Pašvaldības prasa nevirzīt izmaiņas likumā par 9. klases eksāmenu sliekšņa atcelšanu

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde prasa valdībai nesteidzīgi virzīt būtiskas izmaiņas pamatizglītībā par 9. klases eksāmenu sliekšņa atcelšanu un dabaszinību eksāmena ieviešanu šajā mācību gadā, aģentūru LETA informēja LPS.

Šā gada augustā LPS veiktā 42 pašvaldību aptauja liecina, ka tās kopumā piekrīt pamatotām, kvalitatīvi sagatavotām un nesasteigtām pārmaiņām pamatizglītībā, tomēr neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotās izmaiņas normatīvajos aktos pašlaik piedāvātajā redakcijā, kas būtiski un negatīvi ietekmēs gan pamatizglītības kvalitāti, gan skolēnu motivāciju mācīties un rast iespējas turpināt mācības.

LPS skaidro, ka nozīmīgas reformas izglītības sistēmā jāīsteno pārdomāti, pietiekami finansēti, veicot pilnvērtīgu regulējuma ietekmes izvērtējumu un nodrošinot savlaicīgu dialogu ar nozares profesionāļiem, kā arī visām iesaistītajām pusēm.

Līdz ar to organizācijas valde pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā aicina IZM turpināt argumentētu diskusiju par pamatizglītības centralizēto eksāmenu lomu, izglītības kvalitātes prasībām un iespējām turpināt mācības nākamajā izglītības pakāpē, kā arī jauna centralizētā eksāmena ieviešanu ne ātrāk kā nākamajā mācību gadā.

LPS ieskatā izglītības nozare izmaiņu ieviešanai varētu pilnvērtīgi sagatavoties, ja šāds laika grafiks tiktu ievērots.

Centralizēto eksāmenu minimālais slieksnis LPS ieskatā ir saglabājams kā būtisks izglītības kvalitātes un vienota valsts standarta elements. Minimālā centralizēto eksāmenu sliekšņa saglabāšanu atbalsta 68,3% aptaujāto pašvaldību, bet visvairāk pašvaldību atbalsta pašreizējo 15% slieksni.

LPS valde uzsver, ka pašvaldības neiebilst pret pārmaiņām izglītības sistēmā, tomēr aicina tās ieviest pakāpeniski, balstoties datos, nodrošinot nepieciešamos resursus un vienlīdzīgas iespējas skolēniem visā Latvijā.

LPS skaidro, ka izglītības kvalitātes uzlabošanai vispirms jāstiprina pedagogu pieejamība, jāpilnveido mācību vide un atbalsta mehānismi, nevis jāvienkāršo prasības pamatizglītības dokumenta saņemšanai. Turklāt nav skaidrības, kas notiks ar skolēniem, kuri iegūs pamatizglītības apliecību ar ļoti zemiem rezultātiem, jo nav definētas prasības nākamajam izglītības posmam.

LPS norāda, ka profesionālās izglītības sistēma patlaban saskaras ar finansējuma, kapacitātes un atbalsta trūkumu.

Pašvaldības pauž, ka, ja eksāmena nokārtošanai nebūs noteikts minimālais sniegums, tad nebūs arī skaidrības par eksāmena jēgu un pamatizglītības standarta nozīmi, kā rezultātā mazināsies sabiedrības uzticība pamatskolas apliecībai.

Tāpat LPS valde aicina pārskatīt ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinātņu mācību jomā jau tuvākajā laikā. Eksāmena ieviešana jāsaista ar konkrētu gatavības un investīciju plānu. LPS aptaujas dati liecina, ka skolās joprojām trūkst kvalificētu fizikas un ķīmijas pedagogu, jābūt skaidrībai par metodisko un mācību materiālu nodrošinājumu, bet skolas un ģimenes par plānotajām izmaiņām nav informētas pietiekami savlaicīgi.

Viens no LPS priekšlikumiem būtu centralizētā eksāmena vietā noteikt monitoringa darbu, kas ļautu novērtēt skolēnu sasniegumus, neradot papildu riskus izglītības procesam.

LPS veiktās aptaujas dati liecina, ka 81% pašvaldību atbalsta iespēju skolēniem vismaz reizi uzlabot summatīvo vērtējumu. Tomēr pašvaldības neatbalsta neierobežotu un nekontrolētu pārbaudes darbu labošanu un uzskata, ka jānosaka vienots regulējums, lai skolēna tiesības būtiski neatšķirtos starp skolām.

LETA jau ziņoja, ka koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu pie mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveides, tomēr brīdina, ka būtiskas izmaiņas līdz jaunā mācību gada sākumam varētu nepaspēt ieviest.

IZM nodevusi saskaņošanai grozījumus noteikumos par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu, to saskaņošanai paredzot četras dienas. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība grozījumus vērtē kritiski, norādot, ka tik apjomīgu izmaiņu izvērtēšanai atvēlētais laiks ir nepietiekams.

Savukārt Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norādījusi, ka izglītības politikā lēmumi jābalsta datos, ietekmes izvērtējumā un diskusijās ar nozares pārstāvjiem, izvairoties no straujām un nepietiekami izvērtētām pārmaiņām.

Vecāku organizācija nav apmierināta ar veidu, kādā tiek virzītas pārmaiņas nozarē, norādot, ka būtiski priekšlikumi izskan tikai dažas nedēļas pirms jaunā mācību gada un virzīti steigā.