Pašvaldības piedāvā jautājumus par pedagogu atalgojumu pilnībā uzticēt valstij

Sāktas diskusijas par to, ka valsts pilnībā varētu pārņemt savā pārziņā jautājumus par pedagogu atalgojumu, pašvaldībām atstājot skolu uzturēšanas izmaksas, sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.

LPS un Izglītības un zinātnes ministrija 8. augustā  pārrunāja pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" gatavību un skolu tīkla reformu.
 

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša sacīja, ka piedāvājumu par pieejamības skolām IZM pārrunās individuāli ar katru pašvaldību septembra sākumā. Pēc tam pieejamības skolu saraksts tiks iesniegts LPS atkārtotai izvērtēšanai.

LPS arī uzturēja prasību samazināt skolēnu skaita kritēriju Dobelē, Gulbenē, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Madonā, Ikšķilē, Lielvārdē, Preiļos, Saldū un Talsos 10.-12. klašu grupā.

Čakšas vērtējumā, LPS piedāvājums "īsti nerisina jautājumus, kas kaut kādā veidā mainītu skolas", tāpēc arī to plānots skatīt individuāli ar šīm pašvaldībām.

Politiķe pozitīvi izteicās par pašvaldību ieguldīto darbu skolu tīkla sakārtošanā. Pašvaldības šogad pieņēmušas 93 lēmumus par izglītības iestāžu slēgšanu.
 

"Es neesmu zaudējusi cerības. Es tiešām uzskatu, ka [modelis "Programma skolā"] ir būtisks pagrieziens attiecībā uz izglītības finansēšanu, ilgtspēju un kvalitāti," izteicās politiķe.

Kaminskis atbalsta jaunā modeļa ieviešanu ar 2025. gada septembri, ja piedāvājums ir izvērtēts, un pašvaldības uzskata, ka no pārejas ieguvēji būs tās iedzīvotāji, tostarp skolēni.

"Kvalitatīvai izglītībai ir jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai," uzskata Kaminskis.

Jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija liecina, ka IZM piedāvā samazināt minimālā skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās un pieejamības skolās.
 

Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.
 

Ja skola neizpilda kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā pieļaujamo atkāpi, un tā nav noteikta kā izņēmums, 1.-9. klašu posmā valsts budžeta finansējumu piešķirtu proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo skolēnu skaitu, piedāvā IZM. Vienlaikus šajās skolās 1.-9. klasēs skolēnu skaitam būs jābūt vismaz pieciem skolēniem klasē. Trūkstošo finansējumu pašvaldības meklētu savos budžetos. Lai saņemtu valsts finansējumu, vismaz pieci skolēni klasē būs jānodrošina arī privātajām izglītības iestādēm.