Skolām trūkst naudas, lai iegādātos visus nepieciešamos mācību līdzekļus

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa – Stūre uzskata, ka situācija ir neapskaužama, jo valsts piešķirtā summa uz vienu bērnu ir pārāk maza, zinot, ka grāmatas ir dārgas. “Skolās ir ļoti dažādas situācijas, piemēram, ir, kur pašvaldība var atbalstīt, lai iegādātos digitālos mācību līdzekļus, lai būtu ar ko strādāt. Ar grāmatām ir daudz problēmu, jo kāda tiek izdota martā vai cita oktobrī, bet daudzās pašvaldībās mācību grāmatu iepirkums jau tajā brīdī ir beidzies un jāgaida nākamais cikls, lai vispār tiktu pie šīm grāmatām. Manuprāt, nākotne ir digitālie mācību līdzekļi, bet patlaban aktuālākais ir mācību līdzekļu pieejamība,” norāda A. Zariņa – Stūre. Viņa arī uzskata, ka dažas Skola2030 mācību priekšmetu programmas ir nepilnīgas un jāpārstrādā, tāpat ir lietas, kur var iztikt ar digitāliem materiāliem, bet, piemēram, uzdevumi matemātikā, teksti vēsturē –  vajadzēs arī papīra formātu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa uzskata, ka situācija valstī saistībā ar finansējumu jaunu mācību līdzekļu iegādei ir nedaudz uzlabojusies. “IZM akcentē, ka gan šogad, gan nākamgad budžetā plānots piešķirt papildus līdzekļus, lai mācību līdzekļi tiktu izstrādāti. Tas ir labs solis, bet realitātē jau trešo gadu šo līdzekļu nav. Arī VISC  akcentē, ka pie tā tiek strādāts, lai ar nākamo mācību gadu visi nepieciešamie mācību līdzekļi būtu pieejami, taču šaubos, vai tik ātri to var izdarīt.
 

Piemēram, pagājušajā gadā viņa vadītā Ādažu vidusskola (vairāk nekā 2000 skolēnu) no valsts saņēma papildus finanšu līdzekļus digitālo mācību materiālu iegādei, kas kopumā bijis ap 15 000 eiro. Tāpat Ādažu novada pašvaldība piešķir līdzekļus mācību līdzekļiem un summa esot apmēram tāda pati kā valsts atvēlētā – ap 20 eiro. Tad ar valsts mērķdotāciju (37 000 eiro) skola kopā saņēmusi ap 80 000 eiro. Pašvaldība spējusi nodrošināt visus 100%, lai pietiktu gan mācību grāmatām, gan citiem mācību līdzekļiem. Kā norāda Č. Batņa,  IZM plāno pakāpeniski palielināt summu, ko piešķirtu skolām  digitālo mācību līdzekļu iegādei. “Tikai ar valsts mērķdotāciju nevar iztikt neviena skola, tādēļ iespējams nākotnē jābalstās uz digitālajiem mācību līdzekļiem, kas ir lētāk,” apsver Č. Batņa.

Saeimas deputātes, Smiltenes vidusskolas bijušās direktores Ilzes Verginas ieskatā problēmas rodas tādēļ, ka, pārejot uz jauno mācību saturu, ir jāpērk jaunas grāmatas un mācību materiāli visos mācību priekšmetos reizē. “Ja iepriekš varējām budžetā plānot mērķtiecīgu materiālu nomaiņu uz jauniem, tad patlaban tas notiek koncentrētā formā. Līdz ar to ir sarežģīti.

Situāciju sarežģī arī tas, ka izdevniecības beidzot sāk izdot grāmatas, darba burtnīcas u.c. materiālus, bet tas notiek vienlaicīgi un grāmatas ir dārgas,” norāda I. Vergina.

Līdz šim Smiltenes novada pašvaldības sniegtais atbalsts bijis pietiekams. Viņasprāt, arī iepriekš izdotajās mācību grāmatās ir atrodamai daudz un vērtīgi materiāli, tāpēc vienmēr mudinājusi tās neizmest, jo noveco tikai metodes, kā māca, nevis saturs. Skolotājam visdarbietilpīgāk ir dažādos materiālus sakārtot atbilstoši mācību tematikai un stundām.

Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule pamato, kāpēc ar 21,81 eiro no valsts un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu – 9,46 eiro uz skolēnu – nepietiek. “Situācijā, kad tiek ieviesta kompetenču pieeja mācību saturā (Skola2030 saturs), kura jēgpilnai īstenošanai nepieciešami ne tikai saturam atbilstoši mācību līdzekļi, mācību grāmatas, bet nepieciešama moderna vide – klašu telpas, kurās ir viegli pārvietojami, kombinējami galdi, krēsli, atbilstošas informācijas tehnoloģijas – datori, datorprogrammas, taču mēs nevaram atļauties nopirkt licences visiem skolēniem, tāpat jauni, moderni ekrāni. Nepieciešama pieeja elektroniskajiem mācību materiāliem ne tikai pedagogiem, bet arī visiem skolēniem, neiztikt bez laboratorijām ar visu saturam nepieciešamo dabaszinību mācību priekšmetiem, bet dizaina un tehnoloģiju satura īstenošanai arī ir savi specifiskie rīki, iekārtas. Līdz ar to varam secināt, ka ar šo summu ir stipri par maz. Rīgas pašvaldība šim budžeta gadam gan vēl katrai skolai atbilstoši skolēnu skaitam ir piešķīrusi papildu līdzekļus, mūsu skolai tie  ir 20,40 eiro uz skolēnu.”

Rīgas Teikas  vidusskolā mācās 1068 skolēni, tad dizaina un tehnoloģiju kabineta modernizēšanai uz šo skolēnu skaitu tie ir 9500 eiro. Kā atzīst direktore, katrai skolai ir cita situācija – kādam vajag vairāk, kādam mazāk, atkarībā no iepriekšējos gados pamazām sagādāta, kaut kur kaut ko ietaupot. Viņa atgādina, ka pirms diviem gadiem jau viena CNC iekārta maksāja 4000 eiro, izšūšanas mašīna un programma 2000 eiro, viens overloks 1760 eiro, bet grupā ir ap 15 skolēniem. Pirms 2 gadiem veiktie aprēķini liecina, ka dizaina un tehnoloģiju kabineta aprīkojumam minimums ir vajadzīgi 22 000 eiro, un tas ir bez mēbelēm.
“Piemēram, mācību vides modernizēšanai – 4840 eiro nepieciešami vienas telpas mēbeļu iegādei. No saviem skolas budžeta līdzekļiem gadā varam aprīkot vienu telpu, ja iedod vēl papildus naudu, tad modernizēt sanāks 2 telpas, bet skolā ir daudz telpu, kuras vēl vajag modernizēt,” skaidro G. Pudule.
 

Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Marita Bērziņa atzīst, ka pašvaldības rīcībā esošais finansējums nav pietiekams. Finansējums no pašvaldības grāmatām šogad esot pat divas reizes lielāks. Viņa, uzklausot Tukuma novada skolu vadītājus, pārliecinājusies, ka ar valsts finansējumu mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādei (21,81 eiro), nepietiek, tādēļ zināmā mērā situāciju glābj pašvaldības gan paredzētais, kas ir apmēram tādā pat apjomā, gan vēl papildus piešķirtais finansējums. Pārsvarā visi ir vienisprātis, lai nodrošinātu visām klasēm pēc jaunā standarta atbilstošus mācību līdzekļus, piešķirtais finansējums būtu jāpalielina, jo pieaugušas ir arī cenas mācību materiāliem.
 

Lai noturētu interesi un izziņas process noritētu dabīgi, nepieciešami atbilstoši resursi, aprīkojums pētniecisko darbu veikšanai u.tml.
Skolu vadītāji uzsver, ka ir nepieciešams ļoti pārdomāti plānot, kurām klasēm un kuri mācību priekšmeti tiks nodrošināti ar atbilstošiem un kompetencēs balstītiem mācību līdzekļiem. Ir mācību priekšmeti, kuriem ilgstoši nav bijuši pieejami, vai arī vēl joprojām nav pieejami jaunie mācību līdzekļi. Piemēram, ģeogrāfijā 9. klasē šajā mācību gadā 1. semestri pedagogs strādājis bez mācību grāmatas, taču tajā pašā laikā diagnosticējošais darbs 9. klasei bija kompetencēs balstīts, iekļaujot ģeogrāfijas mācību priekšmeta saturu. Arī mūzikai jau ilgstoši nav pieejami mācību līdzekļi.

Lielākoties pedagogi (jo īpaši sākumskolas) paralēli kompetencēs balstītajiem mācību līdzekļiem izmanto iepriekš izmantotās mācību grāmatas, darba burtnīcas, kopē, pārveido, papildina. Pedagogi paši par saviem līdzekļiem pērk dažādus materiālus, kurus izmantot darbam.
 

Irlavas pamatskolas direktore Aiva Platace stāsta, ka mēģina nodrošināt ar visu, kas ir nepieciešams, bet jau tagad saprot, ka mācību grāmatas nevarēs nomainīt. Vienam skolēnam pašvaldība piešķir apmēram tikpat cik no valsts, bet par 21 eiro var iegādāties labi ja vienu grāmatu gadā. Būtiskus finansiālus ieguldījumus prasa, piemēram, nepieciešamība mainīt angļu valodas mācību līdzekļus, jo angļu valodas grāmatas un darba burtnīcas ir vienas no dārgākajām.

“Gaidām brīdi, kad beidzot kāds atbildēs par iepriekš sadarīto, piemēram, par miljoniem, kas aizgāja pilnīgā tūtā, lai gan izskanēja apgalvojumi, ka viss būs, atliks paņemt un strādāt.

Pūres pamatskolas direktors Haralds Lučkovskis atklāj, ka valsts piešķirtais finansējums mācību grāmatām kopā bijis 1500 eiro uz 260 skolēniem un katram tas ir ap 5 eiro, bet par šādu summu nevar nopirkt pat vienu grāmatu.

“Skatāmies, lai grāmatām ir pēctecība. Skola2030 materiālus nepiedāvā, tikai jauc galvu un liek domāt skolotājiem pašiem. Protams, skolotāji arī paši gatavo materiālus. Pērn skolai piešķīra papildus finansējumu digitālo prasmju attīstībai – 3800 eiro, tad kaut ko nedaudz varējām pielikt klāt, bet tāpat visas vajadzības nenosedza,” norāda direktors. Viņš stāsta, ka ir vecāki, kas būtu gatavi paši kaut ko pirkt savam bērnam, taču ne visi to var atļauties un rodas nevienlīdzīga situācija.
 

Uz jautājumu, kāda ir situācija un skolu pieredze saistībā ar mācību līdzekļu pieejamību skolēniem un skolotājiem, vai pietiek naudas, lai iegādātos visu nepieciešamo, LIVA prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns skaidro: “Ja runa ir par valsts finansējumu mācību līdzekļiem, tad kopumā situācija ir vidēji laba un nav katastrofāla. Protams, dažādās pašvaldībās ir dažāda pieeja. Mācību līdzekļu fondu veido divi maki – valsts un pašvaldības. Kāds tas ir katrā pašvaldībā un pēc kāda algoritma un kritērijiem no tā tiek iedots katrai skolai, ir pašvaldību ziņā. Vienā novadā un pilsētā tie ir savi punkti un attiecīgi, cik eiro atvēl vienam skolēnam. Piemēram, Siguldas novadā ir ļoti atbalstoši, lai arī zeltā nepeldamies. Manuprāt, abi maki veido pietiekamu apjomu, lai iegādātos jaunākās grāmatas. Taču būs specifiski gadījumi, ka kādā pašvaldībā mazākai skolai būs problēmas, bet ir jāzina konteksts, kā pašvaldība pārvalda savus līdzekļus un pēc kādiem kritērijiem finansējumu uz gadu katrai skolai piešķir. Tie parasti ir iekšējie noteikumi, kurus izstrādā Izglītības pārvalde ar pašvaldības administrāciju.”

Siguldas novada pašvaldības Ekonomikas vadītāja un galvenā ekonomiste Iveta Ragoviča informē, ka  2023.gadā finansējums skolām mācību līdzekļu iegādei uz 1 bērnu ir 20 eiro – mācību līdzekļi un materiāli, bet 12 eiro – mācību grāmatām, tātad pavisam 32 eiro. Kopsumma atkarīga no bērnu skaita izglītības iestādē.

Izdevniecība Skolas Vārds situāciju vērtēt aicināja arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci izglītības un kultūras jautājumos Ināru Dunduri.
"Runājot par mācību līdzekļiem, ir divas problēmas. Pati svarīgākā, ka nav grāmatu atbilstoši kompetenču izglītības saturam. Ir grāmatas, kuras var izmantot, bet pārsvarā viss, kas saistās ar jauno saturu, ir digitāli. Bērniem ir nepieciešams dators un pedagogiem saturs ir jāmeklē no dažādiem avotiem. Pašvaldības izmanto dažādas metodes – organizē iepirkumus, grāmata kā skolas īpašums ir bibliotēkā, mēģina iegādāties arī to, kas trūkst, valodu priekšmetos atsevišķi pērk grāmatas un burtnīcas. Vārdu sakot – lāpās kā var. Protams, pašvaldībās, kurām ir lielāka rocība un iespējas, situācija ir labāka, bet tām, kurām tādas nav tik lielas, izsver ļoti racionāli. Īpaši mazajās klasēs bērnam ir jābūt grāmatai. Visbiežāk skolas mācību procesā izmanto jau esošās grāmatas, bet visbiežāk skolotāji paši veido stundu saturu atbilstoši jaunajai programmai no dažādiem avotiem.”

“Katra reforma maksā naudu, bet mums ir reforma reformas galā. Neesam tikuši galā ar vienu, kad seko jau nākamā. Pašvaldības meklē risinājumus arī kā nodrošināt ar datoriem, jo ir kā rīks mācībām, bet ar valsts finansējumu nepietika visām 7. līdz 9.  klasēm, dažviet tikai 7. klasēm,” secina I. Dundure.
Viņa stāsta, ka nesen atgriezusies no komandējuma Somijā, kur atradusies kopā ar 30 Latvijas pašvaldību Izglītības pārvalžu vadītājiem. Bijusi iespēja apmeklēt 4 dažādas skolas, notikusi tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem. Jautājusi, cik procentu no pašvaldību kopbudžeta tiek atvēlēts izglītībai un tie ir ap 50% un vairāk, tāpat kā Latvijā. Pedagogu pamatalga visiem ir vienāda, neatkarīgi no bērnu skaita klasē.

“Latvijā nevar turpināt strādāt ar vecām tehnoloģijām, nevaram likt bērnam atrasties telpās, kurās nav nodrošināta pietiekama ventilācija utt., bet tas viss maksā naudu. Normālos apstākļos ir pelnījuši mācīties arī sākumskolu bērni, kuri nedodas uz lielajām skolām. Lai notiktu mūsdienīgs izglītības process, ir jābūt atbilstoši iekārtotām telpām, mēbelēm. Somijā skolēniem ir mācību grāmatas, lai bērni nav atkarīgi tikai no dažādiem ekrāniem,” stāsta I. Dundure un piebilst, ka kaimiņvalstī pašvaldību rokās ir arī pedagogu atalgojums, bet nodokļi tiek novirzīti tā, lai finansējums šiem mērķiem pietiktu.

Uz Izdevniecības Skolas Vārds jautājumu – kā plāno risināt situāciju, zinot, ka daudzām skolām nepietiek naudas, lai iegādātos visus nepieciešamos mācību līdzekļus, VISC vadītāja Liene Voroņenko stāsta, ka par to ir ziņots Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, proti, ka ar esošo mērķdotāciju nevar iegādāties pilnu komplektu jau ar pieejamiem mācību līdzekļiem. Aprēķini liecina, lai, piemēram, nopirktu pilnu mācību līdzekļu komplektu 1. līdz 3. klasei, būtu vajadzīgi apmēram 60 eiro uz vienu izglītojamo.

Uzziņai

►  Pilnam 2023. gadam mācību līdzekļu iegādei finansējums vienam izglītojamajam ir 21,81 eiro.
►  No septembra paredzēts papildus finansējums mācību līdzekļu iegādei pārejai uz mācībām valsts valodā:
– interešu izglītības īstenošanai (plānots  aptuveni 3 eiro vienam mazākumtautību izglītojamajam);
– vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanai (plānots apmēram 17 eiro vienam mazākumtautību izglītojamajam).
►  Precīzas izmaksas būs zināmas pēc konkrēto aprēķinu veikšanas, ņemot vērā mazākumtautību izglītojamo skaitu.
►  Pašvaldību līdzfinansējums no 9 eiro līdz apmēram 30 eiro uz vienu izglītojamo.