No 2 līdz 412 tūkstošiem eiro: cik lielu finansējumu pašvaldības atvēl mācību līdzekļu iegādei
31.10.2024
Lai gan katrā vietā situācija atšķiras, lielā daļā pašvaldību skolu trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, kā arī metodisko materiālu, tāpēc pašvaldības papildus valsts dotācijai mācību līdzekļu iegādei cenšas rast iespēju nodrošināt arī papildfinansējumu. Tas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs — no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz apmēram 412 000 eiro Jelgavā. Izdevniecības „Skolas Vārds” veiktajā aptaujā secināts, ka, lai gan lielākā daļa pašvaldību finansējumu sadala pēc skolēnu skaita, aina ir ļoti atšķirīga: ir pašvaldības, kurās skolēniem un pedagogiem ir iespējams nodrošināt visus nepieciešamos mācību līdzekļus, un ir pašvaldības, kurās cenšas ieekonomēt citās budžeta pozīcijās, lai atļautos mācību līdzekļus.
„Valsts dotācijas apmērs un pašvaldību piešķirtais līdzfinansējums mācību līdzekļiem ievērojami atšķiras: dažas pašvaldības atvēl ievērojamu papildfinansējumu, savukārt citām tas ir ierobežots. Šīs atšķirības var radīt nevienlīdzīgu pieeju resursiem dažādu reģionu skolās. Vairums pašvaldību norāda, ka mācību līdzekļiem paredzētais finansējums tiek sadalīts pēc skolēnu skaita, un papildfinansējums gada laikā netiek piešķirts. Tāda nostāja var radīt resursu trūkumu, īpaši ja skolu vajadzības mainās,” skaidro izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Daudzu vietvaru pārstāvji pauduši atbalstu idejai, ka skolas pašas lemtu par piešķirtā budžeta sadali atkarībā no aktuālajām vajadzībām, piemēram, apvienojot mācību līdzekļu un kancelejas izdevumu budžetus. Tātad, lai veicinātu elastīgāku resursu izmantošanu, būtu nepieciešams pārskatīt budžeta noteikumus.
Dažās pašvaldībās tiek atbalstīta ideja par vecāku iesaisti mācību līdzekļu iegādē, ja tas notiek brīvprātīgi.
Tas liecina par nepieciešamību papildus meklēt finansējuma avotus, tomēr tāda pieeja ir arī pretrunīga, un ne visi to uzskata par piemērotu risinājumu.
Gandrīz visas pašvaldības, kas piedalījušās aptaujā, norāda, ka finansējums, kas paredzēts mācību līdzekļiem, netiek novirzīts citiem mērķiem, tieši pretēji — aizvien vairāk pašvaldību cenšas ietaupīt līdzekļus citās pozīcijās, lai varētu iegādāties mācību līdzekļus, piemēram, Jelgavas valstspilsētas pārstāvji aptaujā norādījuši, ka papildlīdzekļus cenšas rast, iekšēji pārdalot finansējumu starp iestādes uzturēšanas izdevumiem. Arī Mārupes novada pārstāvji norādījuši, ka, lai varētu iegādāties mācību līdzekļus, cenšas ieekonomēt uz kancelejas preču rēķina.
Lielākajā daļā aptaujāto pašvaldību pēdējos trijos gados ir pieaudzis vietvaras finansējums mācību līdzekļiem, izņēmumi ir Rēzeknes novada pašvaldība, kur finansējums palicis nemainīgs, bet ir samazinājies skolēnu skaits, kā arī Ventspils valstspilsēta, kur piešķirtais pašvaldības finansējuma apmērs vispārizglītojošajām skolām pēdējo triju gadu laikā ir samazinājies (2022. gadā tika piešķirti 67 000 eiro; 2023. gadā — 84 000 eiro; 2024. gadā — 60 000 eiro; 2023. gadā pašvaldība mācību līdzekļu un literatūras iegādei piešķīra papildu līdzekļus, jo skolām to būtiski trūka).
Vairākas pašvaldības ir veikušas aprēķinus, nosakot precīzu trūkstošo summu, piemēram, lai nodrošinātu vispārizglītojošās skolas ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un literatūru (to vidū digitālajām platformām), Ventspils valstspilsētai no valsts līdzekļiem pietrūkst aptuveni 80 000 eiro.
Aptaujā, kas telefoniski norisinājās 2024. gada oktobrī, piedalījās vairāk nekā 30 pašvaldības, arī novadi un valstspilsētas, no visas Latvijas.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aipildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā.Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji.
Foto: LETA
Atgriešanās atpakaļ
„Valsts dotācijas apmērs un pašvaldību piešķirtais līdzfinansējums mācību līdzekļiem ievērojami atšķiras: dažas pašvaldības atvēl ievērojamu papildfinansējumu, savukārt citām tas ir ierobežots. Šīs atšķirības var radīt nevienlīdzīgu pieeju resursiem dažādu reģionu skolās. Vairums pašvaldību norāda, ka mācību līdzekļiem paredzētais finansējums tiek sadalīts pēc skolēnu skaita, un papildfinansējums gada laikā netiek piešķirts. Tāda nostāja var radīt resursu trūkumu, īpaši ja skolu vajadzības mainās,” skaidro izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Aptaujas rezultāti liecina par izteiktu nepieciešamību pēc elastīgāka budžeta plānojuma.
Daudzu vietvaru pārstāvji pauduši atbalstu idejai, ka skolas pašas lemtu par piešķirtā budžeta sadali atkarībā no aktuālajām vajadzībām, piemēram, apvienojot mācību līdzekļu un kancelejas izdevumu budžetus. Tātad, lai veicinātu elastīgāku resursu izmantošanu, būtu nepieciešams pārskatīt budžeta noteikumus.
Dažās pašvaldībās tiek atbalstīta ideja par vecāku iesaisti mācību līdzekļu iegādē, ja tas notiek brīvprātīgi.
Tas liecina par nepieciešamību papildus meklēt finansējuma avotus, tomēr tāda pieeja ir arī pretrunīga, un ne visi to uzskata par piemērotu risinājumu.
Gandrīz visas pašvaldības, kas piedalījušās aptaujā, norāda, ka finansējums, kas paredzēts mācību līdzekļiem, netiek novirzīts citiem mērķiem, tieši pretēji — aizvien vairāk pašvaldību cenšas ietaupīt līdzekļus citās pozīcijās, lai varētu iegādāties mācību līdzekļus, piemēram, Jelgavas valstspilsētas pārstāvji aptaujā norādījuši, ka papildlīdzekļus cenšas rast, iekšēji pārdalot finansējumu starp iestādes uzturēšanas izdevumiem. Arī Mārupes novada pārstāvji norādījuši, ka, lai varētu iegādāties mācību līdzekļus, cenšas ieekonomēt uz kancelejas preču rēķina.
Lielākajā daļā aptaujāto pašvaldību pēdējos trijos gados ir pieaudzis vietvaras finansējums mācību līdzekļiem, izņēmumi ir Rēzeknes novada pašvaldība, kur finansējums palicis nemainīgs, bet ir samazinājies skolēnu skaits, kā arī Ventspils valstspilsēta, kur piešķirtais pašvaldības finansējuma apmērs vispārizglītojošajām skolām pēdējo triju gadu laikā ir samazinājies (2022. gadā tika piešķirti 67 000 eiro; 2023. gadā — 84 000 eiro; 2024. gadā — 60 000 eiro; 2023. gadā pašvaldība mācību līdzekļu un literatūras iegādei piešķīra papildu līdzekļus, jo skolām to būtiski trūka).
Par spīti finansējuma pieaugumam, virkne pašvaldību norāda, ka aizvien nav iespējams nodrošināt mācību līdzekļus visiem skolēniem un pedagogiem.
Vairākas pašvaldības ir veikušas aprēķinus, nosakot precīzu trūkstošo summu, piemēram, lai nodrošinātu vispārizglītojošās skolas ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un literatūru (to vidū digitālajām platformām), Ventspils valstspilsētai no valsts līdzekļiem pietrūkst aptuveni 80 000 eiro.
Aptaujā, kas telefoniski norisinājās 2024. gada oktobrī, piedalījās vairāk nekā 30 pašvaldības, arī novadi un valstspilsētas, no visas Latvijas.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aipildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā.Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji.
Foto: LETA
