LPS aicina skatīt tikai kvalitatīvi sagatavotu skolu tīkla reformu

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ņemt vērā sniegtos priekšlikumus un pilnveidot informatīvo ziņojumu par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai, kā arī Ministru kabinetā skatīt tikai kvalitatīvi sagatavotu skolu tīkla reformu, informēja LPS pārstāve Liene Užule.

Kā skaidro LPS, IZM informatīvajā ziņojumā piedāvā skolu tīkla reformas kritērijus noteikt, izmantojot Eurostat klasifikāciju "DEGURBA", kas LPS ieskatā nav atbilstoša Latvijas reālajai situācijai.

Klasifikācija nosaka trīs administratīvās vienības, pirmkārt, pilsētas, blīvi apdzīvotas teritorijas un mazpilsētas. Otrkārt, piepilsētas, ciemati un, treškārt, lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas. Šāds sadalījums rezultātā veido arī nepamatotus kritērijus, nosakot skolēnu skaitu pa klašu grupām.

LPS izstrādāja jaunu interaktīvu karti, analizējot pieejamos datus un pārliecinoties par šāda pieņemtā lēmuma ietekmi uz reālo situāciju visos reģionos. LPS konstatējusi daudzus neloģiskus teritorijas apzīmējumus un tām piešķirtos izglītības iestāžu kvantitatīvos kritērijus.

Piemēram, tādas teritoriālās vienībās kā Dobele, Ādažu pagasts, Madona, Līvāni, Limbaži, Ķekava, Lielvārde, Gulbene, Aizkraukle, Preiļi, Laidzes, Rembates un Krimūnu pagasts ir ieguvušas IZM vērtējumu kā pilsētas, blīvi apdzīvotas teritorijas un mazpilsētas ar attiecīgu kvantitatīvo kritēriju skolēnu skaitam visās klašu grupās - 120 bērni.

Savukārt tādas teritoriālās vienības Mārupe, Jēkabpils, Stopiņu pagasts, Babītes pagasts, Ķekavas pagasts, Garkalnes pagasts, Mārupes pagasts un Baloži ir ieguvušas IZM apzīmējumu piepilsētas un ciemati, kur klašu grupām 1.-3. un 4.-6. tiek prasīts vismaz 30 skolēni, 7.-9. klašu grupā 45 skolēni, bet vidusskolas posmā 60 skolēni.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Mārupē dzīvo 3435 skolas vecuma bērni un Krimūnu pagastā, kas atrodas Dobeles novadā, dzīvo 120 skolas vecuma bērni. Mārupē ir gandrīz trīsdesmit reižu vairāk bērnu, nekā Krimūnu pagastā, bet Krimūnu pagastam skolu kvantitatīvie rādītāji klašu grupās 1.-3. un 4-6. ir četras reizes augstāki.

Lai arī Krimūnu pagastā neatrodas neviena vispārējās izglītības iestāde, šādi uzspiesti kvantitatīvie kritēriji neļaus atvērt izglītības iestādi.

Līdzīga aina paveras arī starp IZM apzīmējuma grupām piepilsētas un ciemati un lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas. Kā piemērs ir Lažas pagasts, kas iekļauts kategorijā piepilsētas un ciemati ar 56 skolas vecuma bērniem un Inčukalna pagasts, kas ir lauku teritorija un mazapdzīvotas vieta ar 618 skolas vecuma bērniem, veidojot vairāk nekā 11 reižu atšķirību.

IZM informatīvajā ziņojumā šādu neprecizitāšu esot ļoti daudz, skaidro LPS.

Vienlaikus LPS uzsver, ka no šī gada 1.septembra visām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, ir jāievēro obligātās higiēnas prasības. Viena no minimālajām obligātajām prasībām paredz, ka platība mācību telpā vienam skolēnam ir divi kvadrātmetri. Tāpēc LPS aicina IZM skolu tīkla reformu salāgot ar minēto obligāto higiēnas prasību ievērošanu, lai tam atbilstu skolēnu skaits klasē un izglītības iestādē.

Tāpat LPS uzskata, ka jāpārskata informatīvajā ziņojumā noteiktie termiņi, kas ir sasteigti un nepanāks definētos mērķus un sasniedzamos rezultātus. Joprojām esot nepieciešamas skaidras atbildes uz jautājumiem par transporta nodrošināšanu skolēniem un mobilitāti, izglītības infrastruktūras kapacitāti valstspilsētās, Pierīgā un attīstības centros, kā arī redzējumu par dienesta viesnīcu nodrošināšanu skolēniem.

Visbeidzot esot nepieciešami precīzi finanšu aprēķini par skolu tīkla reformas ietekmi.

Lai arī iepriekš atsevišķi IZM partneri lūguši neiekļaut informatīvajā ziņojumā ieceres izklāstu par jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, ministrija raksturojusi arī finansējuma modeļa konceptu. Atbilstoši IZM redzējumam, administratīva skolu tīkla pilnveide būs efektīva tikai, ja tiks pārskatīts un veidots uz izglītības mērķiem vērsts finansēšanas modelis, kurā izglītības iestādes saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajam izglītības programmas izmaksām. Ar programmu finansēšanas modeli IZM sociālos partnerus un pašvaldības iecerējusi iepazīstināt novembra vidū.

IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai līdz šim kritizējuši vairāki pašvaldību pārstāvji. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par ministrijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7.-9.klašu grupu - pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst kritērijiem.