Latviešu valoda 1. klasei saņem augstu VISC recenzentu novērtējumu

Oktobrī izdots Izglītības un zinātnes ministrijā saskaņots mācību līdzeklis — mācību grāmata „Latviešu valoda 1. klasei, 1. daļa”.
Saglabājot pēctecību, šā gada nogalē iznāks arī mācību līdzeklis „Latviešu valoda 1. klasei, 2. daļa” — skolēna grāmata un darba burtnīca, ko izstrādā Salaspils 1. vidusskolas sākumskolas skolotājas Ramina Skuja un Sabīne Atmata.
„Pašlaik vairākas izdevniecības „Skolas Vārds” darba grupas izstrādā mācību līdzekļu komplektus latviešu valodā 2., 3., 4., 5. un 6. klasei. Plānotais to izdošanas laiks ir 2025. un 2026. gads. Mācību līdzekļus veido praktizējoši latviešu valodas skolotāji un metodiķi, darbu uzrauga redaktori — arī skolā strādājoši skolotāji, kuri vienlaikus ir gan praktiķi, gan sava mācību priekšmeta metodiķi. Mūsu izdevniecības pieredze rāda, ka tieši tādā sadarbībā tiek radīti kvalitatīvi, kompetenču pieejai atbilstīgi mācību līdzekļi, ko augstu novērtē skolotāji Latvijas skolās,” norāda izdevniecības vadītāja Violeta Brenčeva.
Sniedzam nelielu ieskatu VISC recenzentu atzinumos par jauno mācību līdzekli „Latviešu valoda 1. klasei, 1. daļa”.
► Mācību saturs mērķtiecīgi virza skolēnu uz valsts pamatizglītības standartā noteiktajiem latviešu valodas mācību jomas plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, beidzot 3. klasi.► Izdevuma „Latviešu valoda 1. klasei. Mācību grāmata, 1. daļa” mācību saturs skaidrots 1. klases skolēnu vecumposmam atbilstošā, viegli uztveramā un saprotamā veidā.
► Izdevumā „Latviešu valoda 1. klasei. Skolēna grāmata, 1. daļa” katras stundas plānotie sasniedzamie rezultāti ir mērķtiecīgi un jēgpilni saistīti ar stundai ieplānotajiem mācību uzdevumiem, skolēniem ir piedāvāta iespēja pārliecināties, vai un kā sasniedzamais rezultāts apgūts.
► Skolēna grāmatā uzdevumu formulējumi, teorijas skaidrojumi, piedāvātie teksti ir veidoti tā, lai tie būtu piemēroti bērniem ar atšķirīgu valodas prasmes līmeni, jo tiek ņemts vērā, ka mācību process norit lingvistiski neviendabīgā mācību vidē.
Atsauksmes par mācību komplektizdevumu "Latviešu valoda 1. klasei, 1. daļa"
Limbažu vidusskolas skolotājas Ilva Vildere un Džeina BērziņaMācību grāmata un darba burtnīca ir ļoti pārdomāti veidotas, piedāvājot strukturētu un kvalitatīvu mācību pieredzi skolēniem. Rūpīgi sagatavotie mācību līdzekļi sekmē burtu pareizrakstības prasmju apguvi. Līdz Ziemassvētkiem skolēni apgūst burtu pareizrakstību, kas ir būtisks solis valodas prasmju attīstībā. Īpaši patīk tas, ka mācību līdzekļos ir iekļauti diferencēti uzdevumi. Tas nodrošina iespēju pielāgot apguvi dažādu prasmju līmeņiem, kas ir būtiski, lai katrs skolēns spētu apgūt vielu savā tempā un atbilstoši savām spējām. Lieliski izstrādāts mācību materiāls!
Rīgas Rīnūžu vidusskolas latviešu valodas skolotāji
Mācību grāmatai un darba burtnīcai ir skaists vizuālais noformējums. Uzdevumi ir viegli salasāmi un skaidri noformulēti. Temati ir saistīti ar reālajām dzīves situācijām. Protams, mācību grāmatā un darbā burtnīcā piedāvāti daudzveidīgi un pirmklasniekiem saistoši uzdevumi, kas veicina sadarbības un komunikācijas prasmes. Šie uzdevumi attīsta gan lasīšanas, gan runāšanas un rakstīšanas prasmes. Izmantojot mācību grāmatu un darba burtnīcu skolēns var strādāt patstāvīgi.
Par jauno mācību līdzekli
► Mācību grāmatas „Latviešu valoda 1. klasei, 1. daļa” saturs veidots atbilstīgi mācību priekšmeta programmas „Latviešu valoda 1.–9. klasei” paraugam, kas ir izstrādāts Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projektā „Kompetenču pieeja mācību saturā” („Skola2030”).
► Mācību grāmata „Latviešu valoda 1. klasei, 1. daļa” ir veidota atbilstīgi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.
► Mācību līdzekļa „Latviešu valoda 1. klasei, 1. daļa” izstrādē būtisku atbalstu snieguši nozares eksperti: Rīgas 6. vidusskolas skolotājs pedagoģijas doktors Andris Krieķis un projekta „Skola2030” valodu mācību jomas satura izstrādes eksperte Daugavpils Universitātes docente pedagoģijas doktore Sandra Zariņa.
Foto: Agris Semēvics