Žurnāls "Skolas Vārds"
E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 7.aprīļa numurā lasiet:
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
Valsts prezidents: Mācības valsts valodā ir pareizais ceļš ikviena bērna integrācijai sabiedrībā.
LIZDA un LIVA iebilst pret plānoto prasību visās skolās personālu atlasīt konkursa kārtībā.
Sākas “Skola2030” reģionālās konferences “Praktiski. Lietpratībai”.
“Mācītspēks” atlasi izturējuši jau 87 topošie skolotāji.
Visās Siguldas novada vidusskolās no 1. septembra īstenos valsts aizsardzības mācību.
Izdota grāmata par Latvijas ārējo tirdzniecību starpkaru periodā.
Tiešraidē bez maksas varēs mācīties latgaliešu rakstu valodu.
Noskaidroti veiksmīgākie akcijas “Netiķete – mani spēles noteikumi!” dalībnieki.
“Zelta Zivtiņas čempionāta” pusfinālā iekļuvušas teju 600 skolu klases no visas Latvijas.
Līdz šim Latvijas izglītības iestādēs uzņemti 2734 ukraiņu skolēni.
Tallinā atvērs skolu Ukrainas bēgļu bērniem.
AKTUĀLI
Valodas (ne)prasme un lojalitāte valstij ir nodalāmi jēdzieni. Sākoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, Latvijā aktualizējies jautājums par situāciju mazākumtautību skolās. Saeima īsā laikā pieņēma lēmumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, sākot no aiznākamā mācību gada. Tajā pašā laikā rodas jautājums, vai tas ko risinās, ja noteiktā latviešu valodas proporcija tā sauktajās krievu skolās netiek ievērota jau tagad. Uz “Skolas Vārda” jautājumiem par situācijas kontroli atbild Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.
VIEDOKLIS
Ukrainas kara gadījumā pozīcijai jābūt. “Pozīcijas neesamība Ukrainas kara gadījumā ir rādītājs skolotāja vērtību sistēmai. Kāda viedokļu daudzveidība var pastāvēt situācijā, kad viens diktators dod komandu slepkavot bērnus?” saka politoloģe Žaneta Ozoliņa. Viņa ir arī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas eksperte un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore. Ž. Ozoliņa norāda, ka situācijās, kad nozombēšanas pakāpe ir ārkārtīgi augsta, vienkārša sarunāšanās nelīdz. Tad lieti noder simulācijas spēles. Bieži vien, ieliekot agresīvi noskaņotu jaunieti citās kurpēs, viņš uz pasauli paskatās mazliet citādāk.
PĒTNIECĪBA
ZPD kļūst interesantāki un vērsti uz praktisku pielietojumu. Izzināt pasauli un atklāt arvien kaut ko jaunu skolotāji mudina skolēnus ikvienā stundā, bet pietuvoties izpratnei par zinātni palīdz iesaiste zinātniski pētnieciskajos darbos. Martā norisinājās skolēnu 46. zinātniskās pētniecības darbu gan reģionālā, gan pēc tam valsts konference. Kopumā 160 skolēni ieguva trīs augstākās pakāpes un apbalvoti tika 144 darbi.
ATBALSTS
“Bērni strīdas tautības dēļ – vai ir ātrs risinājums?” Pēdējā laikā “Centrs Dardedze” ir saņēmis vairākus jautājumus, kā lai skolā risina vienaudžu savstarpējās vardarbības situācijas, kuras veidojas nacionālu jautājumu dēļ: latvieši pret krievvalodīgajiem, krievvalodīgie pret ukraiņu bērniem un tamlīdzīgi. Jā, Eiropā notiek plašākā karadarbība kopš Otrā pasaules kara, Latvijā ierodas ukraiņu bērni ar ļoti skarbu pieredzi, un tā ir pilnīgi jauna situācija. Tajā pašā laikā, ja pašķetinām konkrēti Latvijas sabiedrībā vērojamo situāciju, varam saskatīt, ka pašlaik izgaismojušās problēmas – mobings skolās un neatrisināti nacionālie jautājumi – nav nekas jauns. Šīs problēmas gluži vienkārši ir ilgu laiku bijušas atstātas novārtā, bet tagad saplūdušas kopā un atklājas ar pilnu jaudu. Stāsta Agnese Sladzevska, “Centrs Dardedze” prevencijas daļas vadītāja.
VIEDOKLIS
Kā sociālo mediju lietošana ietekmē latviešu valodu? Jokojot nereti mēdzu teikt, ka viens no sarežģītākajiem mācību priekšmetiem latviešiem ir tieši dzimtā valoda. Tās apguvi būtiski ietekmē arī sociālo mediju lietošanas paradumi – saīsinājumi un vārdu aizstāšana ar emocijzīmēm no sociālajiem medijiem iezogas arī citos saziņas kanālos. Laikā, kad dzīves temps kļūst tikai ātrāks, mums nevajadzētu aizmirst par valodas kopšanu un arī, veicot ierakstus sociālajos medijos, jādomā par to, lai rakstītais būtu literārā valodā, bez kļūdām. Labais piemērs jārāda arī mediju pārstāvjiem. Ilze Klāva, Eiropas Tālmācības vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja.
METODISKIE MATERIĀLI
Alberts Bels “Būris”: saruna par izlasīto, izmantojot 6 domāšanas cepures, 10. – 12. klase.
Kā veidot sev un citiem drošas attiecības kopienā? Sociālās zinības, 1. klase.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
