Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:

INTERVIJA
Noklusēšana nepalīdz ne bērnam, ne skolai. Nevienā līmenī neesam izdarījuši visu, lai palīdzētu bērniem ar īpašām vajadzībām. Laikiem mainoties, skolotāju mācību programmas ir uzlabojušās: iekļauta gan konfliktu risināšana, gan informācija par bērnu grūtībām, traucējumiem. Bet ir jāveido atbalsta sistēma pedagogiem, zināšanas ir jāpapildina un jāpaplašina, lai skolotāji ir informēti par bērnu vajadzībām un grūtībām, nepieciešamajām pedagoģiskajām intervencēm, intervijā Izdevniecībai Skolas Vārds norāda Pusaudžu resursu centra vadītāja bērnu psihiatre Anete Masaļska.


ATBALSTS
Kā neizdegt, bet mirdzēt? Jau trešo gadu Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” izglītības iniciatīva “Ziedoņa klase” aicināja izglītības nozares darbiniekus uz personības izaugsmes konferenci “Skolotājs ir Personība”. Sadarbībā ar mācību centru “Triviums” “Ziedoņa klase” piedāvāja psiholoģes, komunikāciju treneres un konsultantes, kā arī RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pasniedzējas Ievas Vaines lekciju “60 minūtes izdegšanas profilaksē”. Ieva Vaine par lekcijas tēmu: “Ja esam godīgi ar sevi, mēs atpazīstam brīdi, kad sajūtas saka priekšā – slodze ir pārāk liela, nogurums noēd gandarījumu par paveikto darbu, emociju spektrā sāk dominēt nomāktība. Ko varam darīt, lai pasargātu sevi no tā izdegšanas līmeņa, kad rūpēs par atpūtu, atvaļinājumu, saslimstot noorganizē ķermenis? Kāds ir rīcības plāns, saskaroties ar izdegšanu un rīcības plāns izdegšanas profilaksē?”

IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Vai iekļaujošo izglītību veicinās speciālo skolu slēgšana? No pašreizējām 43 speciālās izglītības iestādēm reorganizējamas vai slēdzamas ir 12. Tas atlikušajām ļautu attīstīties, izveidojot kvalitatīvu mācību vidi un infrastruktūru, teikts informatīvajā ziņojumā “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu”. Ideālā pasaulē nauda, kas atbrīvojas, slēdzot speciālās skolas, tiktu izmantota iekļaujošās izglītības nodrošināšanai, saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Diemžēl mēs tādā pasaulē nedzīvojam.

MAZĀKUMTAUTĪBU SKOLAS
Vājākās valsts valodas zināšanas – bērnudārzos. Izglītības iestādes Daugavpilī ir teju vienīgā vieta pilsētā, kur valda latviešu valodas vide, izteikusies pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova. Tas savukārt mazākumtautību jauniešiem liek apšaubīt vajadzību apgūt valsts valodu. Viņi uzskata, ka darbu varēs dabūt tāpat. Tajā pašā laikā – Latgalē joprojām ir augstākais bezdarba līmenis Latvijā.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

VISC vadītāja: Nepieciešams tuvināt pirmsskolu un sākumskolu iestāžu attiecības.

Centralizēto eksāmenu skolu reitingā augstāko novērtējumu ieguvusi RTU inženierzinātņu vidusskola.

Ukraiņu bērni Zemgales skolās mācību priekšmetus apgūst ar "Google" tulkotāja palīdzību.

Profesore: Skolām ir tipiski atbrīvoties no bērniem, kas rada problēmas.

“Mācītspēks” skolotāja Linda Sausiņa: veidojot attiecības ar skolēniem, svarīgi atrast kopīgas intereses, kas vienos.

GRĀMATPLAUKTS