un prasmes (nevis konkrēti jautājumi) tiks pārbaudītas. Viņiem mācību procesa laikā ir bijusi iespēja vingrināties. Piemēram, ja pārbaudes darbā būs jādefinē jēdzieni, jēdzienu definēšanas uzdevumus skolēni ir veikuši mācību procesa laikā pirms pārbaudes darba; ja pārbaudes darbā būs jāraksta argumentēta atbilde, tad iepriekš stundās skolēni ir trenējušies to darīt.
3. Jo apjomīgāks temats, jo lielāks vērtējuma (atzīmes) svars, izliekot mācību gada vērtējumu.
► Skolēns gala atzīmi semestrī, gadā vai mācību kursā iegūst, kārtojot apjomīgākus pārbaudes darbus katra temata noslēgumā. Šīm atzīmēm var būt atšķirīgs svars, tādēļ arī lielāka ietekme uz gala vērtējumu atkarībā no temata apjoma, cik laika pavadīts, mācoties konkrēto saturu u. tml.
► Tāpat lielāka nozīme tiek piešķirta vērtējumiem, kas iegūti salīdzinoši nesenā pagātnē, ar nosacījumu, ka tajos tiek parādīts skolēna sniegums par vienu un to pašu prasmi.
► Tātad gala atzīmi priekšmetā vai kursā ne vienmēr izliek, aprēķinot vidējo aritmētisko no visiem iegūtajiem vērtējumiem.
►Skolotājs mācību gada sākumā informē skolēnus par to, kā viņu sniegums tiks vērtēts.
Vērtējumu svars noteikti ir viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem saistībā ar noteikumu grozījumiem. Kā domāt par svara piešķiršanu vērtējumiem? Pirmkārt, mācību gada sākumā izplāno visus pārbaudes darbus un nosaka to svaru. Atšķirīgu svaru piešķir tiem pārbaudes darbiem, kas ir ievērojami apjomīgāka temata noslēgumā. Piemērā redzams, ka kursā Fizika I vidusskolā 1. tematam ir atvēlētas 10 stundas, 2. tematam – 12, bet pēdējam tematam – divreiz vairāk. Ja pedagogs skolēniem dod noslēguma vērtējumu katra temata beigās, tad ir loģiski, ka pēdējā temata noslēguma darbā tiek pārbaudīts vairāk zināšanu un prasmju, attiecīgi arī šī vērtējuma svaram jeb nozīmīgumam proporcionāli ir jābūt lielākam.
Tematu sadalījums un ieteicamais stundu skaits kursā Fizika I (Skola2030 mācību programmas paraugā)
Atšķirīgu svaru ir jāpiešķir arī tiem vērtējumiem, kas iegūti par nesenākiem pierādījumiem par to pašu prasmi. Tas nozīmē, ka tad, ja skolotājs pārbauda skolēnu argumentācijas prasmi un uzdod skolēniem rakstīt argumentēto eseju oktobrī, februārī un aprīlī, tad ir loģiski aprīlī iegūtajam vērtējumam piešķirt lielāku svaru. Kāpēc? Tādēļ, ka oktobrī skolēns demonstrē savu sniegumu, kad tik tikko ir sācis apgūt prasmi, savukārt aprīlī – jau pēc tam, kad to ir apguvis visu mācību gadu un vingrinājies daudz vairāk.
Jāņem vērā! Ja visi temati ir ar aptuveni vienādu stundu skaitu un vairākas reizes netiek pārbaudīta viena prasme, visiem vērtējumiem var būt vienāds svars.
4. Pārbaudes darbu vērtējumus neuzlabo pēc katra pārbaudes darba. Skolēniem tiek dota papildu iespēja uzlabot vērtējumus mācību gada beigās.
► Skolēns nevar pārrakstīt katru atsevišķu pārbaudes darbu.
► Lai uzlabotu savu gada vērtējumu, skolēns raksta kompleksu darbu mācību gada noslēgumā.
► Noslēguma pārbaudes darbu ieteicams veidot kompleksu, iekļaujot būtiskākos sasniedzamos rezultātus un pārbaudot gan zināšanas, gan prasmes (t. sk. rakstiski un praktiski).
► Ja skolēns raksta kombinēto nobeiguma vērtēšanas darbu, tam piešķir 70 procentu svara attiecībā pret mācību gadā iegūto vērtējumu.
► Gadījumos, kad skolēns kombinētajā noslēguma vērtēšanas darbā ir ieguvis zemāku vērtējumu, tiek atstāts iepriekš saņemtais mācību gada vērtējums.
Domājams, ka daudziem ir zināma situācija, ka skolēns, saņemot pārbaudes darbu, jau prasa, kad varēs to pārrakstīt. Piemēram, parasti ir daļa skolēnu, kas pirmajā piegājienā izmēģina darbu un pēc tam konsultācijā to pārraksta un saņem labāku vērtējumu. Bet tas nav godīgi pret skolēniem, kuri cenšas ar pirmo piegājienu, kā arī pret skolotājiem, kuriem jāveido vairāki katra pārbaudes darba varianti, ko dot atzīmju uzlabotājiem. Īstenojot standarta grozījumos noteikto, skolēni stundās vingrinās un gatavojas pārbaudes darbam. Ja pārbaudes darbā skolēns tāpat neiegūst sekmīgu vērtējumu, skolēns nepārraksta konkrēto pārbaudes darbu, bet turpina mācīties. Ja gada beigās skolēnu neapmierina gada vērtējums, viņš raksta kombinēto noslēguma darbu.
Attiecīgi mainās arī konsultāciju loma – konsultācijas skolēns apmeklē (un skolotājs mudina to darīt) pirms pārbaudes darba, lai gatavotos tam, nevis pēc – lai tikai pārrakstītu pārbaudes darbu.
5. Temata nobeiguma pārbaudes darbi ļauj skolēnam parādīt, ko viņš ir apguvis, un saņemt atzīmi skalā no 1 līdz 10 ballēm vai STAP.
► 1.–3. klasē var saņemt jebkuru no STAP līmeņiem.
► 4.–12. klasē var saņemt jebkuru no vērtējumiem ballēs – no 1 (sācis apgūt) līdz 10 (apguvis padziļināti).
► Svarīgi, lai skolēnam tādi uzdevumi tiktu piedāvāti gan mācību procesā, gan attiecīgi pārbaudes darbā mācīšanās posma noslēgumā.
Ņemot vērā, ka pārbaudes darba vērtējumam ir jābūt objektīvam attiecībā pret sasniedzamajiem rezultātiem un tam jāatspoguļo tikai skolēna zināšanas un prasmes konkrētajā – darba rakstīšanas – brīdī, skolēnam ir jāsniedz iespēja katrā darbā saņemt vērtējumu skalā no 1 līdz 10 ballēm. Tas nozīmē, ka skolotājs nevar uzdot pārbaudes darbu un noteikt, ka tajā nevar saņemt maksimālo vērtējumu, piemēram, sakot: “Jums ir jāuzraksta tikai eseja bez papildu uzdevumiem, tāpēc maksimālā atzīme būs 8!”
Tā kā pārbaudes darbā ir jāpārbauda skolēna zināšanas un prasmes konkrētajā brīdī, pārbaudes darba vērtējumu nevar ietekmēt citi kritēriji, piemēram, skolēna uzvedība, mājasdarbu izpilde, stundu apmeklējums u. tml. Tādēļ nevar praktizēt tādu pieeju kā: “Tu neesi nodevis nevienu mājasdarbu, tāpēc tu vari dabūt ne vairāk kā 4!”
6. Visas skolas izmanto vienotu pieeju atzīmes jeb vērtējuma noteikšanā.
► Ministru kabineta noteikumos ir norādīti procentuālie sliekšņi katram vērtējumam, kā arī ir pievienots apraksts, kurā raksturots katrs skolēna sniegums atbilstošajā līmenī.
Tas nozīmē, ka katrā Latvijas skolā vērtējums “4”, “8”, “10” sākas no vienāda apguves procentu rādītāja, tas ir, skolotājs nevar nolemt, ka konkrētajā pārbaudes darbā 10 balles varēs iegūt tikai no 100 procentiem, 4 balles – no 50 procentiem u. tml.
Nobeigumā
Lai gan izmaiņas vērtēšanā, tāpat kā jebkuras citas pārmaiņas, prasa laiku, šo godīgo un taisnīgo principu īstenošana, manuprāt, ilgtermiņā dos labumu gan skolēniem, gan pedagogiem un palīdzēs veidot skolas par vidi, kas vērsta uz izaugsmi.
Vairāk par būtiskākajām izmaiņām vērtēšanā, kā arī ieteikumiem pārbaudes darbu vērtēšanā var uzzināt Skolas Vārds piedāvātajā pedagogu profesionālās pilnveides kursā Vērtēšana: būtiskās izmaiņas vērtēšanā un summatīvā vērtēšanas īstenošana.
Autore: Annija Bergmane
Foto: shutterstock.com, Skola2030
