Neziņā par finansējuma avotu IZM aizvien apņēmusies nākamgad sākt "Programmas skolā" ieviešanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā vienu no nākamā gada budžeta prioritātēm izvirzījusi jaunā finansēšanas modeļa pakāpenisku ieviešanu no 1. septembra, taču nepieciešamais finansējums 2025. gada budžetā tam nav paredzēts.
 

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atkārtoti apliecināja, ka koalīcijas partneri izprot vajadzību rast nepieciešamo finansējumu. Daļu no tā ministrija "noteikti atradīs", pārskatot savu budžetu, bet atlikušo finansējumu vajadzēšot meklēt "horizontālā veidā".

Opozīcijas deputāts Česlavs Batņa uzskata, ka jauno finansēšanas modeli vajadzētu skatīt kontekstā ar nākamā gada budžetu.
 

Kā vēstīts, IZM budžetā nākamgad paredzēti kopā 1,188 miljardi eiro. Pusi jeb 621 miljonus eiro plānots novirzīt mērķdotācijās pašvaldībām.

Nākamā gada budžetā pedagogu atalgojumam iezīmēti 30 miljoni eiro, ko izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša cerēja novirzīt jaunajam modelim "Programma skolā".

Vienlaikus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas sēdē politiķe apliecināja, ka 30 miljonus eiro tomēr novirzīs pedagogu algu pieaugumam no 1. janvāra.
 

IZM ir iesniegusi likumprojektu, lai deleģētu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības no 2025. gada septembra saņemtu mērķdotācijas pedagogu darba samaksai.

Rosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valdība noteiks skolēna skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Tāpat valdības noteikumu līmenī tiks atrunāta kārtība, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neizpilda noteiktos kritērijus.