Valsts šogad papildus piešķīrusi 5,5 miljonus iespiesto mācību līdzekļu iegādei skolām

Skolu dibinātāji — pašvaldības un juridiskas personas — aicināti pieteikties 5,5 miljonu papildfinansējuma saņemšanai mācību līdzekļu iegādei skolām 2025./2026. mācību gadā.


17,29 eiro vienam skolēnam — tik liela summa skolām jaunajā 2025./2026. mācību gadā ir pieejama papildus pašreizējam bāzes finansējumam, kas skolām atvēlēts mācību līdzekļu iegādei.

Bāzes jeb pastāvīgais finansējums mācību līdzekļu iegādei, ko skolām katru gadu piešķir valsts, patlaban ir deviņi miljoni eiro jeb 35,20 eiro uz vienu skolēnu. Taču ar to ir par maz, uzskata nozarē strādājošie. Tādu viedokli atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas pērn, novembrī, kopā ar citām izglītības nozares organizācijām, to vidū Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), nosūtīja vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), aicinot šo ilggadēji samilzušo problēmu risināt.

76 % skolotāju norāda uz nepietiekamu finansējumu mācību līdzekļiem

Izdevniecība „Skolas Vārds” 2024. gadā veica skolotāju aptauju, kas mācību līdzekļu pieejamībā skolās parādīja katastrofālu ainu. Aptaujā 76 % skolotāju norādīja, ka skolām ir nepieciešams papildfinansējums mācību materiālu iegādei.
Lai nodrošinātu mācību materiālus visiem skolēniem, liela daļa, kā atzina paši skolotāji, ir spiesti izmantot nelikumīgas metodes, piemēram, grāmatu kopēšanu, vai lūgt vecākiem pirkt darba burtnīcas. Arī pašvaldību rocība ir ierobežota, un daudzas pašvaldības mācību līdzekļiem var tērēt pavisam nelielu summu. Savukārt skolu vadītāji uz problēmu norādīja, minot, ka „mācību līdzekļu finansēšanas kārtība sarīda pašvaldību pret pašvaldību un skolotāju pret skolotāju”.
Pavasarī, stājoties amatā, jaunā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šo neapmierinātību sadzirdēja. Sadzirdēja arī to, ka vienlaikus neadekvāti daudz naudas — 21 miljons eiro — atvēlēts mazāk svarīgam jautājumam — izglītības kvalitātes monitoringa projektam, ko atbalsta Eiropas Sociālais fonds (ESF). Tā īstenošanai atvēlētos līdzekļus samazinot par 23 % jeb 8,9 miljoniem, atradās nauda, ko novirzīt mācību līdzekļu izstrādei un iegādei 2025./2026. mācību gadā.

Vienreizējs atbalsts 5,5 miljonu eiro apmērā

LDDK aprēķini rāda, ka vajadzīgais ikgadējais papildfinansējums, modelējot dažādus variantus, ir 4–14 miljoni eiro. Pašlaik novirzītie 8,9 miljoni eiro ir vienreizējs finansējums. „Vienreizējs atbalsts — tas ir labi, bet bērni ies skolā arī nākamajā gadā,” vērtē LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko.
Lai katram bērnam būtu pieejams savs mācību līdzekļu komplekts, vienam skolēnam katru mācību gadu vajadzētu 80 eiro. Tas ir gandrīz divarpus reižu vairāk nekā patlaban, tomēr IZM norāda, ka mācību līdzekļu bāzes finansējumu nākamgad palielināt nav paredzēts.
Papildfinansējums 8,9 miljonu eiro apmērā no izglītības kvalitātes monitoringa projekta pārdalīts ESF+ projektam, kurā plānota pedagogu profesionālās atbalsta sistēmas izveide. To administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). VIAA direktore Inta Ozola stāsta, ka 5,5 miljoni eiro atvēlēti iespiesto mācību līdzekļu iegādei skolām, atlikušie 3,4 miljoni — mācību līdzekļu un pedagogu atbalsta materiālu iegādei.

Finansējumu piešķir pēc skolēnu skaita izglītības iestādē

Iespiesto mācību līdzekļu iegādei paredzētie 5,5 miljoni pieejami jau šogad. Tos var saņemt visu veidu skolas: vispārizglītojošās, speciālās un profesionālās, kā arī pirmskolas, kurās notiek piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācība. Nauda paredzēta ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī privātajām mācību iestādēm. Katrai pieejamo summu aprēķina, ņemot vērā izglītojamo skaitu pagājušā gada 1. septembrī.
Lielākā daļa izglītības iestāžu par šo naudu drīkst iegādāties tikai mācību grāmatas un darba burtnīcas, bet tās, kas īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas sportā, mākslā, mūzikā, dejā, — arī citu veidu mācību līdzekļus. To mācību līdzekļu saraksts, kurus drīkstēs iegādāties profesionālās ievirzes skolas, vēl tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju, atbildei vajadzētu kļūt zināmai tuvākajā laikā.

Pašvaldībām ar VIAA jāparaksta sadarbības līguma grozījumi

Lai skolas varētu saņemt naudu mācību līdzekļu iegādei, to dibinātājiem, lielākoties tās ir pašvaldības, jāparaksta sadarbības līguma ar VIAA grozījumi. Pēc tam dibinātājs informē skolu, ka drīkst sagatavot nepieciešamo mācību grāmatu un darba burtnīcu sarakstu. Izvēloties gan ir jāievēro vairāki nosacījumi: skolēniem paredzētās mācību grāmatas nedrīkst būt izdotas senāk par 2020. gadu, un to atbilstībai valsts izglītības standartiem jābūt apstiprinātai VIAA. Katalogs pieejams VIAA mājaslapā. Savukārt pirmskolu mācību līdzekļi nedrīkst būt izdoti senāk par 2020. gadu.
Kad skola sagatavoto sarakstu nodevusi dibinātājam, tas sagatavo kopējo finansējuma plānu, ko iesniedz VIAA. Pēc tam aģentūra dibinātājam pārskaita naudu, tas veic atbilstīgu iepirkumu un mācību līdzekļus nodod izglītības iestādei.

Papildfinansējums jāapgūst līdz 2026. gada 31. augustam

Tātad tas, cik ātri skolas jaunos mācību līdzekļus saņems, atkarīgs no dibinātāja. Patlaban sadarbības līgumu ar VIAA noslēgušas tikai 18 pašvaldības — mazāk nekā puse. Arī privātās mācību iestādes pagaidām nav pārāk aktīvas. „Ir izglītības iestādes, kam šim mācību gadam viss ir sagādāts, tāpēc tās nesteidzas,” skaidro I. Ozola. Pieejamais papildfinansējums nav jāizlieto tieši šogad, to var apgūt līdz nākamā gada 31. augustam.
„Skolas Vārdam” ir zināms, ka daļā skolu patlaban nav izpratnes par papildfinansējuma piešķiršanas kārtību. I. Ozola norāda, ka skaidrojošais darbs ir pašvaldību atbildība: „Iespējams, komunikācijas kļūda radusies tāpēc, ka Ministru kabineta noteikumu grozījumus par papildu finansējuma piešķiršanu valdība pieņēma 17. jūnijā, tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem notika 7. jūlijā, bet pēc tam sākās atvaļinājumu laiks.”

Par 3,4 miljoniem izstrādās mācību un metodiskos materiālus

Atlikušo vienreizējā papildfinansējuma daļu 3,4 miljonu apmērā paredzēts apgūt nākamgad. Nauda tiks novirzīta mācību līdzekļu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādei. Jau zināms, ka par to izdos mācību grāmatas izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem. Taps mācību līdzekļu komplekts „Saproti mani!” dažādiem vecumposmiem. „Šobrīd tas pieejams ierobežotā apjomā,” norāda I. Ozola. Varētu tapt arī grāmatas vidusskolēniem. Konkrētāku ieceru vēl nav — par tām varētu diskutēt konsultatīvās padomes sanāksmē.
Mācību līdzekļu izstrādei izsludinās iepirkumu konkursu, kurā varēs pieteikties ikviens mācību līdzekļu izstrādātājs.
 

►  Cik liels mācību līdzekļu iegādes finansējums paredzēts 2025. gadā
No valsts piešķirti 9 miljoni eiro jeb 35,20 eiro uz vienu skolēnu — bāzes finansējums.
Šogad papildus piešķirti 5,5 miljoni eiro jeb 17,29 eiro uz vienu skolēnu.
 

Par 23 % jeb 8,9 miljoniem eiro samazināja izglītības kvalitātes monitoringa projektam paredzētos līdzekļus (21 miljons eiro).
 

►  Kā skolas var saņemt papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei
Lai skolas varētu saņemt naudu mācību līdzekļu iegādei, to dibinātājiem, kas lielākoties ir pašvaldības, ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) ir jāparaksta sadarbības līguma grozījumi.
Pēc līguma parakstīšanas skolas dibinātājs informē skolu, ka tā drīkst sagatavot nepieciešamo mācību grāmatu un darba burtnīcu sarakstu.
 

►  Kuras skolas var pieteikties finansējuma saņemšanai
Finansējuma saņemšanai var pieteikties visu veidu skolas: vispārizglītojošās, speciālās un profesionālās, kā arī pirmskolas, kurās notiek piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācība. Nauda paredzēta ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī privātajām mācību iestādēm.
 

►  Kā katrai skolai aprēķinās papildfinansējuma apmēru
Katrai skolai pieejamo summu aprēķina, ņemot vērā izglītojamo skaitu 2024. gada 1. septembrī.
 

►  Ko skolas par piešķirto papildfinansējumu drīkst iegādāties
Lielākā daļa izglītības iestāžu par šo naudu drīkst iegādāties tikai mācību grāmatas un darba burtnīcas, bet tās, kas īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas sportā, mākslā, mūzikā, dejā, — arī citu veidu mācību līdzekļus.
Skolai, izvēloties mācību grāmatas un darba burtnīcas, jāievēro vairāki nosacījumi: skolēniem paredzētās mācību grāmatas nedrīkst būt izdotas senāk par 2020. gadu, to atbilstībai valsts izglītības standartam jābūt apstiprinātai VIAA. Katalogs pieejams VIAA mājaslapā. Darba burtnīcas un skolotāju rokasgrāmatas šajā katalogā nav, bet arī tās pievienojiet kā vēlamo produktu savā sarakstā, jo arī tās drīkst iegādāties par valsts piešķirto papildu finansējumu. Pirmskolu mācību līdzekļi nedrīkst būt izdoti senāk par 2020. gadu.

►  Cik ilgā laikā papildfinansējums jāiztērē
Pieejamais papildfinansējums jāizlieto līdz 2026. gada 31. augustam.
 

►  Cik pašvaldības augustā noslēgušas sadarbības līgumu ar VIAA
Augustā sadarbības līgumu ar VIAA noslēgušas tikai 18 pašvaldības — mazāk nekā puse.
 

►  Kā un kad tērēs atlikušo 3,4 miljonu finansējumu
Atlikušo vienreizējā papildfinansējuma daļu 3,4 miljonu apmērā paredzēts apgūt 2026. gadā. Nauda tiks novirzīta mācību līdzekļu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādei. Mācību līdzekļu izstrādei izsludinās iepirkumu konkursu, tam varēs pieteikties ikviens mācību līdzekļu izstrādātājs.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informāciju, kā arī Ministru kabineta noteikumu grozījumus skatiet šeit.

2025. gada izskaņā izdevniecība „Skolas Vārds” būs noslēgusi gandrīz visu mācību līdzekļu izstrādi un saskaņošanu IZM sākumskolas posmā. Kāpēc gandrīz? Jo nebūsim paspējuši pabeigt tikai latviešu valodu 3. klasei, ko izdosim 2026. gada pirmajā pusē.

Jūsu ērtībai esam sagatavojuši pārskatāmu tabulu, kurā iekļauti visi mācību līdzekļi, kas ir izstrādāti un ir izstrādes procesā, tajā norādīts plānotais izdošanas laiks, kā arī katra mācību līdzekļa statuss. 

VIAA katalogā ir atrodamas visas "Skolas Vārda" izstrādātās un apstiprinātās mācību grāmatas un rakstāmgrāmatas. Ērtākai mācību līdzekļa meklēšanai, iesakām izmantot ISBN kodu, tas ir, meklēšanas laukumā iekopējiet konkrētā mācību līdzekļa (mācību grāmatas vai rasktāmgrāmatas) ISBN kodu.

 

Ilze Šķietniece  |  Izdevniecība „Skolas Vārds”