Pedagogu un vecāku organizācijas atklātā vēstulē lūdz IZM rast papildus finansējumu mācību līdzekļiem
12.11.2024
Vairākas pedagogu un vecāku organizācijas, kā arī mācību līdzekļu izdevniecības apvienojušās atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar lūgumu rast papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām. Vēstulē, ko parakstījusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, izdevniecība “Skolas Vārds”, vecāku organizācija „Mammamuntetiem.lv”, “Izdevniecība RaKa”, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija, Latvijas Skolotāju asociācija u.c. izskan aicinājums pārskatīt ministrijas budžetu un / vai Eiropas Savienības struktūrfondu programmu budžetus un rast iespēju piešķirt papildu līdzekļus, lai katra Latvijas vispārizglītojošā skola varētu iegādāties tos mācību līdzekļus, ko katrs skolotājs ir izvēlējies un atzinis par piemērotiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Pilns vēstules teksts
Pateicamies par Jūsu ieguldījumu izglītības nozares sakārtošanā un uzlabošanā un vienlaikus vēršam uzmanību uz nopietniem izaicinājumiem, ar ko pašlaik saskaras vispārizglītojošās izglītības iestādes Latvijā un kas saistīti ar jaunu, kvalitatīvu mācību līdzekļu pieejamību skolotājiem un skolēniem. Lai skolēni varētu apgūt projekta „Skola2030” programmu paraugos noteikto zināšanu un prasmju kopumu katrā no izglītības pakāpēm, ir nepieciešami kompetenču pieejā balstīti, metodiski kvalitatīvi izstrādāti mācību līdzekļi gan drukātā, gan digitālā formātā.
Izdevniecības „Skolas Vārds” īstenotās pedagogu aptaujas rezultāti apstiprina jau vairāk nekā divus gadus no skolotājiem un skolu vadītājiem nākušos palīgā saucienus, proti, 76 % pedagogu ir norādījuši, ka viņu pārstāvētajās skolās trūkst līdzekļu, lai iegādātos mācību grāmatas, darba burtnīcas, jo īpaši sākumskolas posmā, kā arī metodiskos materiālus (skolotāja rokasgrāmatas, uzdevumu krājumus, pārbaudes darbu paraugus) un dažādus digitālus mācību risinājumus. Gandrīz puse pedagogu (46 %) norāda, ka, lai pieņemtu lēmumu par mācību līdzekļu iegādi, viņu pārstāvētajā skolā tiek apzinātas visu skolotāju vajadzības, tomēr finansējuma trūkums izglītības iestādei visbiežāk liedz iegādāties visu nepieciešamo, kā rezultātā pedagogi un skolēni kļūst par situācijas ķīlniekiem. Akūti trūkst tieši darba burtnīcu sākumskolas posmā — gandrīz puse skolotāju (45,2 %), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, par darba burtnīcām norāda atbildi „pavisam nepietiekami” vai „drīzāk nepietiekami”. Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4 % pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Padziļinātajās intervijās ar novadu un pilsētu izglītības pārvalžu pārstāvjiem atklājas, ka valsts un pašvaldības budžets sedz vien daļu no tik ļoti vajadzīgajiem mācību materiāliem, tāpēc skolotāji nereti lūdz palīdzību vecākiem un vienlaikus pārkāpj tiesībsarga lēmumu, kurā noteikts, ka skolai skolēns un skolotājs ir jānodrošina ar visu kvalitatīvam mācību procesam nepieciešamo. Bet ja skolai tam nav līdzekļu? Ja pašvaldībai, kura ir skolas dibinātājs, tam nav pietiekamu līdzekļu? Ja ar valsts piešķirto dotāciju, kas pašlaik ir vien 35 eiro uz vienu skolēnu, arī ir stipri par maz?
Daudzi skolu vadītāji norāda, ka mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem, kuri nereti ir spiesti izmantot citas, arī nelikumīgas, metodes, piemēram, kopē mācību grāmatas un darba burtnīcas, tādējādi apgrūtinot skolēnu mācīšanos un pārkāpjot autortiesības. Pašvaldību izglītības pārvalžu aptaujā ir secināts, ka situācija vietvarās ļoti atšķiras, vēl vairāk palielinot nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Lielā daļā pašvaldību skolu trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, kā arī metodisko materiālu, tāpēc pašvaldības papildus valsts piešķirtajai dotācijai budžeta iespēju robežās cenšas nodrošināt papildfinansējumu. Tā apjoms katrā pašvaldībā ir ļoti atšķirīgs — no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz aptuveni 412 000 eiro Jelgavā. Lai atļautos mācību līdzekļus, atsevišķas pašvaldības cenšas ieekonomēt citās budžeta pozīcijās, savukārt izglītības pārvaldes nereti pat nepieprasa papildu līdzekļus, jo zina, ka pašvaldības budžetā finansējuma tāpat nebūs.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir norādījusi, ka pašlaik piedāvātais finansējums uz skolēnu ir nepietiekams, un realitātē tas nozīmē, ka katrs skolēns mācību līdzekļu komplektu var saņemt tikai dažos mācību priekšmetos. Mācību līdzekļu nepieejamība rada divas būtiskas problēmas ar negatīvām ilgtermiņa sekām - bērniem nav vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvi apgūt mācību saturu un skolēnu mācību sasniegumi turpina pasliktināties, jo mācību procesa kvalitāte gulstas tikai un vienīgi uz pedagogiem.
Trūkstošo finansējumu nākas segt pašvaldībām, bet, ja tām tāda finansējuma nav, skolēns mācību procesā piedalās bez vajadzīgajiem mācību līdzekļiem. 2024. gada budžetā mācību līdzekļu iegādei tika atvēlēti aptuveni 9,4 miljoni eiro, no tiem digitāliem līdzekļiem un platformām — 2,8 miljoni eiro. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tie ir aptuveni 50 eiro uz vienu skolēnu. Mācību līdzekļu nodrošināšanai saskaņā ar LDDK aprēķiniem papildus nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro gadā.
Arī izglītības iestāžu vadītāji norāda uz samilzušo problēmu, piemēram, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore pedagoģe Ieva Taranda uzsvērusi, ka skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina mācību līdzekļu pieejamības problēmas. Viņa norādījusi, ka „gan atalgojuma, gan mācību līdzekļu finansēšanas kārtība sarīda pašvaldību pret pašvaldību un pedagogu pret pedagogu un skolotāji reizēm pat maina dzīves un darba vietu tikai tāpēc, ka vienā pašvaldībā rocība ir lielāka nekā citā. Ir pēdējais laiks atbildību par pedagogu atalgojumu un mācību līdzekļu iegādi pilnīgi uzņemties valstij, noņemot šo slogu no pašvaldību pleciem un izbeidzot šķelšanu”.
Uz izaicinājumiem saistībā ar mācību līdzekļu pieejamību vairākkārt norādījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas uzsver, ka ir nepieciešams risinājums nacionālā līmenī, jo šobrīd daļa bērnu tiek „apzagti”. LIZDA vadītāja Inga Vanaga ir paudusi, ka „skola nav kafejnīca, kur vari nopirkt pusi no ēdiena porcijas. Skola nav izklaides pasākums, no kura vari aiziet projām, kad vēlies. Vienkārši sakot, daļa mūsu bērnu tiek „apzagti” no valsts puses, nenodrošinot atbilstošus mācību līdzekļus, taču pedagogi un pašvaldības glābj, ko un kā māk joprojām”.
Par tūlītēju finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei iestājas arī vecāku organizācijas „Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa norāda — valstiskā līmenī ir jāatzīst, ka mācību līdzekļu trūkums ir problēma, kas jārisina nekavējoties. Finansējums ir jāpalielina, turklāt tas jādara tūlīt un mērķtiecīgi, visiem bērniem nodrošinot vienlīdzīgas iespējas.
„No sarunām ar vecākiem esam secinājuši, ka mācību līdzekļu trūkumu īpaši izjūt jaunāko klašu skolēnu ģimenes. Pirmajās klasēs ir ļoti svarīgi, lai vecāki spētu sekot mācību procesam un, kad tas ir nepieciešams, palīdzēt bērniem, taču bez mācību grāmatām un darba burtnīcām tas ir apgrūtinoši. Ja uzdevums ir uz kopētas darba lapas, tas nozīmē, ka vecākiem nav iespēju izlasīt par tēmu plašāk, paskatīties iepriekšējos uzdevumus u. tml., lai palīdzētu bērnam atbilstīgi tam, kā mācību process tiek vadīts klasē. Apzināmies, ka skolotāji cenšas rast vismaz kādu risinājumu un kopē grāmatu lappuses vai darba lapas, tomēr tas nav labākais risinājums. Iedomāsimies bērnu ikdienu skolā! Kad noskan zvans un skolēni steidzas prom, kopētās lapas nereti tiek iemestas somā, saburzītas vai nozaudētas. Tuvojoties pārbaudes darbam, atklājas, ka, lai tam sagatavotos, vairs nav materiālu, kur ieskatīties. No pirmo klašu skolēniem arī nevar prasīt, lai viņi nēsātu līdzi rūpīgi iekārtotas mapītes, kur secīgi liktu visas kopētās lapas. Pat ja mapes somā ir, ne vienmēr lapas mazie tur tiešām ieliek. Ar to labāk varētu veikties vecāko klašu skolēniem,” norāda vecāku organizācijas vadītāja.
Tāpat vēlamies norādīt, ka pašreizējais mācību līdzekļu iegādes process bieži ir sarežģīts un laikietilpīgs. Iespējams, būtu jāizvērtē iespēja dot skolām pašām lielāku brīvību un lēmuma tiesības par to, kuri materiāli ir vispiemērotākie viņu vajadzībām un mācību metodēm. Tas veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu un nodrošinātu, ka katrā izglītības iestādē ir atbilstoši mācību līdzekļi.
Mēs, vēstuli parakstījušie, aicinām Jūs pārskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu un (vai) Eiropas Savienības struktūrfondu programmu budžetus un rast iespēju piešķirt papildu līdzekļus, lai katra Latvijas vispārizglītojošā skola varētu iegādāties tos mācību līdzekļus, ko katrs skolotājs ir izvēlējies un atzinis par piemērotiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Šāds solis ļautu:
· nodrošināt visām vispārizglītojošajām skolām iespēju iegādāties jaunus, kompetenču pieejā balstītus un metodiski kvalitatīvi izstrādātus, skolotāju augsti novērtētus mācību materiālus visos mācību priekšmetos;
· novērst nevienlīdzību mācību līdzekļu pieejamībā dažādos reģionos, jo pašlaik pašvaldību finansējums ievērojami atšķiras;
· atvieglot pedagogu darbu, nodrošinot iespēju koncentrēties uz mācību procesa kvalitāti, nevis līdzekļu piesaisti vai materiālu kopēšanu.
Ticam, ka mūsu kopīgajās interesēs ir panākt, lai izglītības ieguves iespējas visā Latvijā ir vienlīdz augstā līmenī un lai ikvienam skolēnam būtu pieejami kvalitatīvi mācību līdzekļi.
Ar cieņu,
izdevniecības “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirekrors Kaspars Gorkšs
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga
vecāku organizācijas „Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa
“Izdevniecība RaKa” galvenais redaktors Vilnis Purēns
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Dace Frīdenberga-Samete
Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule
Latvijas Skolotāju asociācijas valdes locekle un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore pedagoģe Ieva Taranda
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: LETA
Atgriešanās atpakaļ
Pilns vēstules teksts
Izglītības un zinātnes ministrei
Andai Čakšai
Andai Čakšai
Par papildfinansējuma nepieciešamību mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām
Pateicamies par Jūsu ieguldījumu izglītības nozares sakārtošanā un uzlabošanā un vienlaikus vēršam uzmanību uz nopietniem izaicinājumiem, ar ko pašlaik saskaras vispārizglītojošās izglītības iestādes Latvijā un kas saistīti ar jaunu, kvalitatīvu mācību līdzekļu pieejamību skolotājiem un skolēniem. Lai skolēni varētu apgūt projekta „Skola2030” programmu paraugos noteikto zināšanu un prasmju kopumu katrā no izglītības pakāpēm, ir nepieciešami kompetenču pieejā balstīti, metodiski kvalitatīvi izstrādāti mācību līdzekļi gan drukātā, gan digitālā formātā.
Izdevniecības „Skolas Vārds” īstenotās pedagogu aptaujas rezultāti apstiprina jau vairāk nekā divus gadus no skolotājiem un skolu vadītājiem nākušos palīgā saucienus, proti, 76 % pedagogu ir norādījuši, ka viņu pārstāvētajās skolās trūkst līdzekļu, lai iegādātos mācību grāmatas, darba burtnīcas, jo īpaši sākumskolas posmā, kā arī metodiskos materiālus (skolotāja rokasgrāmatas, uzdevumu krājumus, pārbaudes darbu paraugus) un dažādus digitālus mācību risinājumus. Gandrīz puse pedagogu (46 %) norāda, ka, lai pieņemtu lēmumu par mācību līdzekļu iegādi, viņu pārstāvētajā skolā tiek apzinātas visu skolotāju vajadzības, tomēr finansējuma trūkums izglītības iestādei visbiežāk liedz iegādāties visu nepieciešamo, kā rezultātā pedagogi un skolēni kļūst par situācijas ķīlniekiem. Akūti trūkst tieši darba burtnīcu sākumskolas posmā — gandrīz puse skolotāju (45,2 %), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, par darba burtnīcām norāda atbildi „pavisam nepietiekami” vai „drīzāk nepietiekami”. Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4 % pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Padziļinātajās intervijās ar novadu un pilsētu izglītības pārvalžu pārstāvjiem atklājas, ka valsts un pašvaldības budžets sedz vien daļu no tik ļoti vajadzīgajiem mācību materiāliem, tāpēc skolotāji nereti lūdz palīdzību vecākiem un vienlaikus pārkāpj tiesībsarga lēmumu, kurā noteikts, ka skolai skolēns un skolotājs ir jānodrošina ar visu kvalitatīvam mācību procesam nepieciešamo. Bet ja skolai tam nav līdzekļu? Ja pašvaldībai, kura ir skolas dibinātājs, tam nav pietiekamu līdzekļu? Ja ar valsts piešķirto dotāciju, kas pašlaik ir vien 35 eiro uz vienu skolēnu, arī ir stipri par maz?
Daudzi skolu vadītāji norāda, ka mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem, kuri nereti ir spiesti izmantot citas, arī nelikumīgas, metodes, piemēram, kopē mācību grāmatas un darba burtnīcas, tādējādi apgrūtinot skolēnu mācīšanos un pārkāpjot autortiesības. Pašvaldību izglītības pārvalžu aptaujā ir secināts, ka situācija vietvarās ļoti atšķiras, vēl vairāk palielinot nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Lielā daļā pašvaldību skolu trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, kā arī metodisko materiālu, tāpēc pašvaldības papildus valsts piešķirtajai dotācijai budžeta iespēju robežās cenšas nodrošināt papildfinansējumu. Tā apjoms katrā pašvaldībā ir ļoti atšķirīgs — no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz aptuveni 412 000 eiro Jelgavā. Lai atļautos mācību līdzekļus, atsevišķas pašvaldības cenšas ieekonomēt citās budžeta pozīcijās, savukārt izglītības pārvaldes nereti pat nepieprasa papildu līdzekļus, jo zina, ka pašvaldības budžetā finansējuma tāpat nebūs.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir norādījusi, ka pašlaik piedāvātais finansējums uz skolēnu ir nepietiekams, un realitātē tas nozīmē, ka katrs skolēns mācību līdzekļu komplektu var saņemt tikai dažos mācību priekšmetos. Mācību līdzekļu nepieejamība rada divas būtiskas problēmas ar negatīvām ilgtermiņa sekām - bērniem nav vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvi apgūt mācību saturu un skolēnu mācību sasniegumi turpina pasliktināties, jo mācību procesa kvalitāte gulstas tikai un vienīgi uz pedagogiem.
Trūkstošo finansējumu nākas segt pašvaldībām, bet, ja tām tāda finansējuma nav, skolēns mācību procesā piedalās bez vajadzīgajiem mācību līdzekļiem. 2024. gada budžetā mācību līdzekļu iegādei tika atvēlēti aptuveni 9,4 miljoni eiro, no tiem digitāliem līdzekļiem un platformām — 2,8 miljoni eiro. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tie ir aptuveni 50 eiro uz vienu skolēnu. Mācību līdzekļu nodrošināšanai saskaņā ar LDDK aprēķiniem papildus nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro gadā.
Arī izglītības iestāžu vadītāji norāda uz samilzušo problēmu, piemēram, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore pedagoģe Ieva Taranda uzsvērusi, ka skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina mācību līdzekļu pieejamības problēmas. Viņa norādījusi, ka „gan atalgojuma, gan mācību līdzekļu finansēšanas kārtība sarīda pašvaldību pret pašvaldību un pedagogu pret pedagogu un skolotāji reizēm pat maina dzīves un darba vietu tikai tāpēc, ka vienā pašvaldībā rocība ir lielāka nekā citā. Ir pēdējais laiks atbildību par pedagogu atalgojumu un mācību līdzekļu iegādi pilnīgi uzņemties valstij, noņemot šo slogu no pašvaldību pleciem un izbeidzot šķelšanu”.
Uz izaicinājumiem saistībā ar mācību līdzekļu pieejamību vairākkārt norādījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas uzsver, ka ir nepieciešams risinājums nacionālā līmenī, jo šobrīd daļa bērnu tiek „apzagti”. LIZDA vadītāja Inga Vanaga ir paudusi, ka „skola nav kafejnīca, kur vari nopirkt pusi no ēdiena porcijas. Skola nav izklaides pasākums, no kura vari aiziet projām, kad vēlies. Vienkārši sakot, daļa mūsu bērnu tiek „apzagti” no valsts puses, nenodrošinot atbilstošus mācību līdzekļus, taču pedagogi un pašvaldības glābj, ko un kā māk joprojām”.
Par tūlītēju finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei iestājas arī vecāku organizācijas „Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa norāda — valstiskā līmenī ir jāatzīst, ka mācību līdzekļu trūkums ir problēma, kas jārisina nekavējoties. Finansējums ir jāpalielina, turklāt tas jādara tūlīt un mērķtiecīgi, visiem bērniem nodrošinot vienlīdzīgas iespējas.
„No sarunām ar vecākiem esam secinājuši, ka mācību līdzekļu trūkumu īpaši izjūt jaunāko klašu skolēnu ģimenes. Pirmajās klasēs ir ļoti svarīgi, lai vecāki spētu sekot mācību procesam un, kad tas ir nepieciešams, palīdzēt bērniem, taču bez mācību grāmatām un darba burtnīcām tas ir apgrūtinoši. Ja uzdevums ir uz kopētas darba lapas, tas nozīmē, ka vecākiem nav iespēju izlasīt par tēmu plašāk, paskatīties iepriekšējos uzdevumus u. tml., lai palīdzētu bērnam atbilstīgi tam, kā mācību process tiek vadīts klasē. Apzināmies, ka skolotāji cenšas rast vismaz kādu risinājumu un kopē grāmatu lappuses vai darba lapas, tomēr tas nav labākais risinājums. Iedomāsimies bērnu ikdienu skolā! Kad noskan zvans un skolēni steidzas prom, kopētās lapas nereti tiek iemestas somā, saburzītas vai nozaudētas. Tuvojoties pārbaudes darbam, atklājas, ka, lai tam sagatavotos, vairs nav materiālu, kur ieskatīties. No pirmo klašu skolēniem arī nevar prasīt, lai viņi nēsātu līdzi rūpīgi iekārtotas mapītes, kur secīgi liktu visas kopētās lapas. Pat ja mapes somā ir, ne vienmēr lapas mazie tur tiešām ieliek. Ar to labāk varētu veikties vecāko klašu skolēniem,” norāda vecāku organizācijas vadītāja.
Tāpat vēlamies norādīt, ka pašreizējais mācību līdzekļu iegādes process bieži ir sarežģīts un laikietilpīgs. Iespējams, būtu jāizvērtē iespēja dot skolām pašām lielāku brīvību un lēmuma tiesības par to, kuri materiāli ir vispiemērotākie viņu vajadzībām un mācību metodēm. Tas veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu un nodrošinātu, ka katrā izglītības iestādē ir atbilstoši mācību līdzekļi.
Mēs, vēstuli parakstījušie, aicinām Jūs pārskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu un (vai) Eiropas Savienības struktūrfondu programmu budžetus un rast iespēju piešķirt papildu līdzekļus, lai katra Latvijas vispārizglītojošā skola varētu iegādāties tos mācību līdzekļus, ko katrs skolotājs ir izvēlējies un atzinis par piemērotiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Šāds solis ļautu:
· nodrošināt visām vispārizglītojošajām skolām iespēju iegādāties jaunus, kompetenču pieejā balstītus un metodiski kvalitatīvi izstrādātus, skolotāju augsti novērtētus mācību materiālus visos mācību priekšmetos;
· novērst nevienlīdzību mācību līdzekļu pieejamībā dažādos reģionos, jo pašlaik pašvaldību finansējums ievērojami atšķiras;
· atvieglot pedagogu darbu, nodrošinot iespēju koncentrēties uz mācību procesa kvalitāti, nevis līdzekļu piesaisti vai materiālu kopēšanu.
Ticam, ka mūsu kopīgajās interesēs ir panākt, lai izglītības ieguves iespējas visā Latvijā ir vienlīdz augstā līmenī un lai ikvienam skolēnam būtu pieejami kvalitatīvi mācību līdzekļi.
Ar cieņu,
izdevniecības “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirekrors Kaspars Gorkšs
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga
vecāku organizācijas „Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa
“Izdevniecība RaKa” galvenais redaktors Vilnis Purēns
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Dace Frīdenberga-Samete
Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule
Latvijas Skolotāju asociācijas valdes locekle un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore pedagoģe Ieva Taranda
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto: LETA
