Par papildfinansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei savākti jau 3000 paraksti, aicina atbalstīt iniciatīvu
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija ir norādījusi, ka nākamajā gadā vienam skolēnam tikšot atvēlēts par 30 % lielāks finansējums nekā šogad, realitātē tas nozīmē 6,90 eiro pieaugumu uz vienu skolēnu, tādējādi mācību līdzekļu iegādes budžets uz vienu skolēnu sasniegs 35,20 eiro. Salīdzinājumam jāmin, ka, piemēram, matemātikas grāmata (viena no divām daļām) 7. klasei maksā aptuveni 17 eiro.
„Par pašlaik atvēlēto summu vienam skolēnam ir iespējams iegādāties mācību līdzekļus tikai vienā priekšmetā, taču centralizētie eksāmeni skolēniem jākārto gan matemātikā, gan latviešu valodā, gan angļu valodā. Lai gan daudzas skolas cenšas rast risinājumu, piemēram, lūdzot piešķirt papildu naudu no pašvaldību budžeta, ne visas izglītības iestādes var nodrošināt mācību līdzekļus pat jau minētajos centralizēto eksāmenu priekšmetos,” norāda iniciatīvas autore trīs bērnu mamma Kristīne Liepa. „6,90 eiro papildinājums un 9,4 miljoni eiro valsts budžetā mācību līdzekļiem kopumā, kamēr, piemēram, Lietuvā tikai mācību grāmatām vien tiek atvēlēti vairāk nekā 20 miljoni eiro, nav pieņemama situācija. Kaimiņvalstī šī problēma tiek risināta, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, tāpēc rodas jautājums, vai arī Latvija nevar sekot šim piemēram.”
Iniciatīvu atbalsta arī daudzi izglītības iestāžu vadītāji, Latvijas Skolotāju asociācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, vecāku organizācija „Mammamuntetiem.lv” un vairāki tūkstoši pedagogu Latvijas skolās.
Iniciatīvas autori aicina ikvienu, kuram rūp bērnu un jauniešu izglītības kvalitāte, parakstīties, lai kopīgiem spēkiem panāktu, ka budžets mācību līdzekļu iegādei tiek palielināts. Parakstīties iespējams ŠEIT.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: LETA