Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 28.aprīļa numurā lasiet:
SARUNA
Jāsāk no piramīdas apakšas – jāstrādā pašiem ar sevi. Karš Ukrainā ir aktualizējis daudzus jautājumus, tai skaitā par spēju domāt, analizēt, klausīties un sarunāties, jo ir grūti izprast viena cilvēka vēlmi otru pazemot, izturēties pret viņu varmācīgi vai tīši nogalināt. Sociālās uzvedības pētnieki, psihologi un arī citu jomu zinātnieki tam rod saknes gan pastāvošās varas ideoloģijā, gan propagandā, gan sabiedrībā un ģimenē kultivētajās vērtībās. Izglītības un zinātnes ministrija nesen rīkoja diskusiju par etnisko mobingu skolās, kuras laikā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore un Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Laima Geikina runāja par naida piramīdu. Sarunā ar laikrakstu lūdzām skaidrot iespējamās atbildes, kāpēc soli pa solim ir iespējams nonākt līdz genocīdam pret kādu tautu.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
IZM rosina atcelt izglītības nozarei noteiktās prasības par Covid-19 sertifikātiem.
IZM: Visus pedagogu atalgojuma modeļa izmaiņām piedāvātos priekšlikumus apmierināt nebūs iespējams.
Atzīstot izmaksu pieaugumu, IZM valdībā prasīs papildu finansējumu skolēnu ēdināšanai.
Skolas vakanču kartei pieteiktas 825 vakances.
LIZDA norāda uz atbalsta personāla trūkumu Ukrainas bēgļu bērnu mācīšanā.
2. vieta Baltijas valstu ķīmijas olimpiādē.
Trīs sudraba un piecas bronzas medaļas Ziemeļvalstu – Baltijas valstu fizikas olimpiādē.
Noskaidroti konkursa “SkillsLatvia 2022” medaļu ieguvēji.
Valdība piešķir 227 062 eiro reģionālo profesionālās izcilības centru tīklu izveidei Baltijas reģionā.
Portatīvās datortehnikas iepirkums vispārējās izglītības iestādēm ieilgs par diviem mēnešiem.
IKVD tīmekļvietnes sadaļā būs pieejams gaisa kvalitātes regulējums un vadlīnijas.
Pētījums par izglītības iestāžu vadītāju angļu valodas prasmēm.
Skolotājiem pieejams jauns metodiskais materiāls par ilgtspējas ētiskajām dilemmām.
Atklāta informēšanas kampaņa par ņirgāšanos pusaudžu vidū.
AKTUĀLI
Apsver iespēju mazināt krievu valodas apguves apjomu. Pamatskolās un vidusskolās kā otrajai svešvalodai vajadzētu būt kādai no ES valodām. Patlaban IZM izvērtē iespējas veikt grozījumus pamatizglītības standartā. Paredzēts, ka izmaiņas varētu stāties spēkā no 2024./ 2025. mācību gada. LIVA prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns norāda, ka galvenais klupšanas akmens varētu būt pedagogu resurss. “Krievu valodas skolotāju tomēr ir daudz vairāk nekā to, kas var mācīt franču vai zviedru valodu.”
VIEDOKLIS
Skolas un profesijas izvēle pēc vidusskolas. Straujiem soļiem tuvojas eksāmenu un izlaidumu laiks, tostarp, brīdis, kad izdarīt pirmās lielās dzīves izvēles. Nereti, beidzot pamatskolu vai vidusskolu, skolēni nonāk krustcelēs, jo nespēj izlemt, kurā skolā turpināt mācības vai ar kādu profesiju saistīt savu turpmāko dzīvi. Ir jārod atbildes uz daudziem jautājumiem, lai spētu pieņemt pareizo lēmumu. Kā skolēniem neapjukt plašās izvēles priekšā un kā atrast ceļu, pa kuru doties tālāk, stāsta Dr. sc. admin., Mg. Psych., organizāciju psiholoģe, karjeras konsultante, profesionālās un personīgas izaugsmes koučs, grupu trenere un lektore Agita Šmitiņa. Viņa norāda, ka, lai arī profesija, ko esam izmācījušies, dzīves laikā reizēm tiek mainīta, tomēr izglītība jebkurā gadījumā ikvienam attīsta spēju domāt plašāk un orientēties noteiktos virzienos.
APTAUJA
Pieci iemesli, kādēļ ir svarīgi mācīties un saprast fiziku. Trīs no četriem jauniešiem uzskata, ka fizika ir sarežģīts mācību priekšmets, taču tikpat daudz jauniešu (76%) piekrīt, ka fiziķi labi pelna. Tomēr bez plašām karjeras iespējām un konkurētspējīga atalgojuma pastāv vairāki vērtīgi iemesli, kādēļ fizikas zināšanas ir svarīgas ikvienam.
INTERVIJA
Ar izrādi uz skolu. Māksla, tai skaitā, teātris, var būtiski ietekmēt jauna cilvēka identitātes veidošanos un pasaules izziņu, un viena no tā funkcijām nenoliedzami ir izglītojošā. Kā ar teātra izteiksmes līdzekļiem sasniegt spuraino pusaudžu auditoriju, kas lielu savas dzīves daļu pavada skolas solos, – ar to aktīvi nodarbojas Istabas teātris, ko izveidojis režisors Jānis Znotiņš. Saruna ar režisoru Jāni Znotiņu par teātra pusaudžu auditorijai iespējām un izaicinājumiem. “Klasisks veids, kā pievērst viņu uzmanību ‒ uzrunāt, aizskart ar personisku stāstu, ar kuru viņi spēj identificēties un līdzpārdzīvot.”
GRĀMATPLAUKTS
Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.
