Saeimā vērtējot izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, par to aizvien daudz jautājumu

Saeimas deputātiem, pašvaldībām un citiem partneriem aizvien ir daudz jautājumu par jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, liecināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas trešdienas sēdes norise.
 

Viņaprāt, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātās atbalsta komandas proporcijas "nav reālas".

Izglītības ministres Andas Čakšas padomniece Edīte Kanaviņa skaidroja, ka modelī piedāvātas atbalsta personāla likmes uz noteiktu skolēnu skaitu, kuriem nav noteikti īpaši atbalsta pasākumi. Savukārt speciālās izglītības iestādēm noteiktas papildu likmes, piemēram, logopēda, speciālā pedagoga, psihologa likmes. 

Vienlaikus neesot pamats bažām, ka samazināsies no valsts budžeta atvēlētais finansējums atbalsta personālam. Pēc ministrijas aplēsēm, jaunais modelis paredz par 25,6 miljoniem eiro lielāku finansējumu.
 

Ministrija apzinās, ka privātās izglītības iestādes pēc to juridiskās adreses varētu nesasniegt kvantitatīvos kritērijus, vienlaikus tā sagaida diskusiju par kvantitatīvo kritēriju, apstiprinot normatīvo regulējumu, uz deputāta bažām atbildēja Kanaviņa. 
 

Jaunākie aprēķini esot veikti, vēl balstoties uz likmi 10,35 eiro par vienu darba stundu. Tāpat pašvaldības sagaida, ka 2026. un 2027. gada budžetā tiks ieplānots nepieciešamais finansējums modeļa ieviešanai.

"Ja maina pedagogu [algu] modeli, tam jābūt ilgtspējīgam, un visiem [jābūt] drošiem, ka kaut kas nenotiks. Tas mūs uztrauc. Kopumā mēs atbalstām [reformu]," sēdē pauda LPS pārstāve Ināra Dundure.

Viņa vērsa uzmanību, ka "joprojām nav skaidrība" par visām pieejamības skolām, kā arī esot jāpārskata apdzīvoto vietu sadalījums. LPS pārstāve tāpat piedāvāja pārskatīt atbalsta personāla likmju skaitu 1.-6. klases posmā. Dundure pauda bažas, ka sākumskolu skaits nākotnē varētu pieaugt, jo 7.-9. klašu posmā izglītības iestādes nespēs nodrošināt nepieciešamo skolēnu skaitu.
 

Tāpat viņš aicināja palielināt finansējumu profesionālās izglītības iestādēm, paužot bažas, ka, īstenojot reformu, reģionos varētu samazināties vidusskolu skaits.
 

Pēc IZM sniegtās informācijas, Latgalē ir par teju 600 bērniem mazāk, Kurzemē - par aptuveni 200 bērniem, bet Zemgalē to skaits sarucis par 100 bērniem. Stabila situācija novērojama Rīgā un Vidzemē. "Esošais modelis ļoti būtiski skolai liek sajust mērķdotācijas apjomu, ja nostaigā bērnu skaits," norādīja ministres padomniece.
 

Tā kā pašvaldībām jānodrošina izglītības process pagastos, vidusskolas administratīvajos centros pie līdzīga vai pieaugoša bērnu skaita var saņemt mazāku mērķdotāciju. Pretējā gadījumā pagasta skolām pilnībā jāapvieno klases un jāsamazina laiks, kas pedagogiem apmaksāts citu pienākumu veikšanai, skaidroja Kanaviņa.

Tāpat esošais modelis strādā par sliktu Rīgai, jo tai piemērots zemākais reģionālais koeficients. Lai Rīga varētu konkurēt ar Pierīgas teritorijā esošajām izglītības iestādēm, skolēnu skaitam jābūt lielākam, līdz ar ko jāpiesaista līdzīgs finansējums, lai nodrošinātu konkurētspējīgu algas likmi un slodzes sastāvu.