Vai mūsdienu skolas somā ir vieta tradicionālajai dienasgrāmatai?

04.09.2024
Dalīties:

Annija Vilnīte, metodiķe, pedagoģe, izdevniecības „Skolas Vārds” dienasgrāmatu autore.

Sākoties jaunajam mācību gadam, daudzas ģimenes steidz sagādāt skolai nepieciešamās lietas, to vidū dienasgrāmatas. Lai gan vairākas skolas ir atteikušās no tradicionālajām dienasgrāmatām, dodot priekšroku digitālām skolvadības sistēmām, kas nodrošina saziņu starp skolēniem, vecākiem un skolotājiem, dienasgrāmatai ir ļoti būtiska loma skolēna ikdienā. Tradicionālā dienasgrāmata palīdz skolēnam strukturēt dienu un plānot uzdevumus, novērš digitālus traucēkļus un palīdz koncentrēties uz mācību uzdevumiem, veicina atbildības izjūtu, prasmi plānot savu laiku un pārraudzīt savus pienākumus. Turklāt, aizpildot dienasgrāmatu, tiek trenēta prasme rakstīt ar roku, tādējādi veicinot motorikas attīstību un palīdzot labāk atcerēties informāciju.

Dienasgrāmata ir īpaši būtiska sākumskolas posmā

Sākumskolas posmā dienasgrāmata ir būtiska mācību procesa sastāvdaļa, kas veicina atbildības izjūtu. Tas ir īpaši svarīgi pārejas posmā no pirmskolas uz skolu. Ja skola izmanto tikai digitālās platformas, skolēni mēdz novelt atbildību uz pedagogiem, piemēram, minot, ka mājasdarbs nav izpildīts, jo pedagogs to nav ievietojis platformā; mēdz attaisnoties, ka nedarbojās dators, nebija pieejams internets vai tml. Un, lai gan dienasgrāmatu skolēns var pazaudēt, kopumā klasiskā dienasgrāmata sekmē atbildību par mājasdarbu izpildi un gatavību pārbaudes darbiem. Papildus atbildības izjūtai skolēns iemācās plānot savu laiku — tā mūsdienās vēl joprojām ir milzīga problēma, arī pieaugušo vidū.

Ja jau sākumskolā iemācīsimies neatlikt darbu uz pēdējo brīdi un izmantot laiku lietderīgi, būs vieglāk vēlāk — gan vecākajās klasēs, gan studijās un darbā, kad pienākumu skaits tikai pieaugs.
 

Dienasgrāmata ir īpaši svarīga 1. un 2. klasē, jo šā perioda mācību programmā nav iekļautas tādas digitālās prasmes, kas ļautu bērnam plānot savu ikdienu e-vidē un patstāvīgi sekot digitālajai dienasgrāmatai.


Turklāt jārēķinās, ka katrā ģimenē ir atšķirīgi tehnoloģiju lietošanas paradumi un attieksme pret viedierīcēm. Lai gan bērni, kuri dzimuši pēc 2010. gada (alfa paaudze), jūtas ērti, lietojot tehnoloģijas, lielai daļai sākumskolēnu nav savu viedierīču.

Tradicionālā dienasgrāmata vai digitālā platforma?

Pat ja skola neizmanto dienasgrāmatas, vecāki skolēnam var iegādāties iespiestu plānotāju, kas būs vērtīgs papildinājums digitālajai platformai.

 

Daudzas izglītības iestādes ir atteikušās no tehnoloģiju izmantošanas starpbrīžos, tāpēc drukātais plānotājs var būt ērts rīks, kur bērns starpbrīdī var paskatīties, kādas ir nākamās stundas, kad gaidāmi pārbaudes darbi u. tml.


Informāciju digitālajās platformās ievada pedagogi, tāpēc skolēniem zūd iespēja dienasgrāmatu personalizēt. Lai gan tas var šķist sīkums, skolēniem sagādā prieku, piemēram, ar pedagoga roku uz svētkiem ierakstīts apsveikums ar uzlīmi blakus. Tad bērni mēdz ar klasesbiedriem dalīties priekā, aplūkot apsveikumu formātu un izvēlētās uzlīmes.
Arī pedagogs jūtas drošāk, ja dienasgrāmatā pēc katras mācību nedēļas ir redzams audzēkņa vecāku paraksts, kas liecina — vecāki ir informēti par skolēna mācību procesu un ārpusstundu pasākumiem, piemēram, fotografēšanos, ekskursijām u. tml. Jārēķinās, ka arī vecāku digitālā pratība ir atšķirīga un lielai daļai datora lietošana nav ikdienas sastāvdaļa, taču kopīga dienasgrāmatas pārskatīšana dienas vai vismaz nedēļas beigās var kļūt par lielisku tradīciju, kas rada iespēju vairāk uzzināt par bērna dienas gaitām un sekmēm mācībās.


Dienasgrāmata — skolēna ceļš uz savu es

Dienasgrāmata ir palīglīdzeklis, skolēna personiskais dokuments, materiāls, kurā izpausties un pierakstīt svarīgāko. Tā skolēns var attīstīt savu identitāti un apgūt daudzas noderīgas prasmes. Piemēram, izdevniecības „Skolas Vārds” dienasgrāmatās 1.–3. klasei ne tikai ir iekļauta vieta mācību stundas nosaukuma ierakstīšanai un uzdotā pierakstīšanai, bet īpaša uzmanība tiek veltīta iknedēļas lasīšanas ieradumu attīstīšanai, aicinot skolēnus aizpildīt nelielu tabulu, cik minūšu katru dienu veltīts lasīšanai. Dienasgrāmatā ir ietvertas vairākas noderīgas infografikas, piemēram, „Kā es citiem nodaru pāri”, „Ko man darīt, ja man dara pāri”, „Kā es varu palīdzēt sev nomierināties”, elpošanas vingrinājumi u. c.

Iespēja dienasgrāmatā reflektēt par savu dienu, paveikto un plānoto palīdz skolēniem apzināties savas spējas un zināšanas katrā mācību priekšmetā, kā arī noteikt tēmas, kurās vēl jāpiestrādā.


Pašrefleksija var būt izaicinošs uzdevums pat pieaugušajiem, ne tikai bērniem, bet dienasgrāmata var palīdzēt šajā procesā, piemēram, ja tajā ir iekļauta sleja, kurā skolēns var identificēt to, kas attiecīgajā nedēļā ir izdevies, un to, kas ne tik labi, kā cerēts.
Būtiska nozīme ir dienasgrāmatas dizainam — mūsdienās tā nepavisam nelīdzinās dienasgrāmatām, ko daudzi no mums atceras no sava skolas laika. Pelēcīgi zaļās, bezpersoniskās dienasgrāmatas ir aizstātas ar radošu dizainu, kas veidots, lai attīstītu skolēna pašorganizēšanās prasmes. Starp citām ir dienasgrāmata, kuras vāka dizains veidots kā krāsojamā grāmata, mudinot bērnu izpausties radoši un savu dienasgrāmatu izkrāsot.

Vecāku atvēlētais laiks — ieguldījums bērna nākotnē

Dienasgrāmata var būt instruments, kas rosina vecākus veltīt bērnam vairāk laika, vispirms kopīgi pārrunājot, kāpēc ir svarīgi aizpildīt dienasgrāmatu, kāda ir šā dokumenta nozīme utt.

Dienasgrāmata sniedz iespēju vecākiem un bērniem regulāri pārrunāt dienas notikumus, mācību uzdevumus un plānus.


Vecāki var labāk izprast bērna ikdienas izaicinājumus un piedāvāt nepieciešamo palīdzību vai padomu. Visbeidzot, bērni var mācīties būt atbildīgi, kopīgi ar vecākiem mācoties sekot savu pienākumu izpildei un mērķiem.

Atgriešanās atpakaļ