Nespēj sniegt viennozīmīgu novērtējumu "Skola2030" projektam

Projekta "Skola2030" devumu pašlaik nav iespējams novērtēt un objektīva aina varētu būt iespējama tikai pēc monitoringa sistēmas ieviešanas, 1. novembrī parlamentā sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākais eksperts Pāvels Pestovs.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, lai ieviestu monitoringu pirmsskolā, 3. un 6. klasēs. VISC pārstāvis sacīja, ka vien pēc monitoringa būšot iespējams novērtēt, vai skolēnu prasmes attīstās vai arī paliek konstantas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti iepazinās ar "Skola2030" izvērtējumu.

"Skolēnu kopas, kas izvēlas matemātikas augstākā līmeņa eksāmenu, nereprezentē visu valsti, tā ir tikai daļa, kuriem ir liela interese par matemātiku. Vienlaikus viņi, piemēram, neparāda savu rezultātu optimālajā līmenī, un tādējādi optimālā līmeņa [sniegums] samazinās," klāstīja Pestovs.

Kā lielāko ieguvumu no projekta tā veidotāji sauc mācību satura pārskatīšanu kopumā visās izglītības pakāpēs, ievērojot pēctecību. Tika pieminētas arī strukturālās izmaiņas mācību darba organizācijā mācību satura apguvei, sākotnējās izmaiņas skolas organizācijas kultūrā, jaunas profesionālā atbalsta formas un digitālo platformu, kā arī lietotāju atbalsta dienesta izveidi.

Vienlaikus tika atzīts, ka vairāk laika nekā plānots bija nepieciešams pieejas maiņai. Vairāk būtu jāinvestē arī skolas vadības un izglītības pārvalžu atbalstā. Tāpat būtu jāpievērš uzmanība faktoriem, kas izriet no projekta iecerēm, piemēram, projektā tika ilustrēti mācību līdzekļu piemēri, bet nav izstrādāta sistēma, kā tikt līdz pilnam komplektam, vai arī ir izstrādāts citādāks vidējās izglītības modelis, bet pedagogu vai finansējuma trūkums vairākās skolās traucējis to īstenot. 

VISC pārstāvis piebilda, ka iepriekš bijušas diskusijas par iespējamiem risinājumiem, bet tie nav rasti. Kā piemēru viņš minēja profesionālo izglītību, kur tarificēts vidējais stundu skaits, savukārt intensitāte var atšķirties pa mēnešiem, taču Valsts kontroles ieskatā, tādējādi pastāv līdzekļu izšķērdēšanas riski, tāpēc nebūtu vēlama šāda modeļa pārņemšana.

Uzskaitot faktorus, kas ietekmēja projekta īstenošanu, tā pārstāvji pieminēja sadarbības partneru satura kapacitāti, ministru maiņu un "neskaidrus, mainīgus politiskos uzstādījumus", normatīvo aktu prasības un izmaiņas tajos. Tika pieminēta arī reģionālā reforma, kas ietekmēja pašvaldību iespēju sniegt izglītības iestādēm "sistemātisku un pēctecīgu atbalstu". 

Savukārt pieaicinātā Limbažu valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce uzsvēra laika trūkumu, lai ieviestu iecerēto. Viņai piekrita arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Viņš sacīja, ka nereti tā vietā, lai pārskatītu sasniedzamos rezultātus, izskan aicinājumi "abstrakti būt efektīvākiem". 

"Ja nav laika, tas nozīmē, ka ir jādara mazāk, un to jums godīgi pateiks lielākā daļa vadītāju. Mēs arī tā strādājam - ja nevaram to pārmaiņu ieviest, mēs nedaudz samazinām tās ambīcijas un sasniedzamos rezultātus, nevis dzenam pēc mistiskas efektivitātes," sacīja Kalvāns.

Projekta īstenotāji veikuši arī pētījumu, lai novērtētu pilnveidotā mācību satura īstenošanas gaitu. Tajā aptaujāti 2559 skolotāji, kā arī intervēti 30 skolu vadītāji un vadības komandas pārstāvji. 

Pētījuma apkopojums šobrīd esot nobeiguma stadijā. Vienlaikus jau secināts, ka aptuveni trešdaļa jeb 29% pilnveidoto izglītības standartu ikdienā izmanto sava darba plānošanā, kamēr 34% to izmanto reizēm. Pārējie skolotāji atzinuši, ka vai nu nepārzina, vai nav lasījuši vispār.

Mācību programmu paraugus savā darbā bieži izmantojot 27% skolotāju, bet 12% - brīvi izmanto ikdienas darbā. Teju pusei jeb 45% aptaujāto skolotāju mācību programmu paraugi ikdienā noder daļēji.

Arī mācību līdzekļu paraugus savā darbā bieži izmanto 27% skolotāju, bet 12% - tos izmanto ikdienas darbā. Tikmēr 44% aptaujāto skolotāju mācību līdzekļu paraugus savā darbā izmanto daļēji.

Veiktajā pētījumā līdz šim arī novērota sakarība starp sadarbību ar skolas vadību un respondentu zināšanām un paradumiem izmantot izstrādātos dokumentus un materiālus. Tos sava darba plānošanā ikdienā retāk izmanto skolotāji, kuri sadarbību ar skolas vadību vērtē kā ne visai veiksmīgu.