LIVA aicinās skolu vadītājus valsts aizsardzības mācību ieviest uz citu stundu rēķina

Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicinās skolu vadītājus pārskatīt mācību plānus un valsts aizsardzības mācībai (VAM) vietu programmā paredzēt uz citu stundu rēķina, nevis palielinot skolēnu slodzi, informēja LIVA prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Aizsardzības un izglītības resori savstarpējās sarunās tā arī nav nonākuši līdz pavisam konkrētam risinājumam, kā skolu programmās integrēt valsts aizsardzības mācību, kurai paredzēts veltīt vismaz 112 mācību stundas divu gadu laikā. Tā vietā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā skolām skolām pašām vērtēt, vai apgūt VAM ārpus izglītojamo slodzei, nemainot izglītības programmu, vai par 15% samazinot mācību stundu skaitu citos kursos.

Diskusija par VAM integrēšanu mācību programmā bijusi ļoti ilga, atzina Kalvāns, paužot kritiku ministrijai, ka tā nav spējusi pieņemt atbildīgu lēmumu, tā vietā lemšanu novirzot uz skolām. Kalvāns atzīmēja, ka skolām tagad būs jāizšķiras, kādu ceļu iet, jo var būt sagaidāmi iebildumi no skolotāju asociācijām par stundu samazināšanu kādam mācību priekšmetam.

Kalvāns prognozēja, ka virknē skolu problēmu ar VAM ieviešanu nebūs, jo "tālredzīgi un proaktīvi" direktori pie jautājuma risināšanas ķērušies laicīgi.

Šobrīd MK noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem noteikts, ka VAM ir apgūstama Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas specializētajā kursā, paredzot 140 stundas mācību kursā.

Savukārt IZM piedāvā VAM apgūšanai paredzēt 112 mācību stundas. Mācību priekšmetu skolēni apgūtu divu secīgu mācību gadu laikā, tam veltot vienu mācību dienu mēnesī astoņu mācību stundu apjomā.
Izglītojamo sniegums VAM apguvē tiktu vērtēts atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam – izglītības standartā noteiktajam un izglītības iestādes izstrādātai vērtēšanas kārtībai.

Jau ziņots, ka VAM no 2024.gada 1.septembra būs obligāta visās vidējās izglītības iestādēs. Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ievieš valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vispārējā vidējā izglītībā.

Galvenais šī mācību priekšmeta izvirzītais mērķis ir veicināt patriotismu un sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas, veidojot Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir būtiski visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā, VAM nepieciešamību aizstāv Aizsardzības ministrija.

Kad šis priekšmets skolās kļūs obligāts, katru gadu to apgūs aptuveni 20 000 jauniešu, no kuriem aptuveni 2000 ik gadu būs pabeiguši VAM nometnes un ieguvuši prasmes, kas atbilst 1.līmeņa militārajai pamatapmācībai, lēš AM.
 

Skolu direktori cer uz vienotu pieeju valsts aizsardzības mācības ieviešanā
 

Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs uzskata, ka IZM tomēr vajadzētu piedāvāt visā valstī vienotu risinājumu, kā tiks ieviesta VAM, lai tā nepaliktu pašplūsmā. Viņš atzīmēja, ka skolā konkrēts lēmums, kā tiks organizētas VAM nodarbības, vēl nav pieņemts, cerot uz vienotu pieeju. Direktors uzsvēra, ka patlaban mācību plāns ir sabalansēts un veikt tajā kādas izmaiņas būs gana sarežģīti. Viņš pieļauj, ka varētu tikt samazināts sporta stundu skaits, jo arī VAM ir iekļautas sportiskas aktivitātes, kas tad daļēji kompensētu sporta stundu. Beļkevičs uzsver, ka VAM nevar būt kā fakultatīvas nodarbības, jo tās nevar būt obligātas, tādēļ IZM vispirms vajadzētu sakārtot tiesisko risinājumu.

Viļānu vidusskolas direktore Ilze Valeniece stāstīja, ka jau kopš šā mācību gada sākuma 10.klašu skolēni vienu reizi mēnesī piektdienās apgūst VAM. Direktore atzīst, ka mācību stundas, kas ir paredzētas piektdienā, kad notiek valsts aizsardzības mācība, tiek izdalītas uz četrām pārējām nedēļas dienām, pagarinot mācību dienas ilgumu. "Manuprāt, ka šāda pieeja ir laba, jo skolēni var visu dienu veltīt valsts aizsardzības mācībai, jo viņiem ir nepieciešams ilgāks laiks nekā viena vai divas mācību stundas, lai varētu iemācīties, piemēram, maskēties," skaidro Valeniece.

Viņa gan piebilda, ka būtu labi, ja valstī būtu vienota pieeja VAM. "Viens ir tas, kā mēs saprotam un izdarām, otrs ir ministrijas redzējums. Arī ieviešot kompetenču pieeju, katrs darīja atbilstoši savai izpratnei. Nesen, kad izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) viesojās skolā, viņas redzējums par to, kā organizēt piedāvājumu skolēniem vidusskolas posmā, būtiski atšķīrās no tā, kā mēs to īstenojam. Mēs piedāvājam programmu atbilstoši skolēnu interesēm, savukārt ministres ieskatā lielāku akcentu vajadzētu likt uz to, lai programmas atbilstu studiju vajadzībām augstskolā," skaidro direktore.

VAM ieviešanai šajā mācību gadā mācību plānu pārskatījusi Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, un VAM apgūst visi 10.klašu skolēni - kopumā 112 jaunieši. Skolas direktores vietniece izglītības jomā Inga Riekstiņa skaidroja, ka VAM iekļauta atļauto 36 stundu ietvaros, jo tad izvēle apgūt papildus mācību plānam vēl netika piedāvāta. Taču iespēju VAM apgūt papildus 36 stundām skola vērtē pozitīvi, jo tādā veidā iespējams saglabāt skolu piedāvājumus. Arī ģimnāzija varētu atjaunot samazināto stundu skaitu atsevišķos specializētajos kursos, pieļauj Riekstiņa.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas ieviesto modeli šajā mācību gadā izmēģina arī Rīgas Valsts 2.ģimnāzija, apliecināja skolas direktors Guntis Vasiļevskis. IZM piedāvājumu viņš gan pagaidām atturējās komentēt, jo tas vēl nav apspriests ar kolēģiem.

Tikmēr Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktora Andra Priekuļa ieskatā IZM piedāvājums paredz apgūt VAM tikai teorētiski, un programma neesot saistīta ar pārējo mācību saturu. Viņš arī pauda kritiku programmas apgūšanai atvēlētajam laikam - VAM apgūšanai pietiktu ar vienu gadu, kad skolēni mācību laikā apgūtu teoriju, bet brīvlaikos izietu praktiskās apmācības Zemessardzes vienībās un tās teritorijā.