Dabaszinības. Mācību grāmata 3. klasei

Mācību grāmatas saturs veidots atbilstoši “Dabaszinības 1.-9. klasei” mācību priekšmeta programmas paraugam, kas ir izstrādāts Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros pēc Skola2030 izveidotās programmas.

Mācību komplektizdevumu Dabaszinības 3. klasei veido:
► Mācību grāmata.
► Darba burtnīca.
► Tematiskais plāns (68 mācību stundām).

Katrā apakštematā ir iekļauts:
► mācību stundas sasniedzamais rezultāts;
►tēmas izklāsts;
►uzdevumi;
►apgūstamie jēdzieni;
►pašpārbaudes uzdevumi katras tēmas noslēgumā;
►atgādnes.

Mācību grāmatas saturu papildina QR kodi, ar kuru palīdzību skolēni var piekļūt video formāta uzdevumiem, kā arī daudzveidīgas mācīšanās stratēģijas.

► Mācību grāmatas lpp. skaits: 166

Aicinām noskatīties video ierakstu, kurā iespējams vairāk uzzināt par mācību komplektizdevuma “Dabaszinības 3. klasei” saturu.

Jaunais mācību līdzeklis “Dabaszinības 3. klasei”, izstrādāts pieredzējušu profesionāļu komandā. Sarunājamies ar izdevuma redaktori Daigu Kalniņu.

– Ko vēlaties īpaši izcelt, stāstot par jauno dabaszinību mācību līdzekli?
– Tas ir veidots pēc “Skola2030” piedāvātās programmas, un tajā lielu uzsvaru liekam uz pētniecisko darbību un pētniecisko prasmju attīstību. Lielākā daļa tematu ir veidota kā pētnieciska mācīšanās – skolēns pēta, eksperimentē, pats secina, salīdzina ar klasesbiedru secinājumiem un beigās – ar grāmatā rakstīto. Bet formātu veidojam tā, lai skolotājs var brīvi izvēlēties, kā vadīt procesu, un viņš var darīt to klasiskā veidā – sākt ar grāmatu, pēc tam pētīt. Padomāts ir arī par to, kā uzdevumus iekļaut grāmatā konkrētajās, loģiskajās vietās, ja bērns nav bijis skolā un mēģina mācīties mājās. Šo grāmatu veidojām tā, lai skolotājam nav jādomā, ko darīt ar bērniem, kuri visu var izdarīt ātri. Diemžēl laika trūkuma dēļ nereti ir tā, ka skolotāji strādā ar vidusslāni, bet tiem skolēniem, kas var visu izdarīt ātrāk, iedod darīt to pašu vai atkārtot zināmo, lai būtu laiks nodarboties ar pārējiem. Mēs gribētu nepazaudēt šos bērnus – potenciālos izcilniekus, tāpēc grāmatā ir iekļauti uzdevumi arī atbilstoši “apguvis padziļināti” līmenim. Esam arī centušies pēc iespējas atvieglot skolotājiem dzīvi, izveidot darba lapas, kuras palīdzēs vadīt mācību procesu un izmantot mācību grāmatu. Protams, tādas lietas kā magnēti, lineāli un kompasi skolotājiem vajadzēs sagādāt pašiem, bet viss pārējais būs grāmatā.

– Pastāstiet par komandu, kas izstrādā šo izdevumu!
– Izdevuma izstrādē piedalījās Inga Jurgena no Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas, Dace Gaigale no Rīgas Kultūru vidusskolas, Karlīna Veide no Rīgas Juglas vidusskolas un tālmācības vidusskolas “Intelekts” un Loreta Korna no Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas – viņa tieši pašlaik strādā ar 3. klasi un cītīgi aprobē visu, ko mēs radām.

– Minējāt, ka liela uzmanība ir vērsta uz pētniecisko pieeju. Kāpēc tas ir svarīgi?
– Ja izlasām sasniedzamos rezultātus dabaszinībās, 3. klasi beidzot, tad divdesmit rezultātu ir tikai un vienīgi par pētnieciskajām prasmēm; arī pārējos lielā daļā ir iekļauta pētnieciskā darbība, piemēram, skolēns stāsta, ka starojumu var aizkavēt dažādi šķēršļi, eksperimentējot ar tālvadības pultīm. Diezgan daudz ir šādu sasniedzamo rezultātu, kuros teikts, ka skolēni novērojot un eksperimentējot spēj kaut ko pastāstīt, izdarīt, secināt. Pirmajos divos mācību gados viņi jau ir apguvuši pētīšanas elementus un ir uzkrājuši diezgan daudz zināšanu. 3. klasē sākam iet ceļu, ko standarts mums rāda priekšā un kas būtībā arī ir dabaszinātņu mērķis – apgūt pētnieciskās prasmes problēmu risināšanai un pētījumu veikšanai. Veicot eksperimentu, kārtīgi iedziļināmies, mēģinām skaidrot darbību gaitu, saprast, kā tas notiek, kāpēc tieši tā ir jādara, vai iegūtie dati ir ticami, vai citiem klasesbiedriem arī tā sanāca un kas ir rakstīts grāmatā. Svarīgi parādīt domāšanas loģiku un to, kā mēs, ņemot vērā iegūtos datus, varam tikt pie secinājumiem, kas kļūst par jaunām zināšanām. Ja salīdzinām 1.–3. klasi ar 4.–6. klasi, tad pirmajās klasēs satura apjoms ir krietni mazāks un ir laiks pētīšanai – lai veidojas domāšana, lai rodas interese par priekšmetu. Viena no pētniecības pamatprasmēm, ko arī attīstīt šajā laikā, ir tekstpratība. Bet skaidrs, ka pirmajās klasēs bērni lasa lēnāk, tādēļ dabaszinībās viņiem var nedot garus tekstus, bet sagaidīt, kad tekstpratību uztrenēs priekšmetos, kur pamatprasme ir tieši tekstu lasīšana, attiecīgi vēlāk to lietot arī dabaszinībās. Mēs arī rosinām skolotājus neizvēlēties vieglāko ceļu, kaut ko nedarot, bet tiešām darīt to, ko standarts prasa. Jo, ja paskatāmies starptautiskā pētījuma TIMSS rezultātus un arī 9. klašu rezultātus, tad redzam, ka dabaszinātnēs mums nemaz tik spoži neiet. Viens no iemesliem, protams, ir tas, ka skolotājiem nepietiek laika pienācīgi sagatavoties un izdarīt to, kas standartā patiešām ir rakstīts. Bet tajā jau kopš 2004. gada, kad 1.–6. klašu grupā izveidoja priekšmetu “Dabaszinības”, liels uzsvars ir tieši uz pētniecisko prasmju attīstīšanu un pētniecisko darbību. Savukārt standartā, ko apstiprināja 2018. gadā, tas ir vēl vairāk nostiprināts, iekļaujot arī caurviju prasmes, piemēram, kritisko domāšanu. Šīs caurviju prasmes sasniedzamajos rezultātos rakstīts, ka bērni, 3. klasi beidzot, paši pārbauda faktus. Un kur vēl labāk kā dabaszinībās, kur tas pats par sevi ir jādara un kur pētnieciskā darbība ir jāapgūst!

– Cik būtisks dabaszinību apguvē ir pirmo klašu posms?
– Ļoti nozīmīgs ir jau pirmsskolas posms, jo jau pirmsskolas izglītības vadlīnijās ir paredzēts, ka bērni novērojot, salīdzinot un eksperimentējot iepazīst dzīvās dabas objektus, iežus, ūdeni un tā tālāk. Tad 1. klasē pētnieciskā darbība turpinās un ideja par bērnu kā pētnieku tiek uzturēta un virzīta, attīstot bērna dabisko vēlmi pētīt un zinātkāri izmantot kā instrumentu, lai risinātu problēmas. Līdz 6. klases beigām bērna pētnieciskā prasme jāsasniedz tādā līmenī, kā standartā ir noteikts, – jāzina, kā plānot eksperimentu, kā fiksēt datus, kā dati pārvēršas grafikos, kā grafikus analizēt, kā secināt. Sākot no 7. klases, tiek pieņemts, ka bērni jau ir diezgan labi pētnieki, un mācību procesā parādās daudz jauna satura, tāpēc ir svarīgi, lai iepriekšējā periodā nebūtu radīti klupšanas akmeņi bioloģijas, fizikas, ķīmijas un ģeogrāfijas tālākai apguvei.

– Jau pieminējāt tekstpratību. Vai piekrītat, ka skolēnu lasītprasme negatīvi ietekmē arī eksakto priekšmetu rezultātus?
– Es tam piekrītu, un ir jautājums, ko vispār dabaszinībās nozīmē tekstpratība. Mazajās klasēs tā nozīmē saprast, ko tev prasa uzdevums un kā tu zini, ka tas uzdevums tev to prasa. Tas būtu pirmais, ar ko būtu jāstrādā. Pirmo klašu teksti nav gari, parasti viena, divas rindiņas, kas ir bērna prātam aptverams apjoms. Tad, kad viņam ir skaidrs, kāda ir tā loģika, kāds ir tas algoritms, kā tiek mācītas dabaszinības, tad var pieķerties arī mācību grāmatas tekstiem un mēģināt no tiem kaut ko izlobīt. Protams, lai bērns gribētu to tekstu lasīt, tam jābūt saturiski interesantam, tas nevar būt tukšs, skolēnam jāpiedzīvo “ā, cik interesanti!” moments. Otrs būtisks faktors ir tas, kā teksts ir noformēts. Mūsdienās mācību grāmatās lielākoties vairs nav vienlaidu teksta, kas skolēna smadzenēm liek šausmās bēgt. Teksts ir sadalīts kolonnās, ar lodziņiem, ir sastrukturēts mazās vienībās, un skolēnam nav jāizlasa viss uzreiz. Tas, manuprāt, ir ļoti labi. Sasniedzamais dabaszinību tekstpratības rezultāts, beidzot 3. klasi, ir tāds, ka saviem vārdiem jāspēj pastāstīt neliela, vienkārša dabaszinātniska teksta galveno domu. Beidzot 6. klasi, jau jāspēj salīdzināt divu veidu tekstus, atrodot atslēgvārdus, un šos tekstus strukturēt. Jāsaprot, ka dabaszinībām ir sava specifiskā tekstpratība, jo teksti ir diezgan daudzveidīgi – tas nav tikai grāmatas lasāmais teksts, bet arī attēli, tabulas, grafiki, kartes un shēmas