Inženierzinības 7. klasei. Skolotāja e-grāmata. ABONEMENTS

Inženierzinības. Skolotāja rokasgrāmata 7. klasei saturs ir sagatavots, balstoties uz “Inženierzinības 7. klasei” mācību priekšmeta programmas paraugu, kas ir izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros pēc Skola2030 izveidotās programmas.

Skolotāja rokasgrāmatā ir pieejami 4 temati:
7.1. Kā izveido drošu un stabilu konstrukciju?
7.2. Kā izmanto gāzes un šķidrumus ierīcēs?
7.3. Kā iegūst, uzkrāj un pārvērš enerģiju?
7.4. Kā pārnes iedarbību un vada ierīces?

Mācību darbs tiek organizēts projekta darbu formā. Skolēni īsteno 4 projektus:  tilta modeļa konstrukcija, hidrauliskās sistēmas konstrukcija, peļu slazda mašīnas konstrukcija, pēta kloķa-klaņa vai zobratu sistēmas mehānismu. 

Paralēli skolēniem ir iespējams īstenot arī mikroprojektus: spiedienu starpība, līmenis, peldēšana, svārsts, elektriskā pievilkšanās, elastīga sadursme, trose-lūkas vāks, svira. Vērtēšanai ir izstrādāts snieguma līmeņu apraksts ar 10 kritērijiem.

Katra temata sākumā ir tematiskais plāns: stundas temats, stundu skaits, stundas sasniedzamais rezultāts, apraksts, kas liecinās, ka skolēns rezultātu sasniedzis, apraksts, ko skolēns darīs, lai sasniegtu plānoto rezultātu. Katram tematam pieejama katras nodarbības gaita.

Tematu apgūšana tiek organizēta pēc dizaina domāšanas procesa soļiem:

►  Teorijas nodarbība.
►  Informācijas atlases nodarbība.
►  Materiālu un konstrukcijas testēšanas nodarbība.
►  Konstrukcijas izgatavošana un izstrādes procesa dokumentēšana.
►  Konstrukcijas prezentēšana.

Nodarbībām ir pieejamas darba lapas patstāvīgajam darbam, kas ļauj skolēnam nodarbības saturu apgūt arī patstāvīgi mācoties attālināti. Iekļautas arī norādes uz papildu vietnēm vai internetā pieejamiem resursiem.
 

Metodiskā materiāla autores ir Kuldīgas Centra vidusskolas skolotājas Ginta Jasinska un Ilze Klints, kas atspoguļojušas savu pieredzi strādājot  ar 7. klases skolēniem.

“Dalāmies ar saviem materiāliem, kurus izstrādājām praktiskai lietošanai stundās ar skolēniem un tātad tie ir pārbaudīti reāli dzīvē. Dalāmies ar to, kā mēs vadījām inženierzinības stundas 7. klasē. Skolotājam, kurš jūtas apjucis, ko īsti stundās darīt, mūsu piemēri var palīdzēt,” stāsta skolotāja Ilze.

Skola2030 paraugprogramma paredz 4 tematus, un 7. klasē inženierzinībām nedēļā ir paredzēta viena stunda, taču līdzīgi var mācīt arī 8. vai 9. klasē.

Pirmā tēma ir par cietvielu konstrukcijām un kā izgatavot drošu un stabilu konstrukciju. Kopā ar skolēniem būvējam tilta modeli, mācāmies materiālu īpašības, deformāciju veidus – stiepjam, liecam, deformējam, pētām izturības, tātad notiek praktiska darbošanās. Uz to arī ir uzsvars, kā arī veidojam projektu darbus.

Otrajā tēmā pētām šķidrumus un gāzes, galvenokārt, kā darbojas hidraulikas sistēmas. Piemēram, savienojam divas šļircītes ar šļūteni un mēģinām izgatavot pacēlāju vai spiedi.

Trešajā tēmā pētām, kā var pārvērst enerģiju vai to uzkrāt, tātad enerģijas pārvērtības. Taisām peļu slazdu mašīnīti, kur deformējam atsperi, saspiežam, uzkrājam potenciālo enerģiju. Kad atsperi atlaižam, tā iekustina riteņus un iegūstam kinētisko enerģiju. “8. klasē, ja skolēniem parāda mašīnīti, kura darbojas ar atsperi, viņiem ir skaidrs, kā tā darbojas un nevienam nav jautājumu, kur ir baterijas. Inženierzinības ir lieliska platforma, kur varam izspēlēties un saprast fizikas sarežģītākās teorijas un lietas,” stāsta Ilze.

Ceturtajā tēmā ir par to, kā var pārvadīt iedarbību mehānismos – pētām zobratus un citus vienkāršos mehānismus. “Grāmatā esam iekļāvušas starpdisciplināru saikni ar datoriku. Tas darīts ar nolūku, jo skolā fiziski nav iespējams nodrošināt visa veida mehānismus, lai paši varētu gatavot un spēlēties, kā arī tie dārgi maksā,” norāda Ilze.

Tēmas ir veidotas, vadoties pēc mācību gada ceturkšņiem – pirmā tēma ir līdz rudens brīvlaikam, otrā līdz Ziemassvētku brīvdienām, trešā - līdz pavasara brīvlaikam, bet ceturtā – līdz vasarai. Skolēniem tas palīdz orientēties, izstrādājot projekta darbu.

Skolotāja rokasgrāmatā nav pārbaudes darbu. “Kopā ar skolotāju Gintu sastādījām vērtēšanas sistēmu, vadoties pēs snieguma līmeņa apraksta. Skola2030 programmā norādīts, ka skolotājiem iesaka vērtēt visu darba izstrādes procesu, lai skolēni apgūtu dizaina domāšanu. Tas nenozīmē tikai izgatavot darbu un to parādīt, jo dizaina domāšanas procesā ir arī izstrādes stadija. Tas nozīmē, ka ir jāvērtē, kā skolēni vāc informāciju, kā veido plānus, kā tiem seko līdzi, kā izveido konstrukciju un  novērtē, vai tā strādā, kā to pilnveido u.tml. Lai novērtētu visus šos soļus, ne tikai gala rezultātu, vērtēšana notiek, vadoties pēc snieguma līmeņa apraksta, kurā ir 10 kritēriji. Uzsākot jaunu projektu, skolēni jau no pirmās stundas sāk iegūt vērtējumu,” stāsta Ilze.

Skolēni strādā grupās un kopējo vērtējumu nodrošina visa grupa. Tas atvieglo darbu, ja kāds arī kādu stundu kavē, jo pārējo pienākums ir grupas biedru informēt par iepriekš paveikto.

► Grāmatas lpp. skaits: 88
► Var printēt.