Skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina problēmas ar mācību līdzekļu pieejamību

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore, pedagoģe Ieva Taranda

Skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina problēmas ar mācību līdzekļu pieejamību. Mums ir jāmāca, nevis jāraizējas par to, vai un kad tiks piešķirta nauda grāmatām, vai un kāds būs mūsu atalgojums, sākoties mācību gadam. 

Tāpat ir laiks pārtraukt šaubu un nezināšanas periodu, kad jūnijā, dodoties atvaļinājumā, skolotāji nezina, kāds būs viņu atalgojums, sākoties jaunajam mācību gadam; kad skolotāji nezina, kur rast iespējas un līdzekļus, lai sagādātu nepieciešamos mācību līdzekļus – ne tikai grāmatas un darba burtnīcas, bet pat elementāras kancelejas preces. Pastāvošā kārtība gan atalgojuma, gan mācību līdzekļu finansējuma jomā sarīda pašvaldību pret pašvaldību un pedagogu pret pedagogu, un skolotāji reizēm pat maina dzīves un darba vietu tikai tāpēc, ka vienā pašvaldībā rocība ir lielākā, nekā citā.
 

Pedagogiem nav jāsamierinās ar politikas veidotāju attieksmi, piemēram, domājot par mācību līdzekļiem – pedagogi netiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā, tā vietā mums “no augšas” tiek izmests, kas un kā jādara, lai gan tieši mēs ikdienā strādājam ar bērniem un no pieredzes zinām, kādas lietas un metodes strādā, bet kādas – nē. Mācību līdzekļu iegādei uz vienu skolēnu tiek atvēlēti daži desmiti eiro, un pedagogam neviens nejautā, vai un kā ar to tikt galā. Mēs neesam gatavi piekrist šādai attieksmei. 

Pārmērīga birokrātija pamazām saēd visu mūsu valsts pārvaldi, bremzē tautsaimniecības attīstību un degradē institūtus, tā šonedēļ medijos paudis Valsts prezidents. Un atliek tam tikai piekrist, jo birokrātija ir demokrātijas nāve.
 

Pilnveidotais mācību saturs, nepārtrauktās atalgojuma izmaiņas un citas lietas neveicina drošību par rītdienu, turklāt skolotāji aizvien nesaņem atalgojumu par to darbu, ko velta, lai sagatavotos mācību stundām, izstrādātu mācību līdzekļus, uzdevumus un pārbaudes darbus. 
 

Tās mērķis ir panākt, lai pedagogi var saņemt konkurētspējīgu atalgojumu un savlaicīgi zināt, kā mainīsies viņu atalgojums. Iniciatīvu veido pedagogu grupa, kas vēlas panākt pārmaiņas, mainīt domāšanu un attieksmi pret šo profesiju, bet vienlaikus arī neatbalsta streikus un neracionālu retoriku. Mēs vēlamies atgādināt, ka pedagogi nav ierēdņi, tā ir radoša profesija, taču šo radošumu ir viegli aprakt zem normatīvo regulējumu kaudzes, zem mācību līdzekļu trūkuma un zem neskaidrības par atalgojumu. 
 

Tās mērķis ir ne tikai izstrādāt cilvēcīgu atalgojuma sistēmas modeli, bet arī stiprināt sadarbību starp pedagogiem un parādīt, ka skolotāji nav čīkstētāji, par kādiem mūs reizēm uzskata, bet gan darītāji un pārmaiņu virzītāji. Skolotāji nav neapmierināti bļauri, mēs esam gatavi konstruktīvam dialogam, taču vienlaikus vēlamies arī mums pienākošos cieņu no politikas veidotājiem un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem. Pedagogiem ir tiesības piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu darbu un skolēnu ikdienu, nevis tikai saņem norādes “no augšas”, kas bieži vien ir ļoti tālas no realitātes. Šobrīd ir īstais laiks pedagogu renesansei, panākot, ka mūsu viedoklī ieklausās.