LU pieaudzis pedagoģijas studiju programmās uzņemto studentu skaits

Latvijas Universitātei (LU) šajā studiju gadā ir izdevies būtiski palielināt pedagoģijas studiju programmās uzņemto studentu skaitu, ko veicinājis valsts budžeta studiju vietu skaita palielināšana.
 

Pieaudzis arī studentu skaits darba vidē balstītajā "Mācītspēks" programmā - šogad studijas uzsākuši 94 topošie pedagogi.

Šogad pirmo reizi, pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbalstam, budžeta studiju vietas topošajiem pedagogiem tiek nodrošinātas arī nepilna laika klātienes studijās, tai skaitā LU filiālēs reģionos.
 

Kā preses konferencē, kas 17. septembrī notika LU, norādīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, "pilnvērtīgas izglītības atslēga ir skolotājs, un pēdējo pāris gadu laikā ir veikts intensīvs darbs, lai nonāktu līdz augstvērtīgai izglītībai, runājot gan par skolotāju atalgojuma celšanu, slodžu sakārtošanu, skolu tīkla optimizēšanu, gan arī mācību satura pilnveidi." Ministre uzsvēra, ka būtiski ir ne tikai piesaistīt jaunos pedagogus, bet arī rūpēties par esošajiem pedagogiem, veidojot metodiskā atbalsta mehānismus, rūpējoties par darba vidi un u.c.

LU rektors profesors Gundars Bērziņš uzsvēra, ka "pedagogu sagatavošana ir viena no LU misijām, kas sniedz nozīmīgu pienesumu Latvijas valstij un sabiedrībai, tāpēc LU kā savu galveno uzdevumu izvirza ne tikai sagatavot labus pedagogus, bet arī celt skolotāju prestižu. LU aktīvi investē, lai skolotāju izglītība būtu mūsdienīga un atbilstoša 21.gadsimta skolas prasībām."

Rektors norādīja, ka mākslīgā intelekta laikmetā prasības skolotājam arvien pieaug, un LU, to apzinoties, plāno savu darbu divos virzienos - mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanā, lai samazinātu tehnisko darbu pedagogiem, kā arī dažādu pedagogu kompetenču stiprināšanā.
 

Kā norāda LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes (IZPF) studiju prodekāne profesore Anika Miltuze, tehnoloģiju bagātinātai videi ir jābūt veidotai atbilstoši pedagoģiskajiem principiem, tādēļ LU turpinās uzsākto darbu pie digitālo pedagoģijas principu un mācību materiālu kvalitātes standartu izstrādes.
 

Pretendentus iespējams nominēt līdz šī gada 15. oktobrim, sūtot pieteikumu uz [email protected]

Stāstot par šā gada uzņemšanas rezultātiem, profesore A. Miltuze uzsvēra, ka papildu budžeta vietu izveidošana pedagoģijas studiju programmās rezultējusies ar būtiski studētgribētāju skaita pieaugumu. Kā piemēru viņa minēta studiju programmu "Sākumizglītības skolotājs", kur uzņemti par 115 studētgribētājiem vairāk, nekā 2023./2024. akadēmiskajā gadā.
 

LU IZPF studiju prodekāne klātesošos informēja arī par studiju procesa pilnveides un prakses aktualitātēm, piemēram, vienotas prakses platformas izmantošanu pedagogu sagatavošanas programmās, kas tiek īstenota kopš 2023. gada, prakšu koordinācijas centru, skolotāju - mentoru tīkla izveidi, kā arī par vienoto uzņemšanas sistēmu skolotāju sagatavošanas programmās.
 

Kā norādīja LU Izglītības inovāciju nodaļas vadītāja Mārīte Seile, "pašlaik LU maģistra studiju programmas "Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai" ietvaros tiek īstenoti izglītojošās robotikas, virtuālās realitātes tehnoloģiju, kā arī digitālo spēļu veidošanas kursi, ko ir plānots piedāvāt arī skolotāju sagatavošanas programmās un profesionālās pilnveides programmās."

Šī gada rudenī LU ir uzsākts arī ERASMUS+ projekts ar mērķi nodrošināt skolotājus un augstākās izglītības iestāžu pasniedzējus ar prasmēm, pamatzināšanām un kompetencēm mākslīgā intelekta izmantošanā mācību satura pilnveidei.

LU atbalsta IZM iniciatīvu ieviest vienotu kvalifikācijas eksāmenu pedagoģijas studiju programmu absolventiem visā Latvijā (LU jau ir šāds noslēguma eksāmens), savukārt jau no nākamā gada izlaidumiem LU vēlas ieviest Skolotāja zvērestu, kas būs saistošs visiem LU skolotāju sagatavošanas studiju programmu absolventiem - jaunajiem pedagogiem.