Žurnāls "Skolas Vārds"

VIEDOKĻI
Kādas aktualitātes nodarbina skolu direktoru prātus? Uzrunājot vairākus skolu direktorus un jautājot, kādas aktualitātes nodarbina viņu prātus, vairākums atzina, ka nomācoša ir neziņa – pēc kāda modeļa tiks aprēķināts atalgojums, vai pēc vecā, kad nauda seko skolēnam, vai jaunā – pēc iedalījuma dažāda lieluma klašu grupās. Skolotāji dodas atvaļinājumā, bet kārtējo reizi ar neskaidru nākotnes redzējumu.

AKTUĀLI
Izglītības darbinieki iestājas pret IZM piedāvājumu slodžu balansēšanai. 21. maijā, piedaloties vairāk nekā 2000 pedagogu, pie Ministru kabineta ēkas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots izglītības nozares darbinieku pikets, pieprasot pildīt streika vienošanos par pedagogu darba slodzes balansēšanas turpināšanu. Pedagogi pie Ministru kabineta aizstāvēja savas tiesības, pieprasīja godīgu un atbildīgu attieksmi no politiķiem. IZM piedāvā no 2025. gada 1. septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku – 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

SKOLAS VIDE
Katrai skolai ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas programmām. Psihologi atzīst, lai spētu pilnvērtīgi iesaistīties darba un mācību procesā, ir nepieciešams emocionāls līdzsvars, bet arvien biežāk novērojamas cilvēku agresīvas emocijas un rīcība. Tā kā bērni spoguļo pieaugušos, tad jāmeklē risinājumi, kā visiem kopā atpazīt un nepieļaut vardarbības dažādās izpausmes. Intervijās un aptaujā izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu speciālisti uzsvēruši, ka no valsts tiek gaidīta metodiskā vadība un finansiāls atbalsts emocionālās labbūtības nodrošināšanas procesā, piemēram, vienotas pieejas izstrāde programmu un instrumentu izmantošanā, programmu īstenošanas finansēšanā un speciālistu profesionālās kompetences pilnveides izdevumu segšanā. Tāpat speciālisti uzsvēruši, ka nepieciešams, lai programmas tiktu sertificētas vai akceptētas valsts līmenī – tas palīdzētu nodrošināt uzticēšanos to saturam.

SARUNA AR AUTORU
Veidojot mācību līdzekļus, paredzu tikai to, ko reāli varu izdarīt. Intervijā pirms pāris gadiem Ilze Klints atklāja, ka Latvijas Universitātē studējusi fiziku un 10 gadus strādājusi zinātnē, bet atgriezusies savā Kuldīgas Centra vidusskolā, lai mācītu citādu izpratni par fiziku. Patlaban I. Klints sadarbībā ar izdevniecību “Skolas Vārds” izdevusi skolotāja grāmatu un uzdevumu burtnīcu “Fizika 8. klasei”. Šovasar iznāks arī skolotāja grāmata “Fizika 9. klasei”. “Manuprāt, skolotājs zina un redz, kāda ir katra skolēna attieksme un spējas. Esmu iekļāvusi vieglākus un grūtākus uzdevumus – tādus, kurus jāprot paveikt jebkuram un tādus, kurus risina tie, kas visu uztver ātrāk, jo stundās bijuši klātesoši,” norāda fizikas skolotāja.

JAUNI MĀCĪBU LĪDZEKĻI
Jauns mācību līdzeklis latviešu valodā 1. klasei. Izdevniecības “Skolas Vārds” komandas veidotais, ilgi gaidītais mācību līdzeklis latviešu valodā 1. klasei pavisam drīz būs pieejams drukātā formātā un digitāli www.skolasvards.lv. Mācību līdzekļu komplekts “Latviešu valoda 1. klasei”, kurā ietilpst skolēna grāmatas I daļa un darba burtnīcas I daļa, ir sagatavošanas noslēguma posmā – to plānots izdot augusta vidū. Mācību līdzekļa autores ir Ikšķiles vidusskolas sākumskolas skolotāja Signe Ungure  un Daugavpils Vienības pamatskolas sākumskolas skolotāja Iveta Lukaševiča. Skolotājas atzīst, ka, lai arī šim darbam tiek veltītas visas brīvdienas un vēlas vakara stundas, abas motivē vēlme atvieglot mācību procesu gan skolēniem, gan skolotājiem, un apziņa, ka grāmatu jau gaida.

IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA
Bērnu sociāli emocionālās mācīšanās notiek spēlēs ar īpašām lellēm. Konferencē “Iekļaujošas izglītības nākotne”, kas notika Ekziperī starptautiskajā vidusskolā, pirmsskolas un sākumskolas skolotāju interesi izraisīja pedagoģes Jūlijas Kovaļovas lekcija par “Kimochis” programmas izmantošanu emocionālās attīstības atbalstam bērniem. J. Kovaļova atklāja, ka viņai ir darba pieredze, sākot no pirmsskolas līdz pamatskolai. Tas palīdzējis secināt, cik būtiski, ja skolotājam piemīt emocionālā inteliģence, jo tikai tad var palīdzēt bērniem tikt galā ar dažādām emocijām, izaicinošu uzvedību un sekmēt labāku iesaistīšanos mācībās.