Pedagogi skolā un kvalitatīvs mācību process – patiesie izglītības izaicinājumi
Ikdienas skolas dzīve norit neatkarīgi no lēmumiem, kas tiek pieņemti Saeimā vai Ministru kabinetā. Pēdējā mēnesī plaši izskanējusī diskusija par izglītības satura jautājumiem vai valsts pārbaudes darbiem, patiesībā, skolotāju istabās nav aktuālākie apspriestie temati.
Pedagogu trūkums
Septembris pierādīja, ka nauda nav atrisinājums samilzušajam pedagogu trūkumam skolās. Lai gan publiski izskanējis STEM skolotāju trūkums, nu jau arī visu pārējo mācību priekšmetu skolotāji tiek kritiski meklēti un Vidzemē skolas šogad ir sākušas “pārpirkt” skolotājus. Skolas dzīvē šis trūkums rada divus būtiskus izaicinājumus – iespēju izveidot bērnu interesēm atbilstošu stundu sarakstu un iespēju nodrošināt visa mācību plāna īstenošanu. Saskaņā ar 29. septembrī publicētajiem OECD datiem – septiņu gadu laikā pedagogu vakances ir trīskāršojušās un diemžēl arī kopumā Eiropā nav atrasti tādi risinājumi, kas būtiski palielinātu izglītības sistēmā strādājošo pedagogu skaitu.
Iespējams, lai mazinātu spriedzi un konkurenci starp skolu direktoriem par katru pedagogu, būtu nepieciešams beidzot objektīvi izvērtēt sadarbībā ar pašvaldībām, cik pedagogu mums strādā šobrīd skolās un cik tiešām nepieciešams atbilstoši tam skolu tīklam, kas šobrīd Latvijā apstiprināts. Ļoti ticami, ka šāda izvērtējuma esamība ļautu jēgpilni nodefinēt tās specializācijas izglītībā, kuras prioritāri finansējamas no valsts budžeta, t. sk., kombinējot to ar reālo nodarbinātības piedāvājumu konkrētajās skolās, kur šo skolotāju nav. Ņemot vērā lielo absolventu skaitu (Latvijā gadā sagatavo aptuveni 1000 jauno pedagogu), ir nepieciešams arī nodrošināt valsts apmaksātas studijas ar motivējošām stipendijām un definēt absolventa saistības būt nodarbinātam nozarē izglītības iestādē. Tādējādi tiktu atrisinātas divas problēmas – jēgpilni stiprināta studentu izvēle un motivācija saņemt labākus studiju nosacījumus un stiprināta skolu iesaiste, jau laicīgi veidojot sadarbību ar nākamo tās darbinieku.
Mācību līdzekļu trūkums
Ne tikai mācību procesa organizācija ir būtiska, bet arī vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšana skolēniem. Pēdējo trīs gadu laikā plaši diskutēts, ka valsts budžeta finansējums mācību līdzekļu iegādei nav pietiekams. Diemžēl šobrīd apstiprinātajā valsts budžetā finansējums no nākamā gada samazinās divas reizes. Tas nozīmē, ka spēsim atjaunot katram bērnam grāmatu pieejamību, iespējams, tikai vienā mācību priekšmetā un ir ļoti būtiski, lai šobrīd komunikācijā ar pedagogiem ļaujam izvērtēt, kuri no izdevniecību sagatavoto mācību līdzekļu klāsta ir konkrētajiem bērniem un skolotājam piemērotākie. Apzinot arī reālās vajadzības, var aprēķināt, cik tad valstī kopumā pietrūkst finansējuma šo vienlīdzīgo mācīšanās apstākļu nodrošināšanā un attiecīgi, iespējams, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu aprīkot visas skolu bibliotēkas ar nepieciešamajām grāmatām vismaz pamatizglītības posmā.
Redakcijas piezīme. Raksta autores Ilze Vergina un Liene Voroņenko kandidē 15. Saeimas vēlēšanās no politisko partiju apvienības “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, attiecīgi Vidzemes un Rīgas vēlēšanu apgabalā. Raksts publicēts kā autoru viedokļraksts par izglītības nozarei aktuālu jautājumu. Par raksta sagatavošanu, izvietošanu un izplatīšanu redakcija nav saņēmusi samaksu vai cita veida atlīdzību no autorēm, politiskās organizācijas vai trešajām personām. Rakstā paustais ir autoru viedoklis.
