Par 99 000 eiro plāno īstenot informatīvu kampaņu par mācību satura un pieejas akcentiem, kā arī vērtēšanas sistēmas pilnveidi Latvijā

Par 99 000 eiro plānots īstenot kampaņu informēšanai par mācību satura un pieejas akcentiem, kā arī vērtēšanas sistēmas pilnveidi Latvijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) izsludinājis iepirkumu par komunikācijas stratēģijas un mediju plāna izstrādi un īstenošanu vecāku informēšanai par mācību satura un pieejas akcentiem un vērtēšanas sistēmas pilnveidi Latvijā.

Paredzamā līgumcena ir 99 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Kampaņas mērķis būs informēt un skaidrot vērtēšanas sistēmas mērķus un pieejas maiņu pirmsskolēnu un skolēnu vecākiem, veidojot izpratni, ka vērtēšanas primārais mērķis ir efektīva atgriezeniskā saite, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšanos jeb palīdzētu izglītojamajam labāk mācīties un skolotājam labāk mācīt, tā veicinot izglītojamā izaugsmi.

Tāpat kampaņai būtu jālauž sabiedrībā iesīkstējošie stereotipi saistībā ar vērtēšanu un jāpanāk, lai mācīšanās mērķi būtu skaidri visiem iesaistītajiem un katrs vecāks varētu sarunāties ar savu bērnu un jautāt, ko viņš mācās, ko ir iemācījies, par ko ir saņēmis vērtējumu.

Vēl nepieciešams sagatavot informatīvu komunikācijas materiālu par vērtēšanas pieejas pilnveidi trīs vecumposmos (pirmsskola, sākumskola un pamatskola-vidusskola) izglītības sistēmā iesaistītajiem atbilstoši mērķauditorijas vajadzībām un uztveres īpatnībām un iedzīvināt to ikdienas lietošanā

Kampaņa tiktu realizēta divos posmos - 2023.gada vasarā un rudenī. 

VISC skaidro, ka pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešana nav iespējama bez vērtēšanas pieejas maiņas un pilnveides. Vērtēšanas pieejas sistēmiskie elementi iekļauj skaidrus un saprotamus sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas kritērijus, atbilstošus pierādījumus un efektīvu atgriezenisko saiti pret skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Lai efektīvi īstenotu vērtēšanas pieejas maiņu, ir jānodrošina caurspīdīgums visos mācīšanas un mācīšanās elementos: mācību saturā, mācību pieejā, vērtēšanā, vērtējumu izlikšanā un vērtējumu atspoguļošanā visām iesaistītajām pusēm.

Skolotājiem un arī skolēniem ir jābūt pilnīgai skaidrībai par mācību saturu. Šādu skaidrību nodrošina skolotāja komunicētie vai kopīgie izvirzītie plānotie sasniedzamie rezultāti, pats mācību process, kurā jaunas zināšanas, izpratne un prasmes tiek mērķtiecīgi būvētas un attīstītas uz skolēnu iepriekšējās pieredzes un zināšanu bāzes. Metodiskie paņēmieni tiek izvēlēti, izvērtējot to efektivitāti plānoto sasniedzamo rezultātu apgūšanā.

Svarīgi ir, lai būtu skaidri vērtējumu izmantošanas principi mācību procesā. Tomēr, kā norāda VISC, reizēm veidojas situācija, kurā skolotāji vērtējumus izmanto ļoti atšķirīgiem mērķiem, vienlaikus lietojot atšķirīgus informācijas avotus, piemēram, gan skolēna mācību sniegumu, gan aktivitāti mācību stundu laikā, gan uzvedību. Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu un programmu paraugiem skolēna mācību snieguma vērtēšanā 10 ballu skalā ietvertajos vērtēšanas kritērijos ir vērojama zināma nekonsekvence.

Vairākas skolas un pašvaldības ir centušās līdzsvarot vērtējumu izlikšanas pieejas, izstrādājot vienotu vērtēšanas kārtību visās skolās, pirmām kārtām, nosakot vienotus procentus, kurus nepieciešams izmantot, pārvēršot punktu skalu 10 ballu skalā, taču šis risinājumi nedod vēlamo rezultātu, jo neietver risinājumu, kas ir saistīts ar paša summatīvā darba kvalitāti.

VISC uzsver, ka vērtējumu izmantošana vienmēr paliks daļēji subjektīvs process, taču ir iespējams nozīmīgi palielināt taisnīgumu un konsekvenci vērtējumu izlikšanā starp skolām un vienas skolas ietvaros, skaidri definējot vērtējuma izmantošanas mērķi, saskaņojot vērtēšanas kritērijus un nodrošinot caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanā.

VISC uzskata, ka par vērtēšanas sistēmu un saistītajiem procesiem sabiedrībā, tostarp skolotāju starpā, ir izveidojusies virkne stereotipu.

Piemēram, ka bērna sniegums skolā demonstrē to, cik labs ir vecāks vai kā vecāks izskatīsies publiski, tāpēc vecāks bērna vietā pilda mājasdarbus, saka priekšā pārbaudes darbos, algo privātskolotājus, lai bērniem būtu labas atzīmes skolā.

Vēl pamanīta maksāšana par atzīmēm vai sods par zemām atzīmēm, kas it kā motivējot censties vairāk un mācīties labāk. VISC ieskatā tas ir komplekss un sarežģīts jautājums, vienlaikus norādot, ka tā ir milzu kļūda -  ikdienas vērtējumus piesaistīt tūlītējām saredzamām sekām.

Raksturojot reformas problemātiku, VISC izceļ, ka katrs vecāks vēlas savam bērnam drošu nākotni, taču mūsdienu pasaulē droša un stabila nākotne vairs nav iespējama, tāpēc reforma gatavo bērnus dzīvei mainīgos apstākļos - zināšanas kā centrālais rezultāts tiek papildināts ar dziļu izpratni, prasmēm, attieksmēm jeb spēju atbilstoši izmantot skolā iegūto nepazīstamās, kompleksās dzīves situācijās, ko pašreizējā skola ne vienmēr nodrošina.

Skolēnu interese, iniciatīva, radošums, personīga motivācija mācībās un prasme mācīties kļūst svarīgāka par uzkrātu noteiktu un nemainīgu zināšanu bagāžu, jo zināšanas mainās un mācīšanās turpināsies arī pēc skolas absolvēšanas.

Lai satura un pieejas ieviešana būtu sekmīga, skolotājiem un skolai jāmaina darba organizācija skolās - viena no būtiskām pārmaiņām ir sasniedzamo rezultātu plānošana trīs gadu posmos un jomās, nevis mācību priekšmetos, kas ļauj brīvākas iespējas plānot stundas, mācību procesu pārcelt ārpus skolas.