Viens teksts, dažādi lasītāji: kā tekstu diferencēšana palīdz attīstīt lasītprasmi?

19.11.2026
Dalīties:
Raksta autore: Kristiāna Grantiņa, sākumskolas skolotāja un Latvijas Universitātes maģistra programmas studente

Šodien izglītības procesā pedagogi arvien biežāk sastopas ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kā nodrošināt jēgpilnu un iekļaujošu mācīšanos ikvienam izglītojamajam ar atšķirīgām spējām un zināšanām. Īpaši nozīmīgs jautājums kļūst lasītprasmē gan pirmsskolā, gan sākumskolā, kur izglītojamie kāds tikai apgūst burtus, bet cits jau sasaista skaņas, lasa zilbes. Visbiežāk pedagogs sākumskolā visiem izglītojamajiem piedāvā vienu tekstu, kurš ne vienmēr nodrošina vienlīdzīgas iespējas izlasīt. Tā pat arī pirmsskolā, kur jauktajā grupā ir jāatrod katram sava veida teksts, zilbes, skaņas.  Vai tas nozīmē, ka katram skolēnam ir jāatrod atšķirīgi teksti? Viens no veidiem ir diferencēt tekstu, pielāgojot to katra izglītojamā lasītprasmes līmenim.

Lasītprasme – vairāk nekā prasme izlasīt vārdus. Lasītprasme nav tikai burtu atpazīšana un vārdu pareiza izlasīšana. Tas ir daudzpusīgs process, kurā savstarpēji mijiedarbojas runāšana, klausīšanās, rakstīšana un lasīšana (Byrne, 2015). Lasītprasmes būtība ietver ne vien teksta uztveri, bet arī tā izpratni, informācijas izvērtēšanu un sasaisti ar iepriekšējo pieredzi (Auziņa et al., 2021; Anspoka & Krieķis, 2020).
Svarīgi uztvert vecumposmu no pieciem līdz astoņiem gadiem, kad izglītojamie pāriet no skaņu un burtu apguves uz patstāvīgu lasīšanu. Šajā procesā īpaši nozīmīgi ir procesi kā atkodēšana un mutvārdu valodas prasmes, kas veicina tālāko lasītprasmi un teksta izpratni.
Tomēr lasītprasme nenotiek vienlīdzīgi, katram izglītojamajam temps un attīstības līmenis var atšķirties, tādēļ pedagogam ir svarīgi atrast un uztver individuālās atšķirības, kas ir ne tikai vecums, bet arī lasītprasmes attīstības līmenis.
Vēl šo vecumposmu apgrūtina ne  tikai pāreja lasītprasmē, bet arī pāreja no pirmsskolas izglītības posma uz nākošo – sākumskolu.

Tekstu diferencēšana – ko patiesībā nozīmē pielāgot tekstu? Vai teksta diferencēšana nozīmē tikai tā saīsināšanu vai vienkāršošanu? Patiesībā tā ir daudz plašāka pieeja, kuras pamatā ir ne tikai teksta sarežģītības pakāpe, bet arī konkrēts lasītprasmes attīstības mērķis. Kā norāda (Ruotsalainen et al., 2022), tekstu pielāgošanā būtiski ņemt vērā izglītojamo atšķirīgās lasītprasmes vajadzības. Tekstu iespējams diferencēt dažādos veidos – dalot vārdus zilbēs, izmantojot vienkāršotu valodu, izceļot būtiskāko informāciju vai papildinot tekstu ar vizuāliem un audio materiāliem. Piemēram, darbs ar skaņām un zilbēm palīdz attīstīt atkodēšanas prasmes (Castles et al., 2018), savukārt vienkāršotas valodas izmantošana var atbalstīt teksta izpratni agrīnajā lasītprasmes apguves posmā (Kendeou et al., 2009; Triwahyuni et al., 2020).

Ne mazāk nozīmīga ir vizuālā atbalsta izmantošana. Komiksi, kuros apvienoti attēli un teksts, var palīdzēt lasītā satura uztveršanā (Sumarwati et al., 2024), bet attēlu un vārdu sasaistīšana, izmantojot PWIM metodi, veicina vārdu krājuma attīstību (Triwahyuni et al., 2020). Tomēr neviens pielāgojums nav vienlīdz piemērots visiem izglītojamajiem. Tieši pedagoga profesionālā izvēle, ņemot vērā izglītojamā lasītprasmes attīstības līmeni un mācību mērķi, nosaka, kuru paņēmienu izmantot konkrētajā situācijā (Vardy et al., 2022).

Viens teksts – dažādas iespējas praksē. Kā vienu tekstu pielāgot izglītojamajiem ar atšķirīgu lasītprasmes līmeni? Atbilde meklējama lasītprasmes komponentēs, jo katrai no tām iespējams izvēlēties atbilstošus teksta pielāgošanas paņēmienus. Lasītprasmes apguves sākumposmā būtiska ir mutvārdu valoda un atkodēšana, kuru iespējams attīstīt, strādājot ar skaņām, zilbēm un vārdu skaņu struktūru gan lasot pašiem, gan klausoties tekstā. Savukārt skaņas un burta saistības nostiprināšanai izmantojami uzdevumi, kuros izglītojamie sasaista burtus, zilbes un vārdus. Kad bērns sāk apgūt atkodēšanu un fonēmisko apziņu, atbalstu var sniegt zilbēs dalīti vārdi un divzilbju vārdu tabulas, kas palīdz pakāpeniski apgūt vārdu lasīšanu. Attīstoties lasīšanas plūdumam un pamata izpratnei, ko definēt kā lasītprasmi, tekstu iespējams pielāgot, izmantojot ritma marķējumus un atbilstoši strukturētu teksta izkārtojumu. Savukārt teksta izpratnes veicināšanai noder atslēgvārdi, komiksi, vizuālais atbalsts un jautājumi par izlasīto, kas rosina iedziļināties teksta saturā.

Tādējādi viens un tas pats teksts var kļūt par pamatu dažādiem lasītprasmes attīstīšanas uzdevumiem.
Būtiskākais nav piedāvāt pēc iespējas vairāk teksta variantu, bet gan izvēlēties tādu pielāgojumu, kas atbilst konkrētā izglītojamā lasītprasmes attīstības vajadzībām.
Kā redzams piemērā, viena teksta fragmentam pieejami divi diferencēti teksta veidi, kā teksts sadalīts zilbēs ar drukātiem burtiem un komikss ar attēliem par tekstu, kur teksts sadalīts sižetos.
Meža skolā pienāca pirmā skolas diena. Pie skolas sanāca jaunie Izglītojamie.
Pa zāles stiebru rāpoja mazais zirneklītis.
Koka zarā jautri pļāpāja zvirbulēns un sikspārnītis.
ME-ŽA SKO-LĀ PIE-NĀ-CA PIR-MĀ SKO-LAS DIE-NA.
PIE SKO-LAS SA-NĀ-CA JAU-NI-E SKO-LĒ-NI.
PA ZĀ-LES STIE-BRU RĀ-PO-JA MA-ZAIS ZIR-NEK-LĪ-TIS.
KO-KA ZA-RĀ JAU-TRI PĻĀ-PĀ-JA ZVIR-BU-LĒNS UN SIK-SPĀR-NĪ-TIS.

Teksta fragments no izdevniecības “Skolas Vārds” izstrādātās mācību grāmatas “Latviešu valoda 1.klasei” (Lukaševica & Ungure, 2024)
No atsevišķiem materiāliem līdz metodiskam līdzeklim. Pedagoga ikdienā nereti tiek izmantoti dažādi lasītprasmes attīstīšanas paņēmieni, taču būtisks ir jautājums – kā izvēlēties piemērotāko konkrētā izglītojamā vajadzībām? Tieši šī jautājuma risināšanai maģistra darba ietvaros tiek izstrādāts metodiskais līdzeklis tekstu diferencēšanai, kas paredzēts pedagogiem darbam ar izglītojamajiem vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem. Metodiskā līdzekļa pamatā ir trīs savstarpēji saistīti posmi. Pirmais ir lasītprasmes līmeņa noteikšana, kas palīdz pedagogam identificēt izglītojamā jau apgūtās prasmes un jomas, kurās nepieciešams papildu atbalsts. Otrais posms ir atbilstoša teksta pielāgojuma izvēle, izmantojot diferencētus materiālus, kas paredzēti dažādu lasītprasmes komponentu attīstīšanai. Trešais posms ir novērošana un izvērtēšana, kurā pedagogs seko izglītojamā darbībai ar materiālu un nepieciešamības gadījumā pielāgo turpmāko atbalstu.
Metodiskā līdzekļa oriģinālais ieguldījums ir nevis atsevišķu lasītprasmes attīstīšanas metožu radīšana, bet gan to mērķtiecīga apvienošana vienotā, pedagogam praktiski izmantojamā sistēmā. Izstrādes procesā tiek veikts izmēģinājuma pētījums un metodiskā līdzekļa aprobācija, lai iegūtu pedagogu pieredzē balstītu atgriezenisko saiti un izvērtētu nepieciešamos pilnveidojumus.

Ko no tā iegūst pedagogs? Nosakot izglītojamā lasītprasmes attīstības līmeni, pedagogs var izvēlēties atbilstošu teksta pielāgojumu un plānot uzdevumus konkrētu prasmju pilnveidei. Viena teksta dažādie varianti ļauj organizēt darbu ar kopīgu mācību saturu, vienlaikus piedāvājot katram izglītojamajam nepieciešamo atbalstu. Būtiska metodiskā līdzekļa sastāvdaļa ir arī izglītojamo darbības novērošana, kas ļauj izvērtēt izvēlētā pielāgojuma piemērotību un nepieciešamības gadījumā to mainīt.

Nevis dažādi teksti, bet dažādas iespējas lasīt. Tekstu diferencēšanas mērķis nav radīt pēc iespējas vairāk viena teksta variantu, bet gan atrast piemērotāko ceļu, kā izglītojamajam palīdzētu attīstīt lasītprasmi. Viens teksts var kļūt par pamatu dažādām mācīšanās iespējām, ja pedagogs apzināti izvēlas atbalstu pielāgotu izglītojamā vajadzībām. Lai pieeju padarītu pedagogiem praktiski pieejamāku, kas ir balstīta uz pētījumiem un aprobēta, tiek izstrādāts metodiskais līdzeklis Latvijas Universitātes izglītības zinātņu maģistra darba ietvaros par tekstu diferencēšanu lasītprasmes attīstīšanai izglītojamajiem vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem. Vēl priekšā maģistra darba aizstāvēšana un pavisam drīz metodisko līdzekli varēs lietot ikviens skolotājs, kuram svarīgi, lai skolēni lasītprasmi attīstītu pakāpeniski un bez grūtībām.

Būtiskākais nav tas, lai visi bērni lasītu vienādi, bet gan tas, lai katram būtu iespēja attīstīt savu lasītprasmi un pedagogs to spētu atbalstīt.
Autore: Kristiāna Grantiņa
Foto: Edgars Pogožeļskis
Atgriešanās atpakaļ