Mazākumtautību skolās pedagogiem slodze lielāka

Ventspils 3. pamatskolas audzēkņu valsts valodas zināšanas ir dažādas. Ir bērni, kas latviski runā raiti un bez akcenta, un ir arī tādi, kam tas nāk ar grūtībām. Tāpat ir arī skolotājiem. Daži latviski runā perfekti, daudzi veiksmīgi realizē bilingvālo apmācību, bet dažiem ir nelielas grūtības, atzīst direktore Vera Šengelija. Skolā realizē pamatizglītības mazākumtautību programmu krievvalodīgiem bērniem, bet no šī mācību gada – arī kara bēgļiem no Ukrainas.

Licencē vēl vienu programmu

Septembra beigās Saeimas pieņemto lēmumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, sākot no nākamā gada, direktore V. Šengelija komentē īsi: “Ja likums ir pieņemts, tas mums jāizpilda.” Pēc mirkļa gan viņa piebilst, ka labāk būtu bijis, ja reformu īstenotu pakāpeniskāk: “Tad bērniem nerastos stress, kas var radīt veselības problēmas, kā arī mēs neriskētu zaudēt izglītības kvalitāti, jo skolēni nevar apgūt mācību saturu valodas barjeras dēļ.” Viņa uzskata – lai pārejas process noritētu veiksmīgāk, nepieciešams nodrošināt iespēju stundās joprojām mācīt bilingvāli vai piesaistīt pedagoga palīgus, kas var palīdzēt tulkot skolotāju teikto bērniem, kam valodas prasmes ir sliktākas.
Ventspils 3. pamatskola ir pilsētā vienīgā izglītības iestāde, kur īsteno tikai mazākumtautību izglītības programmas, tajā skaitā, skolēniem ar mācīšanās un garīgās attīstības traucējumiem. Līdz šim te apmācīja bērnus tikai krievu plūsmā, bet šajā mācību gadā licencēta arī programma ukraiņu skolēniem. Patlaban skolā mācās 15 kara bēgļu bērni. Ar viņiem strādā arī viena ukraiņu skolotāja.
Pavisam Ventspilī ir deviņas vispārizglītojošās izglītības iestādes, gandrīz pusē – četrās – īsteno mazākumtautību programmas, rāda Valsts izglītības informācijas sistēmas dati. Procentuālā attiecība lielāka ir tikai Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī. Platības ziņā Ventspils ir sestā lielākā pilsēta Latvijā un otrā lielākā Kurzemē. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas dienesta lietu pārvaldes informāciju par 2021. gadu pilsētā dzīvo aptuveni 37 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 26% pēc tautības ir krievi, vairāk nekā 4% – ukraiņi, gandrīz tikpat baltkrievi, kā arī 2% –čigāni.

Audzēkņu skaits krasi sarucis

3. pamatskola ir dibināta pagājušā gadsimta 50. gadu beigās, toreiz gan tai bija vidusskolas statuss. Skolas ēka atrodas Pārventā, kas ir rūpniecības zona. Apkārtnē dzīvoja un strādāja daudz krievvalodīgo ģimeņu. Mācības notika divās plūsmās – latviešu un krievu. 1972. gadā latviešu plūsma tika pārcelta uz jauno Ventspils 5. vidusskolu. 80. gados tā bija lielākā izglītības iestāde Ventspilī. Audzēkņu skaits toreiz sasniedza pat 1300. Patlaban tajā mācās vien 315 bērnu.
Audzēkņu skaits sarucis vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudzas ģimenes mainījušas dzīvesvietu gan pilsētas robežās, gan arī, dodoties prom no valsts. Otrkārt, ir vecāki, kuri savus bērnus izvēlas skolot izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu. Treškārt – skolā vairs nav 10. – 12. klases, iemeslus uzskaita direktore. Vidusskola tika reorganizēta par pamatskolu pirms diviem gadiem. Tas notika tādēļ, ka Ministru kabineta noteikumi vidējās izglītības posmā prasīja nodrošināt divas paralēlās klases, taču skolā bija tikai viena 10., viena 11. un viena 12. klase.
Patlaban Ventspils 3. pamatskolā strādā 36 pedagogi. 28% no tiem ir latvieši, pārējie – cittautieši. Visi ieguvuši nepieciešamo dokumentu, kas apliecina darbam skolā nepieciešamās valsts valodas prasmes. Tomēr direktore atzīst, ka ne visiem kolēģiem tās ir augstā līmenī. Lai zināšanas uzlabotu, tiek realizētas dažādas aktivitātes, piemēram, pirmdienās runā tikai latviski, kolektīva “Whatsapp” grupā sarakste notiek tikai valsts valodā. Vajadzības gadījumā savu padomu kolēģiem neliedz arī latviešu valodas skolotāja Ilva Sahmanova. Reiz pedagogiem bijusi arī nodarbība pie psihoterapeita, kurš iedrošinājis nebaidīties no sākotnēji kļūdaina valodas lietojuma.

Pirmklasniekiem grūti

Stundās vērojama dažāda prakse. Piemēram, matemātikas skolotāja Jekaterina Kuļbanska ar 6. klases skolēniem pārsvarā runā latviski. Arī audzēkņi viņai atbild valsts valodā. Tomēr ir brīži, kad skolotāja teikto ātri pārtulko krieviski. Jūtams, ka darbs divās valodās vienlaikus nevienam nesagādā nekādas grūtības.
Savukārt vizuālās mākslas stundā, kur darbojas 1. klases audzēkņi, komunikācija pagaidām notiek bilingvāli.

“Sagatavošanas līmenis bērnudārzos ir ļoti atšķirīgs. Savu ietekmi uz valodas zināšanu līmeni atstāj arī vide un ģimene. Līdz ar to šeit ir bērni, kuriem ar latviešu valodu vispār nav problēmu, un ir arī tādi, kam tā sagādā grūtības,” stāsta skolotāja Natālija Ņikitasa. “Mums, sākot mācību gadu, atkal jāmācās priekšmetu nosaukumi, darbības latviešu valodā.”

Visi mācību materiāli, tajā skaitā, prezentācijas, ko viņa stundās izmanto, gan ir valsts valodā. To sagatavošana skolotājai nesagādā grūtības, jo savulaik mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas koledžā, bet pēc tam – Pedagoģijas akadēmijā. Pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā N. Ņikitasa atbalsta. Viņa uzskata, ka reforma notiks daudz veiksmīgāk, ja kopā mācīsies gan latviešu, gan mazākumtautību skolēni. Tas veicinātu valsts valodas lietošanu arī neformālajā komunikācijā, viņa uzskata. Novērojumi liecina, ka tagad skolēni savā starpā sarunājas krievu valodā. Un tas ir tikai loģiski, jo tā viņi pārsvarā sarunājas arī ikdienā mājās.

Aktīvi sadarbojas ar kolēģiem

Runājot par mācību līdzekļu pieejamību, skolā norāda, ka pamatā izmanto tos pašus, ko izglītības iestādēs, kur realizē izglītības programmas valsts valodā. Līdz ar to problēmas, ieviešot jauno izglītības saturu, ir tieši tādas pašas. Respektīvi – trūkst grāmatu, kas atbilst projekta Skola2030 prasībām. “Skolotāji paši dara ļoti, ļoti daudz – meklē materiālus, atlasa tos, printē, kopē,” stāsta latviešu valodas skolotāja I. Sahmanova. Viņa pati skolēniem piedāvā izmantot vietnes valoda.lv un soma.lv resursus. “Tomēr, manuprāt, grāmatai un mācību līdzekļiem jābūt papīra formātā, lai varētu strādāt gan skolā, gan mājās.” Jaunas mācību grāmatas latviešu valodā mazākumtautībām pagaidām ir tikai 1. klasei un 2. klasei 1. daļa.
Latviešu valodas stundās I. Sahmanova terminus netulko. Nevis tāpēc, ka nezina krievu valodu, bet tāpēc, ka uzskata – svarīgāka par tulkojumu ir jēdziena izpratne. Direktore ar smaidu piebilst: “Bet vecāki prasa, ko tas nozīmē. Viņi gribētu, lai tulko.” Lai skolēniem trenētu valodas izpratni, I. Sahmanova bieži sadarbojas ar kolēģiem, piemēram, stundā lasot tos pašus tekstus, kas tiek apgūti dabaszinībās vai vēsturē. Tikpat labi tos var izmantot, lai mācītu atpazīt lietvārdus, darbības vārdus un citus. “Tas prasa lielu papildu darbu no skolotājiem. Mums ir jāatrod laiks gan materiālu izveidei, gan sadarbībai, gan tam, lai mācību darbs būtu jēgpilns,” saka skolotāja. “Un vēl – bērnam ir jāstrādā ar prieku. Viņam vajadzīga sajūta, ka ik dienu iemācās ko jaunu.”
I. Sahmanova uzskata, ka veiksmīgai mazākumtautību skolu reformas realizēšanai būtu nepieciešams vēlreiz pārskatīt mācību saturu. Varbūt tas, ko tagad paredzēts mācīt 3. klasē, būtu pārvirzāms uz 4. vai 5. klasi, viņa saka. Par to vedina domāt fakts, ka patlaban, piedāvājot soma.lv materiālus, piemēram, 2. klases skolēniem nepieciešams dot pirmklasnieku uzdevumus. Direktores vietniece izglītības jomā Irīna Lučina atzīmē, ka 1. klases diagnosticējošais darbs, bērniem uzsākot mācības skolā, parāda labus rezultātus. Tomēr skolas līmenī runa ir ne tikai par izglītības saturu, bet arī valodas lietošanas prasmēm.

Apgūst tautas mūzikas instrumentus

Bet Ventspils 3. pamatskolas lepnums ir krievu tautas instrumentu orķestris “Kaļinka”. “Es spēlēju domru, tas ir kazahu mūzikas instruments. Vēl mums orķestrī ir balalaikas, mandolīnas, bajāns, akordeons,” uzskaita pulciņa dalībniece, 5. klases skolniece Ksenija Siliņa. Kuru mūzikas instrumentu spēlēt, viņa izvēlējās pati. Pati arī pieteicās darboties orķestrī un ne brīdi nav nožēlojusi. “Mums ir liels un ļoti draudzīgs kolektīvs. Visi esam kā ģimene. Mēs ļoti labi spēlējam. Arī skolotāja ir laba,” meitene stāsta labā latviešu valodā.
Savukārt 7. klases audzēknim, akordeonistam Romanam Miļuhinam saruna tik labi neveicas. Redzams, ka viņš ļoti satraucas, tāpēc teikumi ir īsi pat krievu valodā. “Es šeit darbojos piecus vai sešus gadus. Skolotāja atveda. Tagad esmu galvenais,” puisis stāsta. Pulciņa vadītāja, mūzikas skolotāja Anželika Zraičenko paskaidro: “Viņš ir solists!” Pulciņu viņa vada tikai otro gadu. Iepriekš tas 30 gadus darbojās skolotājas Ludmilas Baidarovas vadībā.
Patlaban orķestrī spēlē 20 bērni, sākot no 1. līdz pat 9. klasei. Direktores vietniece izglītības jomā  I. Lučina papildina, ka svētku reizēs uzstājas arī pedagogu un tehnisko darbinieku ansamblis. “Anželika mūs uzrunā, savāc vienkopus un māca spēlēt,” viņa stāsta.
Grozījumi Izglītības likumā paredz, ka pēc pārejas uz mācībām valsts valodā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve tiks nodrošināta interešu izglītības ietvaros. A. Zraičenko uzsver, ka “orķestra mērķis nekad nav bijis spēlēt tikai krievu autoru mūziku”. Pulciņa dalībnieki mācās spēlēt visdažādāko stilu kompozīcijas – sākot no tautasdziesmām un klasikas līdz pat rokam. Repertuārā ir daudz Maestro Raimonda Paula darbu, piemēram, “Šūpuļdziema” un “Pie Dzintara jūras”. “Ir ļoti interesanti ar balalaiku spēlēt mūsdienu mūziku!” skolotāja uzsver. “Un bērniem tas arī ir interesantāk.”

Valodas cilvēku bagātina

Viktorija Ābele, Ventspils 3. pamatskolas Vecāku padomes priekšsēdētāja
Dzīvojam Latvijā, un valsts valodas zināšanas noteikti ir vajadzīgas. Es saprotu, ka bez tām neko šeit nav iespējams sasniegt. Taču, manuprāt, mazākumtautību skolu reforma būtu jāsāk ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Pašreizējā pieredze rāda, ka bērnudārzos integrācija notiek, taču ne visi bērni, atnākot uz skolu, gatavi mācīties latviešu valodā. Bet, ja nesaprot valodu, nevar apgūt mācību saturu. Tā ir pirmā problēma, ar ko sastopas bērns un arī vecāki, kam jāpalīdz mācīties.
Man pašai ir divi bērni, abi skolnieki. Vecākais – Aleksandrs – šobrīd mācās 9. klasē, jaunākais – Eduards – iet 4. klasē. Lai gan vīrs ir latvietis, ģimenē runājam krieviski. Tā savulaik sākām un turpinām joprojām. Bērni mācās krievu plūsmas skolā, jo, pirmkārt, negribējām viņus psiholoģiski traumēt, uzreiz iemetot citā vidē, kur ir sveša sarunvaloda. Otrkārt, mēs dzīvojam netālu. Treškārt, man patīk šīs skolas filozofija – integrēt bērnus latviskā vidē, vienlaikus saglabājot krievu tautas kultūru. Arī paši cenšamies savus bērnus pakāpeniski integrēt latviskā vidē. Viņi apmeklē sporta skolu un pulciņus, kur komunicē gan ar latviešu, gan krievu bērniem. Tur nekādu problēmu nav. Interesanti, ka bērni māca arī cits citu – vieni mācās latviešu, bet otri – krievu valodu. Visi ir priecīgi, jo valodas cilvēku tikai bagātina.
Tagad Aleksandrs ir gatavs gandrīz pilnībā mācīties latviešu valodā. Pēc 9. klases beigšanas viņš plāno mācīties Ventspils tehnikumā. Savukārt jaunākajam dēlam mācības latviski pagaidām sagādā problēmas. Piemēram, mācoties matemātiku, nepieciešams ieguldīt dubultu darbu. Vispirms tulkojam, apgūstam terminoloģiju, un pēc tam – izpildām uzdoto. Tas nav slikti, bet reizēm pietrūkst laika. No tā rodas stress gan bērnam, gan vecākiem. Bet stresa dēļ rodas pretestība pret mācīšanos vispār.
Man pašai nav grūtību ar valodām, varu savam dēlam palīdzēt. Bet ne visās ģimenēs tā ir. Ja nespēj brīvi runāt latviešu valodā, vecāki bērnam mācībās nevar palīdzēt, un visa slodze gulstas uz skolotāja pleciem. Ja skolēns nesaprot tematu, labas sekmes no viņa nevar sagaidīt, tāpēc paredzams, ka mazākumtautību skolu reformas rezultātā sāks klibot izglītības kvalitāte.
Es uzskatu, ka pāreju uz mācībām valsts valodā būtu bijis nepieciešams realizēt pakāpeniskāk. Par piemēru varu minēt sevi. 2003. gadā pabeidzu mazākumtautību skolu. Tajā laikā vēl nebija tik daudz stundu valsts valodā, taču šobrīd man nav grūtību sazināties latviski. Valodu iemācījos, kad nokļuvu latviskā vidē un sāku strādāt. Sākums nebija viegls, bieži runāju nepareizi, mani daudz laboja. Taču beigās latviešu valodā pabeidzu pat augstskolu, un tagad viss ir kārtībā.
 

Raksta autores: Ilze Šķietniece, Vita Pļaviņa, Izdevniecība Skolas Vārds
Foto: Ilze Šķietniece
 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts sagatavots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” projekta “Analītisko rakstu sērija “Mazākumtautību skolēnu integrācija. Kas notiek skolās”” ietvaros. Projekta numurs 2022.LV/NMA/37. Par raksta “Mazākumtautību skolās pedagogiem slodze lielāka” saturu atbild Izdevniecība Skolas Vārds.