Valstij būtu jānodrošina, lai ikviena skola saņem visu nepieciešamo
14.11.2024
Pūres pamatskolas direktors Haralds Lučkovskis
Domājot par mācību līdzekļu pieejamību, svarīgi ir ne tikai skaitļi budžetā, bet domāšanas maiņa kopumā – šobrīd nerakstīti esam pieņēmuši, ka katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var un prot, bet patiesībā valstij būtu jānodrošina, lai ikviena skola saņem visu nepieciešamo – ar vienkāršu sistēmu, centralizēti un operatīvi. Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka nākamajā gadā vienam skolēnam tikšot atvēlēts par 30% lielāks finansējums nekā šogad – no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro vienam skolēnam. Realitātē tas nozīmē, ka skolas var iegādāties vienu mācību līdzekļu komplektu vienā priekšmetā, taču mācību priekšmetu ir daudz, tostarp arī tādi, kuros skolēniem jākārto centralizētie eksāmeni. Papildus tam izglītības iestādēm jāiegādājas arī mācību līdzekļi sportā, vizuālajā mākslā, dizainā un tehnoloģijās u.c. priekšmetos.
Zīmēt bez krāsām un mācīties bez grāmatām
2025. gada budžetā mācību līdzekļiem tiks atvēlēti 35 eiro uz vienu skolēnu. Par šo summu izglītības iestādei jāiegādājas gan mācību grāmatas, gan darba burtnīcas, gan viss nepieciešamais sportam, vizuālajai mākslai, dizainam un tehnoloģijām u.c. Ar to, protams, nepietiek, un, lai gan mūsu gadījumā papildus finansējumu piešķir arī pašvaldība (teju tikpat daudz, cik valsts), ar to tāpat nav iespējams nodrošināt visu, kas skolēniem nepieciešams. Turklāt, reizēm rodas sajūta, ka, aprēķinot budžetu, tiek uzskatīts, ka, ja izglītības iestādei vienreiz ir iedoti līdzekļi, piemēram, zīmēšanas krāsām, ar tām pietiks visam gadam. Bērni ir bērni un ar vienu krāsu komplektu reizēm pietiek tikai vienai vai dažām nodarbībām. Tomēr tajā pašā laikā sagaidām, ka bērni būs radoši, sportiski un ar labām sekmēt visos priekšmetos, īpaši jau centralizēto eksāmenu priekšmetos – matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā, lai gan realitātē nepietiek finansējuma pat mācību līdzekļu iegādei šajos priekšmetos.
Skolotājiem papildus slogs, bet ne papildus atalgojums
Šobrīd normatīvais regulējums skaidri nosaka, ka izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt nepieciešamos mācību līdzekļus. Katru gadu kopā ar pedagogiem diskutējam, kurš priekšmets būs prioritāte, jo visiem nepietiek. Protams, kā daudzas skolas cenšamies fokusēties vismaz uz eksāmenu priekšmetiem, aktīvi izmantojam digitālās platformas, piemēram, skolo.lv, kā arī mudinām skolotājus veidot mācību materiālus. Tas, savukārt, rada papildus slogu pedagogiem un aktualizē diskusiju par to, vai skolotāji saņem atalgojumu par visu darbu – ne tikai par kontaktstundām, bet arī par mācību materiālu izstrādi, gatavošanos stundām utt. Arī samaksa pedagogiem nav pietiekama, lai no skolotājiem vēl prasītu radošumu un entuziasmu mācību līdzekļu izstrādē.
Likums nosaka tiesības vecākiem lemt par mācību līdzekļiem
Liela daļa skolēnu vecāku izprot situāciju un būtu gatavi iesaistīties, lai iegādātos nepieciešamos mācību līdzekļus, taču, lai to darītu, visiem vecākiem ir jābūt vienisprātis. Plašsaziņas telpā, atsaucoties uz Izglītības likumu, vairākkārt ir norādīts, ka izglītības iestādes nevar lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, taču tajā pašā likumā ir minēts, ka Izglītības iestādes padome, kurā darbojas arī skolēnu vecāki, ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Tātad – šāds padomes lēmums, piemēram, par labu mācību līdzekļu iegādei kādā priekšmetā, būtu saistošs visu skolēnu vecākiem.
Valstij jānodrošina, lai ikviena skola saņem visu nepieciešamo
Valsts budžeta līdzekļi vienmēr būs nepieciešami daudzās jomās, taču izglītību nedrīkst atstāt novārtā. Mēs negaidām, ka bērni var iemācīties peldēt bez ūdens, tad kāpēc ceram, ka viņi gūst pietiekamas zināšanas dažādos mācību priekšmetos bez grāmatām un darba burtnīcām? Uzskatu, ka jautājumā par mācību līdzekļu pieejamību nepieciešams runāt ne tikai par summu, ko veltīt vienam skolēnam, bet pieejas maiņu kopumā. Valstij ir jānodrošina, lai ikviena skola saņem visu nepieciešamo, atbilstoši skolēnu skaitam, turklāt, tas jāorganizē centralizēti, bez finanšu norēķiniem, nosakot vienkāršus un skaidrus kritērijus mācību līdzekļu izvēlei un lietošanai.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto no perosnīgā arhīva, LETA
Atgriešanās atpakaļ
Domājot par mācību līdzekļu pieejamību, svarīgi ir ne tikai skaitļi budžetā, bet domāšanas maiņa kopumā – šobrīd nerakstīti esam pieņēmuši, ka katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var un prot, bet patiesībā valstij būtu jānodrošina, lai ikviena skola saņem visu nepieciešamo – ar vienkāršu sistēmu, centralizēti un operatīvi. Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka nākamajā gadā vienam skolēnam tikšot atvēlēts par 30% lielāks finansējums nekā šogad – no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro vienam skolēnam. Realitātē tas nozīmē, ka skolas var iegādāties vienu mācību līdzekļu komplektu vienā priekšmetā, taču mācību priekšmetu ir daudz, tostarp arī tādi, kuros skolēniem jākārto centralizētie eksāmeni. Papildus tam izglītības iestādēm jāiegādājas arī mācību līdzekļi sportā, vizuālajā mākslā, dizainā un tehnoloģijās u.c. priekšmetos.Zīmēt bez krāsām un mācīties bez grāmatām
2025. gada budžetā mācību līdzekļiem tiks atvēlēti 35 eiro uz vienu skolēnu. Par šo summu izglītības iestādei jāiegādājas gan mācību grāmatas, gan darba burtnīcas, gan viss nepieciešamais sportam, vizuālajai mākslai, dizainam un tehnoloģijām u.c. Ar to, protams, nepietiek, un, lai gan mūsu gadījumā papildus finansējumu piešķir arī pašvaldība (teju tikpat daudz, cik valsts), ar to tāpat nav iespējams nodrošināt visu, kas skolēniem nepieciešams. Turklāt, reizēm rodas sajūta, ka, aprēķinot budžetu, tiek uzskatīts, ka, ja izglītības iestādei vienreiz ir iedoti līdzekļi, piemēram, zīmēšanas krāsām, ar tām pietiks visam gadam. Bērni ir bērni un ar vienu krāsu komplektu reizēm pietiek tikai vienai vai dažām nodarbībām. Tomēr tajā pašā laikā sagaidām, ka bērni būs radoši, sportiski un ar labām sekmēt visos priekšmetos, īpaši jau centralizēto eksāmenu priekšmetos – matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā, lai gan realitātē nepietiek finansējuma pat mācību līdzekļu iegādei šajos priekšmetos.
Skolotājiem papildus slogs, bet ne papildus atalgojums
Šobrīd normatīvais regulējums skaidri nosaka, ka izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt nepieciešamos mācību līdzekļus. Katru gadu kopā ar pedagogiem diskutējam, kurš priekšmets būs prioritāte, jo visiem nepietiek. Protams, kā daudzas skolas cenšamies fokusēties vismaz uz eksāmenu priekšmetiem, aktīvi izmantojam digitālās platformas, piemēram, skolo.lv, kā arī mudinām skolotājus veidot mācību materiālus. Tas, savukārt, rada papildus slogu pedagogiem un aktualizē diskusiju par to, vai skolotāji saņem atalgojumu par visu darbu – ne tikai par kontaktstundām, bet arī par mācību materiālu izstrādi, gatavošanos stundām utt. Arī samaksa pedagogiem nav pietiekama, lai no skolotājiem vēl prasītu radošumu un entuziasmu mācību līdzekļu izstrādē.
Likums nosaka tiesības vecākiem lemt par mācību līdzekļiem
Liela daļa skolēnu vecāku izprot situāciju un būtu gatavi iesaistīties, lai iegādātos nepieciešamos mācību līdzekļus, taču, lai to darītu, visiem vecākiem ir jābūt vienisprātis. Plašsaziņas telpā, atsaucoties uz Izglītības likumu, vairākkārt ir norādīts, ka izglītības iestādes nevar lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, taču tajā pašā likumā ir minēts, ka Izglītības iestādes padome, kurā darbojas arī skolēnu vecāki, ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Tātad – šāds padomes lēmums, piemēram, par labu mācību līdzekļu iegādei kādā priekšmetā, būtu saistošs visu skolēnu vecākiem.
Valstij jānodrošina, lai ikviena skola saņem visu nepieciešamo
Valsts budžeta līdzekļi vienmēr būs nepieciešami daudzās jomās, taču izglītību nedrīkst atstāt novārtā. Mēs negaidām, ka bērni var iemācīties peldēt bez ūdens, tad kāpēc ceram, ka viņi gūst pietiekamas zināšanas dažādos mācību priekšmetos bez grāmatām un darba burtnīcām? Uzskatu, ka jautājumā par mācību līdzekļu pieejamību nepieciešams runāt ne tikai par summu, ko veltīt vienam skolēnam, bet pieejas maiņu kopumā. Valstij ir jānodrošina, lai ikviena skola saņem visu nepieciešamo, atbilstoši skolēnu skaitam, turklāt, tas jāorganizē centralizēti, bez finanšu norēķiniem, nosakot vienkāršus un skaidrus kritērijus mācību līdzekļu izvēlei un lietošanai.
Jau ziņots, ka oktobrī izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi aptauju par mācību līdzekļu nodoršinājumu skolās. Aptaujas dati liecina: 76% pedagogu ir norādījuši, ka skolām nepieciešams papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. Gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami". Līdzīga situācija ir arī ar mācību grāmatām: 38,4% pedagogu norāda, ka grāmatu nepietiek.
Aptauja turpinās arī šobrīd, tāpēc aicinām to aizpildīt ikkatram Latvijas skolotājam, norādot patieso situāciju mācību līdzekļu pieejamībā savā skolā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Lai aktualizētu šo jautājumu medijos un izglītības politikas veidotāju dienaskārtībā, izdevniecība “Skolas Vārds” 28. novembrī plkst. 16:00 rīkos klātienes diskusiju “Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no IZM, VISC, LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga biroja, skolu direktori, skolotāji, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti, pašvaldību pārstāvji. Diskusiju tiešraidē varēs vērot arī izdevniecības "Skolas Vārds" Facebook kontā.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Foto no perosnīgā arhīva, LETA
