Kā skolas ir nodrošinātas ar mācību līdzekļiem?

Ilze Brinkmane  I  Izdevniecība Skolas Vards

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kas notika augusta beigās, sprieda par skolu gatavību jaunajam mācību gadam un darba kārtībā bija arī jautājums par mācību līdzekļu nodrošinājumu. Vairāki komisijas sēdes dalībnieki Izdevniecībai Skolas Vārds pauda savu viedokli šajā jautājumā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga:
Ir zināms progress, taču, redzot kopainu, un, ka virknē mācību priekšmetu grāmatas ir paredzētas tikai 2024. gadā, tātad tikai nākamajā mācību gadā, situācija ir katastrofāla. Jau vairāku gadu garumā ievieš kompetencēs balstīto mācību saturu un izdevniecības, kuras izdod mācību līdzekļus, bija savlaicīgi informētas, tad ir jautājums arī par viņu līdzatbildību. Iespējams ir jāveic grozījumi kādos tiesību aktos par šādi izveidojušos situāciju, jo no tā, ka nav savlaicīgi nodrošināti mācību līdzekļi, cieš visa mūsu jaunā paaudze. Tas ietekmē gan eksāmenu rezultātus, gan tālākās izglītības gaitas vidusskolas posmā un augstākajā izglītībā. Vairāku gadu garumā ilgstošā reforma ir nenosegta ar pašiem vajadzīgākajiem līdzekļiem.

Vai varam iedomāties kādu citu jomu, piemēram, ārsts teiktu pacientam: nāciet uz operāciju, bet paņemiet līdzi sistēmu, skalpeli, rezervē arī asins donoru utt., vai aizsardzības jomā prasītu sagādāt savu formu un arī ieročus? Nevienā citā publiskā sektora jomā neko tamlīdzīgu nevaram pat iedomāties, bet nezin kāpēc izglītības jomā kārtējo reizi kaut ko tādu pieļaujam.

Infrastruktūras attīstībai paredzēti 350 miljoni un pašvaldībām šim nolūkam ļaus aizņemties no valsts budžeta atbalsta programmas. Vai tiešām turpināsim ieguldīt naudu tikai betonā, jo mācību līdzekļiem, kas ir saistīti ar kopējo nācijas intelektuālo kapacitāti, nevaram atļauties nodrošināt 16 miljonus eiro? Tas ir jautājums par patiesajām prioritātēm, vai tā ir valsts ilgtspēja, attīstība, sabiedrības intelekts, vai atkal ēkas un iekārtas.

Latvijas tiesībsargs Juris Jansons:
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji bija sagatavojuši ļoti labu prezentāciju, bet Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji regulāri piemirst, ka pašvaldību izglītības iestādes ir pašvaldību nodibinājumi. Tas nozīmē, ka pašvaldībām un skolu administrācijām ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu mācību programmu apguvi ar mācību līdzekļiem. Jau 2013. gadā uzsākām cīņu par Lavijas Republikas Satversmes 112. panta izpildi, kur ir noteikts, ka pamatizglītība ir obligāta un vidējā izglītība ir bez maksas, un tika izdarīti grozījumi Izglītības likumā 58. panta 3. daļas punktos, kur ir pateikts, kas ir individuālie mācību līdzekļi, kas ir jāpērk vecākiem.

Uz mūsu aicinājumu atbildēja 41 pašvaldība un apgalvoja, ka viss tiks nodrošināts un obligātā mācību satura apguvei nepieciešamais finansējums ir paredzēts. Taču no aptuveni 1500 vecākiem esam saņēmuši neizpratnes pilnus jautājumus par skolu dotajiem sarakstiem, kas pašiem vecākiem ir jānopērk. Lielākā daļa pašvaldības iet veco ceļu, jo vecākiem jāpērk grāmatas, darba burtnīcas, pat jāpērk āmuri un žalūzijas klases remontam.

Saeimas atbildīgās komisijas sēdē kopā ar LIZDA vadītāju Ingu Vanagu uzsvērām, ka medicīnas nozarē nav iedomājama situācija, ka pie ķirurga pacients nāk ar saviem instrumentiem.

Politiķi bieži vien vāvuļo par valsts ilgtspēju, bet šajā jēdzienā ir iekļauti ļoti būstiski konstitucionāli principi – kvalitatīva un pieejama izglītība, veselības aprūpe, paredzama un prognozējama sociālā drošība (darba nespēja, vecuma pensija, invaliditātes pensija utt.), tiesības uz taisnīgu atalgojumu u.tml. Saeimas sēdē uzsvēru, ka deputātiem – likumdevējiem ir jāapzinās, ka viņi ir augstākā lēmējinstitūcija valstī, tādēļ, ja valdība kaut ko pienācīgi neizdara, neatrod pienācīgu finansējumu minētajām konstitucionālām vērtībām, kas ir saistītas ar valsts ilgtspēju, tad parlamentārās uzraudzības kārtībā ir jādara viss iespējamais, lai tiktu pieņemti adekvāti lēmumi saistībā ar finansējumu. Bez izglītības cilvēks ir analfabēts un varētu kļūt arī apdraudējums valsts drošībai, jo ir viegli ietekmējams, manipulējams.

Ar prieku lasu Nacionālās attīstības plānu, cik labi tur viss pa punktiem ir sarakstīts, taču seguma tam nav. Pārsteidza, ka uz atbildīgo komisijas sēdi klātienē tikai bija tās vadītāja un daži deputāti, bet pārējie vēroja attālināti. Manuprāt, tas arī liecina par attieksmi, jo runāja par fundamentāli svarīgu jautājumu. Patlaban ļoti svarīga ir valsts aizsardzība, robežsardze, bet valsts ilgtspēja būs neiespējama, ja nav izglītība, veselība, sociālā drošība, darbs un taisnīgs atalgojums.

Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa:
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem jautāju, vai mācību līdzekļu nodrošinājums patiesi ir prioritāte, vai arī katru gadu tikai tiek prasīta nauda un, ja netiek piešķirts finansējums, tad prioritāte tiek nolikta malā?

Viena no iespējām ir, piemēram, visas skolas nodrošināt ar brīvpieeju skolo.lv materiāliem, jo daudzas pašvaldības pašas to dara.

Sēdes laikā nekomentēju, bet, manuprāt, tiesībsargs ir nedaudz  “pāršāvis pār strīpu” jautājumā, ko ir un ko nav jāpērk, piemēram, skolai jānodrošina ar akvareļu krāsām, ja tā ir paredzēts. Vai skolām būs jāpērk arī pildspalva un zīmulis, jo vajadzīgi matemātikas un latviešu valodas stundās?

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre:
Šī bija viena no vairākām sarunām, kad esam runājuši par mācību līdzekļiem. Salīdzinot ar iepriekšējām sanāksmēm, radās sajūta, ka esam sasparojušies un veikti lieli soļi uz priekšu. Lielais veiksmes stāsts ir mācību grāmata Fizika I un tūlīt drīz oktobra beigās būs Bioloģija I un Ķīmija I. Labo ziņu sarakstā ir arī fakts, ka tiek veidota alternatīva latviešu valodas paraugprogramma.

Nevaram prasīt izglītības kvalitāti, dusmoties par centralizēto eksāmenu rezultātiem, par ko daudz runā publiskajā telpā, ja mēs nenodrošinām skolotājiem pašu vienkāršāko darba instrumentu.

Turēsim roku uz pulsa un vēl tiksimies komisijas sēdēs, lai runātu par mācību līdzekļiem un iesim uz priekšu ar lieliem soļiem.