Samazinātajai minimālajai vidusskolēnu skaita prasībai neatbilst 10 pierobežas vidusskolas

Desmit no 13 pierobežas skolām, kas pašlaik neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem kritērijiem, nepieciešamo skolēnu skaitu nesasniedz tieši vidusskolas posmā, liecina ministrijas apkopotā informācija.
 

► Balvu novadā vidusskolēnu nepietiek Baltinavas vidusskolā, Rugāju vidusskolā, Rekavas vidusskolā un Viļakas vidusskolā. Piemēram, Baltinavas vidusskolā 10.-12.klašu posmā mācās 21 vidusskolēns.

► Gan Augšdaugavas novadā, gan Ludzas novadā prasībai neatbilst divas vidusskolas - Zemgales vidusskola, Salienas vidusskola, Kārsavas vidusskola un Zilupes vidusskola.

► Preiļu novadā kritērijiem 10.-12.klašu posmā neatbilst Aglonas vidusskola. Savukārt Rēzeknes novadā esošajā Dricānu vidusskolā kritērija izpildei pietrūkst viena skolēna - tur mācās 44 vidusskolēni.

"Skolu skaits ir ļoti diskutabls. Runājot ar pierobežas pašvaldībām, saprotam, ka nākamajā gadā situācija varētu būt citādāka nekā šogad, jo bērnu dinamika mainās," pauda IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.

Samazināt minimālā skolēnu skaita prasību tika piedāvāts arī pieejamības skolās. Pašlaik noslēgumam tuvojas sarunas ar pašvaldībām par pieejamības skolu sarakstu.
 

Pašvaldības ministrijas piedāvātajam sarakstam piekrītot par 85%.
 

"Tas nenozīmē, ka [IZM] uzliek liegumu, ka par šīm izglītības iestādēm pašvaldība nevarētu pieņemt nekādus lēmumus. Tas tāpat paliek pašvaldību pusē," norādīja Kanaviņa.

Jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija liecina, ka skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Taču IZM piedāvājumā ieviesusi izmaiņas, piedāvājot samazināt minimālā skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās un pieejamības skolās.

Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9. klasei nosaka pašvaldības, taču 10.-12. klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem.
 

Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.

Ja skola atrodas Rīgā, Daugavpilī, blīvi apdzīvotā teritorijā, valstspilsētā vai kādā no Pierīgas pašvaldību teritorijām, un tajā ir vismaz viena speciālā grupa, konkrētajā klašu posmā minimālo skolēnu skaitu varētu samazināt uz pusi.
 

Ja skola neizpilda kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā pieļaujamo atkāpi, un tā nav noteikta kā izņēmums, 1.-9. klašu posmā valsts budžeta finansējumu piešķirtu proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo skolēnu skaitu, piedāvā IZM. Vienlaikus šajās skolās 1.-9. klasēs skolēnu skaitam būs jābūt vismaz pieciem skolēniem klasē. Trūkstošo finansējumu pašvaldības meklētu savos budžetos. Lai saņemtu valsts finansējumu, vismaz pieci skolēni klasē būs jānodrošina arī privātajām izglītības iestādēm.